Bišu tranu cirmeņi var tikt izmantoti pārtikā

Reinis Rozenbergs LLKC rīkotajā konkursā “Laukiem būt!”  prezentēja visnotaļ inovatīvu un perspektīvu ideju. Nākotnē, iespējams pat ne tik tālā, bišu tranu cirmeņu izmantošanai pārtikā būs sava īpaša niša kulinārajā praksē. Līdz šim bitenieki tos no rāmīšiem magazīnās izgrieza un izbaroja vistām.

Ilgtspējīga un pārdomāta attīstība

Apvienoto Nāciju Organizācija prognozē, ka iedzīvotāju skaits pasaulē palielināsies no pašreizējiem 7,4 miljardiem līdz 8,5 miljardiem 2030. gadā un 9,7 miljardiem 2050. gadā. Palielināsies arī iedzīvotāju pirktspēja un to iedzīvotāju īpatsvars, kuru ienākumi būs virs nabadzības sliekšņa, un tādējādi pieprasījums pēc dažādām precēm pieaugs straujāk nekā iedzīvotāju skaits.[1]

Prognozētā pasaules iedzīvotāju skaita palielināšanās, dabas resursu noplicināšana, augošā slodze uz vidi un klimata pārmaiņas ir veicinājušas apziņu par nepieciešamību mainīt Eiropā līdz šim pastāvošās metodes bioloģisko resursu ražošanā, patēriņā, pārstrādē, uzglabāšanā, atkārtotā izmantošanā un utilizācijā. Bioloģiskie resursi mums ir jāizmanto labāk. To darot, pārtika būs pieejama lielākam cilvēku skaitam, vienlaikus radot mazāku ietekmi uz vidi un klimatu.

Ilgtspējīgas attīstības mērķi ir saistīti ar resursu patēriņu. Tādēļ no lineārā ekonomikas modeļa (paņem-izgatavo-patērē-izmet) mums ir jāvirzās uz aprites ekonomikas modeli (izgatavo-patērē-atgriez). Aprites ekonomikas būtība ir maksimāli lietderīgi (efektīvi) izmantot resursus ražošanā un sadzīvē, panākot, ka produkti, materiāli un dabas resursi ekonomiskajā apritē saglabājas pēc iespējas ilgāk, tādējādi samazinot radīto atkritumu apjomu.

Neierasta resursa izmantošana

Reinis Rozenbergs no Limbažu pagasta zemnieku saimniecības “Lejas-Sinči” atklājis, ka bišu tranu cirmeņi ir izmantojami uzturā. Lai arī ne katram šī doma šķiet gana pievilcīga, mums ir jādomā par citādu pārtiku, par pārtiku, kas nākotnē mūs spēs pilnvērtīgi nodrošināt. Jaunietis atklāj, ka vēlas ar tiem uzsākt un attīstīt biznesu, tādējādi dažādojot savu saimniekošanu dzimtas saimniecībā. Produktam gan, lai to varētu pārdot, vēl ir jāiegūst atļauja no Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes, un tādu Reinis plāno arī sagādāt.

Saimniekošanā iesaistās gan Reiņa vecāki, nereti arī māsas un brāļi. Reiņa brālis Jānis ir apguvis pavāra profesiju. Kopā ar viņu tapusi recepte, lai tranu cirmeņus kā delikatesi piedāvātu maltītei. Vārot eļļā, tie kļūst kraukšķīgi, un maltīti pārkaisot ar atbilstošām garšvielām, tā iegūst vieglu riekstu garšu. Savukārt nepagatavotam cirmim garša ir saldena, līdzīga peru pieniņam. Galvenais, ka maltīte ir ar augstu uzturvērtību.

Ideju prezentē konkursā “Laukiem būt!”

Par to, ka tranu cirmeņi varētu tikt izmantoti pārtikā, Reinis pirms dažiem gadiem dzirdēja kādā Latvijas Biškopības biedrības rīkotā seminārā Limbažos. Vēlāk, saprotot, ka ideja varētu būt perspektīva, jaunietis to pagājušajā gadā izklāstīja LLKC Limbažu biroja rīkotajās mācībās jauniešiem par savas uzņēmējdarbības uzsākšanu. Dalība LLKC organizētajās mācībās deva iespēju kārtīgi apdomāt savu ideju, izsvērt visus plusus un mīnusus. Noslēguma darbu vērtēšanas komisijai ideja šķita interesanta un perspektīva, tāpēc Reinis mācību noslēgumā izstrādāja detalizētu biznesa plānu komercdarbībai par bišu tranu cirmeņu izmantošanu pārtikā, kuru vēlāk iesniedza konkursā “Laukiem būt!”, tiekot līdz finālam.

Saimniecībā lieli plāni

Reinis savā saimniecībā vidēji no vienas saimes sezonā iegūst līdz 2 kg cirmeņu. Īstenojot Eiropas Savienības līdzfinansētu projektu pasākumā “Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības”, tiks iegādāti bišu mājām paredzētie 1000 rāmīši. Liels palīgs saimniecībā būs struktūrjaucējs, kas veikli palīdz viršu medus izsviešanā, kā arī fasētājs. Līdz ar projekta īstenošanu ģimenes saimniecībā “Lejas-Sinči” bišu saimju skaits tiks palielināts par 32 saimēm. Drīz saimniecībā būs vairāk kā 100 bišu saimes.

Bišu tranu cirmeņi ir kaut kas tāds, ko mēs vēl tikai ēdīsim. Pozitīvi ir tas, ka, šo visu darot, mēs varam radīt jaunas tehnoloģijas un jaunas darbavietas. Tas viss ir iespējams, jo bioekonomika koncentrējas uz pievienotās vērtības radīšanu, inovācijām un ilgtspējīgu attīstību.

Reinis tic, ka ģimenei ļoti svarīgā dabai draudzīga saimniekošana ir jāizvērš. Un doma, ka jāiet tik uz priekšu, ik dienas savā ģimenes saimniecībā “Lejas-Sinči” solim liek ritēt raitāk.

[1] UN (2015) World Population Prospects (https://esa.un.org/unpd/wpp/Publications/Files/Key_Findings_WPP_2015.pdf)

Foto: Zanda Dimanta-Svilpe

Zanda Dimanta-Svilpe,
Valsts Lauku tīkla Sekretariāta projektu vadītāja