Alsungas viedā ciema iniciatīvas grupa dodas pēc jaunām idejām

Alsungā, šķiet, teju katrs otrais kaut ko cep vai kā citādi gatavo. Sklandrauši, dažādu veidu maizes kukulīši un citādi gardumi ik dienu top alsundznieku virtuvēs. Izvēlējušies aktīvu dzīvesveidu, vairāki darbojas arī Alsungas viedā ciema iniciatīvas grupā, kura lietainā septembra dienā devās Jelgavas virzienā, lai iepazītu inovatīvu pieeju dažādu produktu gatavošanā, apstrādē un iepakošanā.

Iepakojumam – komunikācijas nozīme

“Pēdējos desmit gados ir ļoti pieaugusi iepakojuma kā komunikācijas veida nozīme. Mūsdienās cilvēks mazāk ietekmējas no televizorā skatāmās reklāmas, un viņa lēmums par pirkumu tiek izdarīts uz vietas veikalā. Pircēja uzmanību piesaista plaša krāsu palete, metālisku un perlamutra krāsu un laku, kā arī dažādu reljefspiedumu un foliju izmantošana. Tā tas būs arī nākotnē. Perfekta iepakojuma estētika un dekorativitāte,  bez šaubām, palielina preces noietu,” stāstīja Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas katedras asociētā profesore un vadošā pētniece Sandra Muižniece-Brasava.

Lektore uzsvēra pārtikas produktu iepakojuma galvenos uzdevumus: saturēt produktu; aizsargāt (no apkārtējās vides iedarbības, piesārņojuma, kaitēkļiem, grauzējiem, zudumiem uzglabāšanas un transportēšanas laikā); informēt patērētāju un nodrošināt ērtu lietošanu.

Pētniece stāstīja par pārtikas produktu kvalitātes uzlabošanas iespējām, dažādajiem un tik nozīmīgajiem iepakojuma materiāliem. Pārtikas tehnoloģijas fakultātē apskatījām arī dažādas iepakošanas tehnoloģijas. Svarīgi, ka pareiza un atbilstoša produkta izvēle produktam rada papildus pievienoto vērtību.

Jautājot, kā vislabāk būtu iepakot sklandraušus, pētniece atzina, ka šāda veida produktam, kura sastāvā ir mīklas pamatne jeb “sausā” daļa un “mitrais” burkānu pildījums – nav piemērojami vienkārši risinājumi. Lai rastu labāko, efektīvi būtu gatavo produktu testēt dažādos iepakojumu veidos, papildus meklējot arī labāko produkta apstrādes veidu.

Lektore pastāstīja par to, kas būtu jāņem vērā, lai ražotājs varētu vairāk nopelnīt un tajā pašā laikā klientam liktu justies komfortabli. Piemēram, pārdot cukurvati kopā ar mitro salvetīti, izstrādāt alus pudelei apakšā iedobumu, ar kura palīdzību iespējams atvērt otru pudeli, vai spilgtiem produktiem izvēlēties iekrāsotu iepakojumu, jo tas izceļ produkta krāsu un padara produktu vizuāli pievilcīgāku. Lektore uzsvēra, ka jābūt uzmanīgiem ar tulkojumiem no citām valodām. Vārds, kas vienā valodā var būt ļoti piemērots produktam, citā valodā var nozīmēt pilnīgi ko pretēju, dažbrīd pat ko nepiemērotu. Jābūt piesardzīgiem ar pārāk radošiem iepakojumiem, piemēram, sviests kā līmes zīmulis – it kā ļoti ērts risinājums, taču mazi bērni mācību nodarbībās var sākt ēst līmes zīmuļus.

Pārrunājām arī aktuālās tendences iepakojumu pasaulē. Ļoti daudz ražotāju pāriet uz tā saucamo “mīksto” iepakojumu, stāvpakām. Savu aktualitāti joprojām nezaudē papīra un stikla iepakojumi, jo cilvēki aizvien vairāk pievēršas ekoloģiskākam dzīvesveidam. Tomēr stikla pudele šodien var tikt izgatavota no stikla un plastmasas kombinācijas, tādējādi radot grūti pārstrādājamu resursu.

