Kuldīgas lauksaimnieku pieredze Nīderlandē

Kuldīgas novada lauksaimnieki devās saimniecību apmeklējumā uz Nīderlandi, lai gūtu pieredzi par tēmu “Saimniekošanas dažādošana: lauku vides tūrisma attīstība – vietējās produkcijas noieta veicināšana, mārketinga projektu veidošana, tūrisma produkta prezentāciju organizēšana”.

Nīderlande ir viena no biežāk apmeklētajām tūristu zemēm. Tajā  katru gadu ierodas vairāk nekā 25 miljoni interesentu, lielākā daļa tieši aprīlī – tulpju ziedēšanas laikā.

Brauciena laikā baudījām Holandes saimnieku viesmīlību, iepazināmies ar ikdienas saimniekošanu un tūrisma pakalpojumu veidošanu. Viesojāmies vairākās saimniecībās, kuras papildus ražošanai veido tūrisma piedāvājumu, tādējādi veicinot produkcijas pārdošanu. Apmeklējām saimniecības, kuras izvietotas uz polderiem no jūrai atkarotām teritorijām.

Zemnieku saimniecība “Clara Maria” slavena ar Holandes siera gatavošanu, koka tupelīšu izgatavošanu un viesu uzņemšanu. Šeit viss vienkāršs, domāts par apmeklētāju ērtībām. Iebraucot pa šauru celiņu tipiskā lauku sētā, pagalmā ērti var novietot pat vairākus lielus autobusus. Starp mašīnām un apmeklētājiem nesteidzīgi pastaigājas gailis ar vistām. Kūts durvis atvērtas, bariņš melnraibo gotiņu nejūtas apmeklētāju traucētas. Saimnieks pats slauc govis divas reizes dienā. Nepierasti, ka govis slauc tieši vīrieši. Pienu izmanto siera gatavošanai. Vakara slaukumu iepilda piena vannā un atdzesē, tam pievieno rīta slaukumu, uzsilda līdz vajadzīgai temperatūrai, pievieno tīrkultūru un gatavo sieru. Katram siera veidam sava tīrkultūra. Siera gatavošana ir lēns process. Viss process aizņem divas nedēļas. Jaunie siera rituļi izskatās lielāki. Vecākie briestot saraujas, iegūst intensīvāku garšu. Nogatavināšanas procesā siera rituļi katru dienu jāapgriež uz otru pusi. Siers var glabāties bez ledusskapja pat divus gadus, kamēr vaskojuma kārta nav bojāta. Sieriem ir dažādas garšas – čili, ķiploku, itāļu garšaugu, ingvera, trifeļu, kuras tiek pievienotas gatavošanas procesā. Par siera gatavošanu atbildīgs siera meistars Deilons.

Vecajā klētī iekārtota koka tupelīšu izgatavošanas darbnīca. Apmeklētājiem demonstrē, kā no papeles koka tiek izgatavoti tradicionālie apavi. Uzzinām apavu izgatavošanas vēsturi. Agrāk tās izgatavoja ar rokām, tagad palīdz mašīna. Saimnieks ar nožēlu atzīst, ka tā ražota Beļģijā. Žāvējot dabiskā ceļā paiet gandrīz trīs nedēļas. Kāzu kurpes ar iegrebtiem ornamentiem pēc pasūtījuma gatavo mēnesi. Tādas varējām apskatīt. Iegādājoties koka tupelītes, uz tām iespējams bez maksas iegravēt savus iniciāļus. No 20 gadus vecas papeles var izgatavot 60 apavu pārus.

Veikals, kurā var iegādāties saimniecībā ražoto produkciju, iekārtots vecajā kūtī. Tajā valda mājīga, ģimeniska atmosfēra. Vienuviet izvietoti gan siera rituļi, gan plaukti ar  porcelāna suvenīriem, kurpēm un virtuves dvieļiem. Turpat var baudīt sieru degustāciju ar tēju vai kafiju. Visa saimnieciskā darbība veidota tā, lai tūrists justos labi un ieteiktu to apmeklēt citiem.

