45 pūrvietas zemes un sirdsbalss

Pirms vairāk kā pusotra gadsimta Zūru muižai piederošā īpašumā “Veckas”, kas sastāvēja no mājas un zemes – 45 pūrvietas* aramzemes, pa 45 pūrvietām pļavas – dzīvoja Pavariņu saime. Kad tika atcelta dzimtbūšana, muižkungs piedāvājis iemītniekiem māju izpirkt. Gājis visādi – ņemts arī ķeizara aizdevums, līdz septītais pēc skaita Pavariņš beidzot īpašumu ieguvis sev. Tas bija Jānis Pavariņš (1830.–1910.). Elmārs Aberfelds ir uzņēmīgā saimnieka mazmazmazmazdēls no mammas puses un turpina “Veckās” saimniekot. Iznāk – septītajā paaudzē.

No senču mājas gan palikušas vien drupas, jo pāri gājuši dažādi laiki un valdības, bet kuplā un draudzīgā Aberfeldu saime tagad dzīvo un saimnieko jaunākos laikos celtās ēkās. Elmāra vecākiem pieder neliela piena lopkopības saimniecība un ap 30 hektāriem lauksaimniecības zemes, kas padomijas gados bija kolhoza “Piltene” pārvaldībā, bet neatkarības gados zeme tika atgūta un atkal kļuva par ģimenes īpašumu. Mamma ir diplomēta vetārste – palīdz liellopu ārstēšanā, bet tēva aizraušanās ir dārzkopība. Elmāram ir māsa un divi brāļi, no kuriem jaunākais mācās vidusskolā un ir liels palīgs visos lauksaimniecības darbos. Māsa ir matemātikas un dabaszinību pasniedzēja Ventspils Tehnikumā, vecākais brālis – dabaszinātņu doktors – nodarbojas ar radioastronomiju. Elmārs ir absolvējis RTU kā mašīnbūves inženieris un ikdienā strādā pedagoģijā, bet sirds tomēr pieder lauksaimniecībai. Kamēr vecākais brālis raugās zvaigznēs, jaunākie stāv ar abām kājām uz zemes.

Izlemj veidot savu saimniecību

Kad 2018. gadā Elmārs vēlējās uzsākt patstāvīgu saimniekošanu, vecāki nebija gatavi pilnībā vai daļēji nodot saimniecību vienam no bērniem, tādēļ Elmārs nolēma izveidot pats savu saimniecību. Bija neizdzēšami iespiedušies atmiņā vecmāmiņas Dainas stāsti par viņas vecākiem, kuri veiksmīgi saimniekoja savā zemē, savās mājās, par bērnību, kas pagāja lauku darbos, kuru grūtums jau bija piemirsies, par brīvu Latviju, kur katrs var būt saimnieks savā zemē. Mazajam Elmāram klausoties šķita –  vecmāmiņa stāsta par kādu pasaku zemi, kurā viņš noteikti vēlētos nonākt, kad izaugs liels. Šie bērnības stāsti un atmiņas vēlāk nostiprināja pārliecību, ka, apdomīgi rīkojoties, iespējams kļūt par veiksmīgu lauksaimnieku. Izvēle krita uz gaļas liellopu nozari, jo to noteica pieejamā infrastruktūra – apkārtnē nomai bija pieejami 36 ha zālāju platību ar nedaudz aramzemes. Tā kā nebija lielu naudas uzkrājumu starta kapitālam un kredītsaistības uzņemties jaunais zemnieks nevēlējas, un, pat ja vēlētos – būtu grūti pārliecināt bankas dot kredītu pavisam nenodrošinātam iesācējam. Sākotnēji tika iegādāti seši liellopi, vecāki aizdeva nepieciešamo lauksaimniecības tehniku un saimniekošana varēja sākties. Elmārs devās uz LLKC Ventspils biroju, kura klients ir vēl joprojām, lai apgūtu profesionālās pilnveides izglītības programmu “Lauksaimniecības pamati”. Nākamais solis bija mērķtiecīga saimniecības darbības plānošana uz attīstību – 2019. gada nogalē dalība LAP attīstības programmas apakšpasākumā “Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības”, kas ļāva iegādāties nepieciešamo lauksaimniecības tehniku – siena ruļļu presi ar ietinēju, frontālo iekrāvēju un augsnes diskotāju. Lai nodrošinātu lopiem labturību atbilstošā līmenī, tika iegādāta apsildāma dzirdne izmantošanai aukstajos gadalaikos. Nu jau varēja sākt plānot ganāmpulka palielināšanu un virzību uz tīršķirnes lopiem. Elmārs kļuva par LLKC grāmatvedības pakalpojuma klientu, jo vēlējās pilnīgu sakārtotību attiecībās ar VID un savas saimniecības finanšu darbības pārredzamību.

