Amatpersonas dodas pie Augšdaugavas novada zemniekiem

Pēdējo gadu laikā notikušas ievērojamas klimata izmaiņas, kas kļūst arvien straujākas un pamanāmākas: plūdi, sals, karstums, krusa, stipri vēji. Visi šie laikapstākļi kļūst maksimāli intensīvi un neprognozējami, kas pasliktina auglīgas augsnes stāvokli, kā arī ietekmē  lauksaimniecības dzīvnieku veselības stāvokli un ražošanas iespējas. Lauksaimniekiem jārēķinās, ka izmaiņas klimata apstākļos atstās ietekmi uz nozari. 

12. aprīlī zemkopības ministram Armandam Krauzem bija ieplānota darba vizīte Latgales pusē, konkrētāk uz Augšdaugavas novadu. Braucienā piedalījās arī Indulis Āboliņš – Lauku atbalsta dienesta direktora vietnieks, un Juris Cvetkovs – Lauksaimniecības un lauku attīstības departamenta direktora vietnieks, kā arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis.

Brauciena mērķis bija apciemot graudkopības un lopkopības nozares saimniecības un tikties ar lauksaimniekiem informatīvajā seminārā “Aktualitātes tiešmaksājumos un lauku attīstības programma 2024. g.” Augšdaugavas novada kultūras centrā “Vārpa”, ko organizēja LLKC Daugavpils birojs Anitas Miltiņas vadībā.
Vispirms delegācija apciemoja Valda Pabērza graudkopības uzņēmumu SIA “Jaundīķi”, kas atrodas Nīcgales pagastā, Augšdaugavas novadā, kur pilnīgi iznīkuši rapša sējumi strauju, neprognozējamu laika apstākļu izmaiņu rezultātā.

“Šogad Latgalē un Vidzemē kailsala ietekmē lielās platībās ir izsalis ziemas rapsis. Šāda situācija ir novērojama arī Augšdaugavas novadā. Bet ir arī saimniecības, kurās tas ir pārziemojis labi, tādēļ nevar noteikt konkrēti, kādi faktori ir ietekmējuši to izsalšanu. Tomēr dažos laukos, pat vienas saimniecības ietvaros, tiek novērotas sakritības, ka agri sētais rapsis ir cietis vairāk kā vēlāk sētais rapsis,” norāda Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centra Daugavpils biroja augkopības speciālists Raitis Ļubomirskis.
“Rapsis un ripsis ir tās kultūras, kuras var apdrošināt un saņemt kompensāciju, kā arī valsts sedz daļu no apdrošināšanas polisēm, kas ir viens no valsts atbalstiem, lai veicinātu sējumu apdrošināšanu,” tas zemkopības ministra Armanda Krauzes komentārs.
Augšdaugavas novada Sventes pagasta piena liellopu zemnieku saimniecības “Upenes” īpašnieks Deniss Drozdovskis sarunā ar zemkopības ministru iezīmēja savus attīstības plānus: uzbūvēt jaunu, automatizētu kūti, kā arī norādīja uz acīmredzamo Latvijas saražoto piena produktus diskrimināciju lielāka uzcenojuma veidā pašmāju tirgū.
“Piena saimniecības turpina darbu, tomēr ir grūti plānot investīcijas un attīstīties, jo piena cena ir krietni zemāka, nekā Eiropas vidējā piena cena. Turpretī spēkbarība un citas barības piedevas kļūst dārgākas, un izdevumi sanāk lielāki nekā ieņēmumi,”  šādi komentāri  par piena nozari skan no piensaimniecības īpašniekiem.
Augšdaugavas novada kultūras centrā “Vārpa” semināra sākumā klātesošos sveica Augšdaugavas novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kucins ar sadarbības ieceri starp ierēdņiem un lauku uzņēmējiem. Savukārt zemkopības ministrs Armands Krauze sniedza informāciju par birokrātijas samazināšanu, lai zemniekiem būtu vienkāršāk un ātrāk sakārtot visu nepieciešamu saimniecības dokumentāciju.
Lauku atbalsta dienesta direktora vietnieks Indulis Āboliņš pastāstīja par 2024. gadā aktualitātēm platību maksājumos, savukārt Lauksaimniecības un lauku attīstības nodaļas vadītāja vietnieks Juris Cvetkovs –par iespējamiem investīcijām lauku saimniecības attīstībai.
Tikšanos noslēdza Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis ar teikto: “Lauksaimniekiem, lauku uzņēmējiem LLKC ir atbalsta plecs, uz kuru var paļauties,  kad nepieciešami speciālistu padomi – augkopībā, lopkopībā, grāmatvedībā, ekonomikā, uzņēmējdarbībā, mežsaimniecībā. Visa Latvijas teritorijā atrodas 26 LLKC filiāles, un katram, kam interesē lauksaimniecība vai lauku uzņēmējdarbībā, ir iespēja tikt pie zinošiem speciālistiem un saņemt kvalitatīvu pakalpojumu.”

Elvīra Sokolova,

LLKC Daugavpils birojs