ES valstīs augļu un dārzeņu ražas šajā sezonā bijušas pietiekami labas, taču daudzviet kvalitāti ietekmējis sausums. Vienlaikus vairumā ES valstu lielveikali cenšas nospiest maksimāli zemas iepirkuma cenas, mazinot zemnieku ienākumus līdz kritiskam līmenim.
Situācija ES augļu un dārzeņu tirgū vērtēta COPA–COGECA darba grupā “Augļi un dārzeņi”, kurā kā eksperte no Latvijas piedalījās biedrības “Zemnieku saeima” pārstāve Edīte Strazdiņa.
Apvienotās Karalistes pārstāvji minēja, ka viena no būtiskākajām problēmām ir cenu svārstības un tirgus neprognozējamība, taču norādīja, ka Krievijas noteiktais embargo importam no ES tirgu neietekmē.
Francijā palielinās vietējo augļu patēriņš, un tirgus attīstība tiek vērtēta pozitīvi. Dārzkopjiem šis gads bijis labāks nekā iepriekšējais, taču nedrošību sēj lielās cenu un tirgus svārstības.
Spānijas dārzkopji izjūt vērā ņemamu spiedienu no lielveikaliem, kas pieprasa cenu pazemināšanu, kaut arī sausuma dēļ augļu ražas ir zemākas un tirgū pārprodukcijas nav. Tomēr situācija tirgū tiek vērtēta kā stabila.
Itālijas dārzkopju ražas kvalitāti ietekmējis sausums, bet tirgū ir augļu pārprodukcija, īpaši smaga tirgus situācija persikiem un aprikozēm.
Polijā problēmu rada liela apjoma zemas kvalitātes dārzeņi, un tirgū situācija tiek vērtēta kā smaga, un cenas ir zemas. Zemnieki atrodas uz izdzīvošanas robežas, un tiek ziņots, ka sācies bankrotu vilnis. Polija pamatīgi cieš no sausuma nodarītā posta, tiek piedāvāta apdrošināšana, bet no tūkstošiem saimniecību to izmanto tikai 86.
Zviedrijā augļu un dārzeņu sektorā situācija labvēlīga lauksaimniekiem, – Krievijas embargo ietekmes uz tirgu nav, vietējais tirgus tiek aizsargāts un vietējie vairum un mazumtirgotāji pērk tikai Zviedrijā audzēto produkciju par cenām, kādas ir izdevīgas zemniekiem, nepakļaujas cenu spiedienam no ārpuses.
Čehijā situācija ir labāka nekā pērn, bet ražas cieš no sausuma, visvairāk āboli, bumbieri, plūmes, kuru izmērs ir mazāks un kvalitāte – sliktāka. Mazāk cietuši kauleņaugi. Augļu un dāzeņu cenas ir zemas. Čehijā problēmas rada fakts, ka tirgotāji neizvēlas šķirnes, kas bija piemērotas Krievijas tirgum, līdz ar to nopietni jādomā par attiecīgās produkcijas noietu.
Nīderlandē labāka situācija nekā pērn ir gurķu un ābolu tirdzniecībā, pārējiem dārzeņiem cenas saglabājas zemas, neskatoties uz samazinātām sējumu un stādījumu platībām. Lauksaimnieki jūt spiedienu uz cenām no lielveikaliem, kur tirgotāji pat lētākajiem piedāvājumiem nesalīdzina kvalitāti, bet seko līdzi interneta cenām, izdarot spiedienu uz piegādātājiem.
Lietuvā dārzeņu kvalitāti bojā slimības, ražu samazina sausums, vienlaikus lielveikali saglabā zemas cenas, neskatoties uz kvalitatīvu dārzeņu trūkumu. Tomēr salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem situācija ir daudz labāka, īpaši gada otrajā pusē.
Latvijā ļoti būtiska ir sava iekšējā tirgus nosargāšana un sakārtošana. Pat nelielu importa daudzumu ievešana pilnībā aptura un sagrauj vietējo zemnieku realizāciju un ienākumus. Salīdzinājumā ar pērno gadu, kad dārzeņu cenas būtiski samazināja lētais imports, šogad cenas pieņemamā līmenī ir atgriezušās tomātiem, gurķiem, burkāniem un sīpoliem, bet zemākas ir kāpostiem. Šobrīd tirgus nav prognozējams, ir pārāk lielas svārstības, kur dārzeņu pārprodukcija mainās ar to trūkumu, un zemniekiem ir ļoti grūti prognozēt stabilu ražošanu, gandrīz neiespējami ir sagatavot biznesa plānus un kalkulēt naudas plūsmu. Šādā situācijā ir ļoti apgrūtinoši pavasaros saņemt apgrozāmo līdzekļu kredītus no bankām un plānot jebkādu attīstību.
Darba grupā secināts, ka ir lielas atšķirības starp valstīm gan klimatisko apstākļu ietekmes, gan iepirkuma cenu ziņā uz dārzkopības produkciju. Izskanēja secinājums, ka jāaicina Eiropas Komisiju (EK) turpināt atbalstīt iekšējo patēriņu, kā arī skolas augļa programmu. Tāpat dalībvalstis tiek aicinātas iesūtīt Krievijas embargo radīto zaudējumu apjomus, lai varētu sagatavot aprēķinus iesniegšanai EK.
Pēc COPA–COGECA ekspertu atskaitēm un Eiropas Komisijas un ziņu aģentūras LETA informācijas sagatavoja Iveta Tomsone
UZZIŅA
• COPA-COGECA ir Eiropas līmeņa lauksaimnieku organizācija ES dalībvalstu lauksaimnieku pārstāvjiem komunikācijā ar lauksaimniecības politikas veidotāju EK un citām starptautiskām institūcijām. COPA dibināta 1958. gadā, COGECA dibināta 1959. gadā, un no 1962. gada abas organizācijas strādā apvienoti.
• COPA ir pārstāvētas 60 ES dalībvalstu lauksaimnieku NVO, un 36 partnerorganizācijas no Eiropas valstīm kā Islande, Norvēģija, Šveice.
• COGECA pārstāv 38 lauksaimnieku nevalstiskās kooperatīvu organizācijas no ES dalībvalstīm, un partnerorganizācijas no Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm.
• COPA-COGECA biedru organizāciju intereses tiek aizstāvētas lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā.
Pievienot komentāru