Patstāvīgs un savās izvēlēs brīvs

Pirmie saimniekošanas gadi nebija viegli, jo, lai arī zināšanas un prasmes bija pietiekami ilgi apgūtas un pieslīpētas, palīdzot vecāku saimniecībā, tomēr darbošanās savā saimniecībā uzliek nopietnu atbildības slogu. Tai pat laikā, atzīst Elmārs – jaunais zemnieks ir pilnīgi patstāvīgs un savās izvēlēs brīvs. Lai izvēlētos pareizo alternatīvu, nemitīgi jāmācās un jāapgūst jaunas pieredzes, tādēļ viņš cenšas atrast laiku, lai apmeklētu LLKC seminārus, mācības un pieredzes braucienus. Lai būtu gana zinošs, rīkojoties ar lauksaimniecības tehniku, nule absolvējis Kandavas lauksaimniecības tehnikumu kā lauksaimniecības mehanizācijas tehniķis. Arī agrāk tehniku remontēja pats, bet tagad to dara, nodrošinājies arī ar teorētiskām zināšanām. Tomēr tehnikas parku pamatā sastāda lietota, vidēji divdesmitgadīga tehnika, kas prasa papildu darbu un uzmanību. Jaunas, nelietotas tehnikas vienības ir iegādātas par realizēto projektu līdzekļiem, bet vairākums ir lietotas.

Veidot savu saimniecību ir kā kamolu tīt, saka Elmārs, tu sāc ar mazumiņu, pāris tehnikas vienībām, pāris apstrādājamiem laukiem, bet paiet gads, palielinās platības, tad vajag jaudīgāku tehniku, visa nopelnītā nauda tiek ieguldīta, tā gadu no gada, līdz kamols tik liels, ka var tīt lēnāk, jo saimniecība kļūst stabila, ekonomiski patstāvīga un ražojoša ar peļņu. Lai to panāktu, jāiegulda nopietns darbs. Uzsākot gaļas liellopu nozari saimniecībā, jārēķinās, ka atdeves finansiālā izpratnē nebūs vismaz pirmos trīs vai četrus gadus, jo nepieciešams pieaudzēt ganāmpulku, īpaši zīdītājgovju īpatsvaru tajā. Katrs nopelnītais eiro atgriežas saimniecībā, lai nākotnē būtu iespējams pelnīt vairāk. Turklāt saimniekot veiksmīgi tikai ar vēsu aprēķinu nevar, ir pārliecināts Elmārs, tam, ko dari, jābūt sirdsdarbam. Elmārs ir zaļi domājošs zemnieks un tādēļ jau ceturto gadu saimnieko bioloģiski. Atšķirībā no pretējiem viedokļiem viņš uzskata, ka birokrātiskais slogs bioloģiskajām saimniecībām nav liels un visas prasības ir izpildāmas. Turklāt atbalsta maksājumi ir lielāki, kas ļauj nosegt visas ar zemju nomu saistītās izmaksas, kas saimniecībā sastāda lielāko no izmaksu pozīcijām. Nevēlēšanās uzņemties kredītsaistības gan liedz strauji palielināt īpašumā esošās lauksaimniecības platības – šobrīd Elmāra īpašumā ir vien 8 no apsaimniekotajiem 253 hektāriem. Jāsaka, reģionā arī nav plaša piedāvājuma zemju iegādei. Elmārs rūpīgi plāno saimniekošanas izmaksas un mērķtiecīgi nomā visas zemes kompakti vienkopus un ģeogrāfiski tuvu mājām, tādējādi to apstrādē ietaupot kā laiku, tā degvielu.