Tikšanās laikā Sandra Muižniece-Brasava dalījās arī ar savu pētījumu un eksperimentu pieredzi. Viņa informēja par to, kur iespējams iegādāties iepakojuma materiālus. Uzsvēra, ka mājražotājiem svarīga ir kooperācija, – iegādājoties iepakojumus vairumā, ir iespējams vienoties par izdevīgāku cenu.

Mums jārada efektīvi, ilgtspējīgi iepakojuma risinājumi

Globalizētajā pasaulē, kuras pamatā ir efektīva ražošana un izplatīšanas iespējas, atrodoties tālu no patērētāja, no iepakojuma mēs esam palikuši ļoti atkarīgi, lai sūtītā produkcija patērētāju sasniegtu neskarta. Iepakojuma radīšanā ir svarīgi arī sekot mūsdienu tendencēm šajā industrijā, skatīties ārpus Latvijas robežām un integrēt tās savu produktu attīstībā vai pat radīt jaunas. Izaicinājums mūsdienu uzņēmējiem un dizaineriem  ir ietvert un apvienot iepakojuma funkcijas un mērķus videi draudzīgā un inovatīvā kontekstā, lai konkurētu pasaules tirgū un saprātīgi izmantotu resursus. Tas nozīmē, ka mums ir jārada efektīvi, ilgtspējīgi iepakojuma risinājumi, otrreiz pārstrādājami materiāli; gudrs iepakojums, ar samazinātu CO₂ izdalīšanos; inteliģents iepakojums, kas motivē patērētāju pārņemt videi draudzīgu dzīvesveidu; emociju iepakojums, kas liek patērētājam izdarīt pareizo lēmumu.

Iepakojums nav nepieciešams?

Videi draudzīgas iepirkšanās popularitāte vairojas, un zaļā  domāšana rada labvēlīgu augsni beziepakojuma veikalu attīstīšanai. Šī iemesla dēļ devāmies iepazīties ar beziepakojuma veikalu “Ber un sver” Jelgavā. Veikala vadītāja Līga Rulle stāsta, ka iepriekš ar veikalu biznesu nav nodarbojusies, bijusi grāmatvede kādā uzņēmumā. Reiz kādā dienā sapratusi, ka atkritumu kalni, kurus rada ik dienu, viņai vairs nav pieņemi un nolēmusi pati veidot šādu beziepakojuma veikalu. Tāda Jelgavā līdz šim nebija. Pilnvērtīgi pievēršoties zaļam dzīvesveidam, īpašniece Līga Rulle arī sapratusi, ka pamatīgi ietaupa naudu, jo nu vairs nerodas vajadzība skriet uz veikalu ik reizi, kad mājās izbeidzies kāds produkts. Līdz šim lielveikalu kārdinājums iepirkumu grozu pildījis līdz malām arī tad, ja nepieciešams bija tikai, piemēram, piens.

Pētīs cidoniju bezatlikumu ražošanu

Dienas gaitā Alsungas viedā ciema iniciatīvas grupa devās uz Dobeles dārzkopības institūtu, kur tikāmies ar institūta vadošo pētnieci Daliju Segliņu. Te iepazināmies ar institūta ražošanas cehu, kurā tiek ražotas dažādu veidu dārzeņu un augļu sukādes. Pētniece izsmeļoši pastāstīja par inovācijām augļu audzēšanā un pārstrādē, vienlaikus uzsverot nozīmi ilgtspējīgai kvalitatīvas un veselīgas pārtikas ražošanai. Institūta pētnieki kopā ar kolēģiem no Pūres dārzkopības institūta iesaistījušies dažādos interesantos projektos, kas vienlaikus tiek īstenoti kā padziļināti pētījumi. Piemēram, institūta pētnieki tuvākajos gados īstenos pētījumus bioekonomikas jomā – pētot cidoniju bezatlikumu ražošanu. Cidoniju sēklas un serde – šķietami nevajadzīgs pārpalikums no sukāžu ražošanas procesa – var tikt izmantots kā pretklepus, tonizējošs, sirds darbību uzlabojošs līdzeklis. Pētījuma ietvaros padziļinātāk pētīs cidonijas augsto pievienoto vērtību.