Lauksaimniecības uzņēmums “Van Campen” atrodas Polderu rajonā, nodarbojas ar graudaugu, pākšaugu, kartupeļu, burkānu un sīpolu audzēšanu. Nodarbina līdz pieciem darbiniekiem, pamatā ģimenes locekļus.  Visi ražošanas procesi maksimāli mehanizēti. Produkciju realizē lielās partijās, arī Macdonald veikalu tīklā, kuram audzē īpašas šķirnes kartupeļus ar baltu mīkstumu.  Saimnieks Olafs van Campens ar lepnumu izrāda savu saimniecību. Ražošanas zona no dzīvojamās atdalīta ar nelielu dzīvžogu. Gatavā produkcija, šķirošanas līnijas un tehnika atrodas lielos angāros. Neskatoties uz ideālo kārtību, burkānus noliktavā apdraud peles. Sēklas kartupeļu laistīšanai izmanto ūdeni no dziļurbuma, lai neinficētu nematodes. Ražas augstas, burkānu raža sasniedz simts tonnas no hektāra. Apmeklējuma laikā varējām vērot kartupeļu stādīšanu. Saimnieks labprāt dalījās pieredzē neslēpjot, ka tūristu uzņemšana dod ieņēmumus.

Otrā dienā apmeklējām brāļu Josta un Jepa Henselmanu zemeņu stādu pavairošanas saimniecību. Zemenes te audzē jau trešajā paaudzē. Vectēvs ar ģimeni pārcēlies pēc zemes atgūšanas no jūras. Pirmās zemenes tika pavairotas 1956. gadā. Laika gaitā pieredze augusi, gan pašiem eksperimentējot, gan sekojot jaunākām tendencēm nozarē. Piedāvājumā ir gan agrās šķirnes (Flair, Rumba, Elsanta, Honoe, Darselet u. c.), gan vidējās (Sonācija, Elsanta, Polka, Korona), gan vēlas šķirnes (Sussetti, Magnus). Saimniecības specializācija ir frigo zemeņu pavairošana. Pašreiz varējām apskatīt ar caurumotu plēvi piesegtu jauno zemeņu stādījumu, kuram vēlāk tiks izlauzti ziedi, lai veidotos spēcīgi stādi. Maija beigās plēve tiks noņemta. Brāļi personīgi iesaistās visos darbos, viens atbild par lauku pārvaldību un audzēšanu, otrs – par pārdošanu. Lai nodrošinātu nemainīgi augstu kvalitāti, svarīgs ir personīgais pieskāriens un attieksme. Atrodoties saimniecībā, varējām sajust viesmīlības nozīmi. Katrs apmeklētājs ir gaidīts gan kā pircējs, gan zīmola popularizētājs.

Apmeklējām uzņēmumu “Stengs&Leijten”, kurš specializējies tulpju sīpolu audzēšanā pēc iepriekš noslēgtiem līgumiem. Tulpes tiek audzētas ar progresīvām metodēm poldera māla augsnēs, izmantojot tīkla sistēmu. Augu sekā – sešu lauku augu sistēma. Šajā saimniecībā tulpju sīpolus tikai pavairo. Apskatītais lauks 34 ha liels. Pēc zemes atgūšanas no jūras katram saimniekam izdalīja 24 hektārus. Tie, kuri nevēlās nodarboties ar lauksaimniecību, zemi iznomā par trīs tūkstošiem eiro gadā. Sadarbība ir ilggadīga. Tikai kooperējoties iespējams iegādāties un efektīvi izmantot modernu lauksaimniecības tehniku. Milzīgie tulpju lauki piesaista tūristus, kuri apmeklē saimniecības.