Attīsta tehnikas parku

Elmārs ir optimists un turpina attīstīt saimniecības tehnikas parku un lopkopības inventāru. Tādēļ ar LLKC Ventspils konsultāciju biroja ekonomikas speciālistu atbalstu 2023. gadā tika realizēts projekts “Atbalsts gados jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai”, kura ietvarā saimniecība tika pie pļaujmašīnas, lopu fiksācijas aprīkojuma, lopu pārvadāšanas piekabes un siena ruļļu platformas. Projekta ietvaros iegādātā siena ruļļu platforma ir savienojama ar saimniecības īpašumā esošo traktoru un ļauj siena ruļļus nogādāt līdz saimniecībai un glabāt vienuviet šķūnī, vai apsegtus ar pārklāju, tā saglabājot lopbarības kvalitāti. Teicamus dzīvniekus vaislai un gaļai var izaudzēt tikai ar ļoti labu lopbarību, tādēļ tai jāpievērš visa saimnieka uzmanība. Ganības tiek ielabotas, šogad daudz tika no jauna iesēts āboliņš – gan tīrsējā, gan maisījumos. Ap 120 ha ir ilggadīgie zālāji, ir arī aramzemē sētie, bet graudi lopbarībai tiek sēti aptuveni 20 ha. Palielināt graudaugu platības traucē darba roku trūkums. Kad ir sezona, vienlaikus jāpļauj siens, jāgatavo lopbarība un jākuļ labība – vienam tas prasa daudz laika. Tādēļ grūti runāt par saimniecisko darbu plānošanu īstermiņā – vienkārši ņem tehniku un dodies uz lauka, kad laikapstākļi to ļauj, jo paredzēt neko nav iespējams, tāpat kā vienlaikus darbināt vairākas tehnikas vienības. Labi, ka ir brāļa palīdzība. Saņemt tehnikas ārpakalpojumu reģionā nav iespējams, jo lielsaimniekiem nav izdevīgi apstrādāt nelielas platības un nelielas saimniecības pašas izmanto savu tehniku pilnībā.

Ilgtspējīga ganību apsaimniekošana

Lai veicinātu ilgtspējīgu ganību apsaimniekošanu un emisiju samazināšanu, dodot lopiem iespēju ganīties vietā, kur pieejama svaiga zāle, ir nepieciešama ganību plānošana un lopu pārvadāšana uz attālākām ganībām. Turklāt, pieradinot lopus pie pārvadāšanas piekabē, tie necieš no stresa un mierīgi uztver transportēšanu. Dzīvnieku transportēšana uz ganībām ļauj noganīt lielākas platības, lopi ēd kvalitatīvāku, augstvērtīgāku lopbarību, vienlaikus tiek veicināta dzīvnieku labturība saimniecībā. Ganību nobarošana ir arī videi daudz draudzīgāka, sniedz labāku omega-3 taukskābju saturu un balstās uz zāles skābbarību, sienu un dabisko zālāju izmantošanu. Savukārt lopu fiksācijas aprīkojums nodrošina lopiem pienācīgu veselības aprūpi, uzraudzību un uzlabo labturību ganību aplokā. Ļoti atvieglo teļu nošķiršanu un lopu grupēšanu vecuma grupās. Kārtējā līdzfinansējuma projekta realizēšana ļauj saimniecībai sasniegt ilgtermiņa mērķi – kvalitatīvu bioloģisko gaļas liellopu ganāmpulka ilgtspējīgu attīstību, vienlaikus sekmējot neto pieaugumu.

Elmārs uzskata, ka viņa lēmums izvēlēties gaļas liellopu nozari un saimniekošanu uzsākt ļoti lēni, ir attaisnojies. Kas zina, kā viss iegrozītos, ja būtu izvēlējies graudkopību – ja divi pirmie gadi neveiksmīgi, piemēram, laikapstākļu dēļ, diez vai pārdzīvotu vēl arī trešo. Toties liellopu pārdošanas cena ir apmierinoša, lai arī vērojams zināms cikliskums, tomēr ieņēmumi ir prognozējami vai vismaz kontrolējami – kad cena zemāka, var arī pagaidīt ar realizāciju un sagaidīt labāku piedāvājumu.

Tiecas uz ganāmpulka palielināšanu

Šobrīd saimniecībā ir 76 liellopi, no tām 30 ir zīdītājgovis. Ir gan tīršķirnes Šarolē un Limuzīnas, gan krustojumi. Elmārs tiecas uz ganāmpulka palielināšanu atbilstoši apsaimniekotajām platībām – vajadzētu vismaz 50 zīdītājgovis. Tad ganāmpulka atražošana būtu rentablāka. Pēdējos divus gadus jaunas teles nav pirktas, ganāmpulks palielinās, ataudzējot savas telītes. Visa brīvā nauda tika ieguldīta lauksaimniecības zemes iegādē.  