Izsmeļoši pastāstot un uzskatāmi parādot institūta plašajā dārzā, vadošā pētniece iepazīstināja ar dārzkopības institūtā radītajām dažādu augļukoku šķirnēm. Institūtam ir daudzu gadu pieredze kvalitatīvu un ražīgu šķirņu radīšanā.

Ciemos pie Jaunlutriņu viedā ciema iniciatīvas grupas

Noslēgumā devāmies uz Jaunlutriņu pamatskolu, lai tiktos ar Jaunlutriņu viedā ciema iniciatīvas grupu un tās vadītāju, Druvas novada pagasta pārvaldes vadītāju Ilzi Kļavu. Tikšanās gaitā Jaunlutriņu viedā ciema īstenotāji pastāstīja par īstenotajām aktivitātēm un to, kā 2019. gada vasarā īstenojuši viedā ciema idejas stiprināšanas projektu “Jauna kleita Jaunlutriņu skolai”. Projekta ietvaros, brīvprātīgajā darbā iesaistot Jaunlutriņu un Šķēdes pagastu iedzīvotājus, visu paaudžu skolas absolventus un viedā ciema idejas atbalstītājus – tika atjaunota, skaisti nokrāsota Jaunlutriņu skolas fasāde, tādējādi apliecinot sabiedrības atbalstu izglītības ilgtspējīgai attīstībai laukos un dāvinot skolai „jaunu kleitu” 180 gadu jubilejā. Īstenotā projekta ietvaros noorganizētas 22 talkas, kurās piedalījušies 196  dalībnieki.

Viedo ciemu pamatā ir cilvēki!

Tikšanās laikā pārrunājām Jaunlutriņu un Alsungas problēmjautājumus un iespējamos risinājumus. Klātesošie vienojās kopīgā redzējumā, ka, lai rastu risinājumu kādai problēmai, tā vispirms ir jāizprot, jo, tiklīdz būsi izpratis – risinājums būs klāt! Un vēl – radusies ideja ir jāvirza un jāīsteno tās izgudrotājam. Tikai tā tās tiks efektīvi īstenotas.

Noslēgumā Alsungas viedā ciema iniciatīvas pārstāvji aizrautīgi pastāstīja par pirmo reizi 24. augustā organizēto pasākumu “Vienas dienas kafejnīcas Suitos”, kad Alsungas novadā, Jūrkalnē un Basos – kopumā 20 kafejnīcās, tika uzņemti viesi un mielotiesgribētāji no visas Latvijas. Katrā māju kafejnīcā šajās dienās paviesojās līdz pat 500 viesu! Jaunlutriņu aktīvisti līdzīgu pasākumu cer īstenot jau nākamgad.

Klātesošie piedzīvoja abpusēji iedvesmojošu tikšanos un jaunas idejas, kuras īstenot savās viedajās teritorijās kopā ar viedajiem lauku iedzīvotājiem. Jo, galugalā, viedo ciemu pamatā ir cilvēki. Un lauku cilvēks ir liela vērtība savā lauku teritorijā. Attīstot jaunas sadarbības formas un spējot domāt ārpus ciema robežām, zināšanu labāks pielietojums – dažkārt apvienojumā ar inovācijām un tehnoloģijām, ir noteicēji dažādu problēmu risināšanā, un labākas un ērtākas dzīves radīšanā tur dzīvojošajiem.

Apzināšanās, ka šajā dzīvē spēju kaut ko mainīt, rodas, sastopot īstos cilvēkus vai vienkārši – gadu gaitā.

Zanda Dimanta-Svilpe,
Valsts Lauku tīkla Sekretariāts