“Kwekerij Baas” siltumnīcas pārsteidza ar milzīgo dekoratīvo augu daudzveidību un modernām audzēšanas tehnoloģijām. Daudzi ražošanas procesi pilnīgi mehanizēti. Jaunās tehnoloģijas piesaista tūristu interesi, tā sekmējot arī produkcijas noietu.

Katrs paprikas cienītājs pazīt zīmolu “HOOGWEG”. “Hoogweg Paprikakwekerijen” kopš 2014. gada audzē papriku vairāk nekā simts hektāros. Polderu teritorija ir piemērota siltumnīcu dārzkopībai. Apmeklētajā uzņēmumā izbūvēta moderna siltumnīcu infrastruktūra, kura nodrošina gan audzēšanu, gan šķirošanu un iepakošanu, un nodarbina ap 350  strādnieku. Papriku audzē trīs dažādās krāsās – dzeltenā, sarkanā un zaļā. Augi tiek apgriezti, lai tie stieptos uz augšu. Tie var sasniegt pat četru metru augstumu. Audzē veselīgu produktu videi draudzīgā veidā. Augu aizsardzības jomā domā zaļi. Atklājot slimības vai kaitēkļus, izmanto bioloģiskos aizsardzības līdzekļus. Visa produkcija atbilst pašreizējām sertifikācijas sistēmām, piemēram, GLOBALG.A.P., QS un ENVIROMENT. Siltumnīcām ir zaļā etiķete. Ekoloģiskie sertifikāti garantē produkcijas kvalitāti  un tūristu interesi.

Kersena augļkopības saimniecībā ābeles aizņem 16 ha,  bumbieres 8 ha. 2010. gadā sāka audzēt ķiršus, virs tiem izveidots jumts aizsardzībai no krusas. Lai mazinātu salnu ietekmi, laista, lieto arī dūmu sveces. Ķirši ražo 20 gadus. Pirms ziedēšanas stumbru ievaino, lai veicinātu ziedēšanu. Mūsu klimata apstākļos šī metode nederēs, jo ziemā koki izsals. Bumbieru raža ir ap 70 tonnām no hektāra. Pastāvīgi dārzā strādā seši cilvēki, sezonas laikā nodarbināti ap 70 darbinieku. Blakus dārzam uzbūvēta moderna augļu glabātava un šķirošanas cehs, arī neliels veikaliņš, kurā par lētāku cenu var nopirkt arī nestandarta produkciju.

Veikaliņā atrodama arī blakus esošo saimniecību mājražošanas produkcija, kas rosina tūristu interesi apmeklēt šīs saimniecības.

Uzņēmums “Agrico” pēc klientu pasūtījuma veic pētījumus augu aizsardzības līzekļu pielietošanā un dažādu slimību novēršanā, iesaka preventīvos pasākumus slimību ierobežošanā un novēršanā. Sadarbojas ar zinātniski pētnieciskiem institūtiem un produkcijas ražotājiem, testē jauno tehniku.

Secinājumi

Brauciens izdevies, dalībnieki noslēguma diskusijā atzinīgi izteicās par gūto pieredzi tūrisma piedāvājuma veidošanā un prezentāciju veidošanā.

Bija iespēja redzēt un runāt ar lielu un veiksmīgu saimniecību īpašniekiem, salīdzināt redzēto ar savas saimniecības pieredzi.

Iespejams apmeklēt GLOBALG.A.P. sertificētu saimniecību un  pārliecināties par tā nozīmīgumu.

Lauku tūrisms dod papildus ieņēmumus lielām un mazākām saimniecībām.

Viesmīlības nozīme ilgtspējīgas sadarbības veidošanā.

Saimniecību apmeklējumi tika nodrošināti Latvijas Lauku attīstības programmas investīciju pasākuma 2014.-2020. gadam “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākuma “Atbalsts saimniecību un mežu apmeklējumiem”, LAD līguma Nr. LAD011018/P43

Inese Blūma,

Kuldīgas novada lauku attīstības konsultante

Foto: Daiga Mellere