Jautāts, kā vērtē situāciju lauksaimniecībā Latvijā, Elmārs atzīst, ka Kopējā lauksaimniecības politika Eiropā tiek veidota, visām dalībvalstīm piedaloties, tātad arī Latvija piedalās tās veidošanā. Šajā plānošanas periodā, kad zaļais kurss saņem atbalstu, pēc Elmāra domām, sūdzēties nav pamata, jo viņš savā saimniecībā izmanto visus pieejamos atbalsta veidus, turklāt strādājot saskaņā ar savu pārliecību un sirdsapziņu. Ir zināmas bažas par nākotni pēc 2027. gada, jo Eiropas Komisija rosina būtiski samazināt lauksaimniecības budžetu un atteikties no lauku attīstības programmām. Tiek paredzēts būtisks lauksaimniecības budžeta samazinājums – par aptuveni 25%, kā arī lauku attīstības programmu izslēgšana no līdzšinējās atbalsta struktūras. Bažas rada arī piedāvājums ieviest vienotu budžeta fondu, kurā lauksaimniecībai vairs nebūtu atsevišķas pozīcijas. Tas nozīmētu, ka konkurence par finansējumu kļūtu vēl sīvāka. Šāda perspektīva nobremzēs saimniecības attīstību, bažījas Elmārs. Tā gan būtu īsredzīga domāšana, jo bioloģiskajai lauksaimniecībai ir liela valstiska un pat globāla vērtība, kas būtu jāatbalsta. Visam jābūt līdzsvarā – lai var attīstīties gan konvencionālas saimniecības, kas ražo milzīgos apjomos, gan zaļo kursu ieturošās, bioloģiskās saimniecības, kas ražo ar ekstensīvām metodēm. Līdzāspastāvēšanā un līdzsvarā ir īstā gudrība. Runājot par Kopējās lauksaimniecības politikas veidošanu, Elmārs izsaka cerību, ka lauksaimniekiem būtu pārliecība par stabilitāti, lai būtu iespējams plānot attīstību ilgtermiņā, nebaidoties no straujiem pavērsieniem un krasas noteikumu maiņas, jo uzņemoties vairākgadu saistības, gribētos paļāvību uz stabilitāti.

Turpinās sadarbība ar LLKC

Elmārs noteikti plāno dalību līdzfinansējuma projektos arī turpmāk. Ir bažas par dažādu liellopu slimību izplatību Eiropā, kas var apdraudēt nozari, bet attīstībai jāturpinās. Tāpat kā turpināsies sadarbība ar LLKC – Elmārs izmanto plašu piedāvājumu klāstu – gan konsultācijas lopkopībā, gan augkopībā, gan ekonomikā. Pavasarī saimnieks pieteicās LLKC programmai uzņēmējdarbības veicināšanai lauku teritorijās “Laukiem augt”. Elmāram ir ambiciozs mērķis – kļūt neatkarīgam no subsīdijām. Programmas ietvarā Elmārs vēlas  analizēt saimniecības datus, lai izprastu ieņēmumu un izdevumu struktūru, plānojot tālāku attīstību.

Jautāts, ko ieteiktu svārstīgam jaunietim, kurš šaubās, vai lauksaimniecībā ir nākotne, Elmārs ir pārliecināts, ka jāseko sirdsbalsij, bet ne akli – noteikti jāizglītojas, lai saimniekotu gudri, prastu ne tikai darbus darīt, bet arī finanses plānot. Pasaules pieredzi savā sētā atvest un būt atvērtam gan sadarbībai, gan inovācijām. Tas attiecināms uz jebkuru nozari, arī lauksaimniecību, protams.          

Elmārs gribētu nākotnes perspektīvā Latvijas lauksaimniecības produkcijas vidi redzēt pašpietiekamāku – lai aizvien mazāk patērētāju iegādātos svešzemju dārzeņus un augļus, bet ikdienā piedomātu pie sava iepirkumu groza satura, lai tas būtu vietējas izcelsmes. Tas atbalstītu mūsu lauksaimniekus, tas atveseļotu mūsu sabiedrību, tas būtu labi vietējai ekonomikai un mūsu pašu veselībai. Tādēļ bioloģiskajai lauksaimniecībai ir nākotne un tai ir jāattīstās!

 Īrisa ROZE-POSUMA,
LLKC Ventspils
biroja vadītāja

* Pūrvieta. Sena laukuma mērvienība – 0,364962 hektāri; sākotnēji atbilda laukumam, uz kā izsēts 1 pūrs rudzu.