Ar jauniem tērpiem – uz Toronto dziesmu svētkiem

Pļaviņu novada biedrība “Klintaines Dzirnas” lepojas ar kārtējo sekmīgi īstenoto projektu, kas ļāvis iegādāties koncerttērpus un tautas mūzikas instrumentus ansamblim „Dzirnas”. Tie daļēji izmantoti jau Latvijas valsts simtgades pasākumos, kā arī noderēs, atzīmējot ansambļa divdesmito gadadienu. Bet tagad svarīgākais notikums ansambļa dzīvē ir piedalīšanās Toronto Latviešu dziesmu un deju svētkos 4.-7. jūlijā.

Aizkraukles rajona partnerībā ietilpstošā Pļaviņu novada biedrība „Klintaines Dzirnas” tika izveidota 2006. gada 21. jūnijā. Biedrības galvenais mērķis ir veicināt un radīt iespēju ikvienam Pļaviņu novada Klintaines pagasta iedzīvotājam īstenot savas iniciatīvas un ieceres, reizē sekmējot pagasta attīstību, aicinot iedzīvotājus būt aktīviem sava pagasta notikumu izdzīvotājiem, vienlaikus piedaloties vides sakārtošanā un aizsardzībā. Biedrības kodolu veido Pļaviņu novadā dzīvojošas 12 dažāda vecuma un profesiju pārstāves – radošas, aktīvas personības. Runājot par „Klintaines dzirnu” vēsturi, nevar nepieminēt sieviešu vokālo ansambli „Dzirnas”, jo 1998. gadā dibinātās vokālās kopas dalībnieces bija pamatsastāvs arī biedrībai, kuru saista ar vārdu, kas vienlaikus apzīmēja gan saikni ar dziedošo kolektīvu, gan piederību gleznainajai Klintainei. Katrs, kas darbojas biedrībā, ir ar savu  – atšķirīgo dzīves un profesionālo pieredzi. Dažādi cilvēki, bet ar vienotu vēlmi darīt un rosināt citus veidot skaistāku un labāku vidi pašu mājās. „Mūsu vidū ir gan izglītības, gan kultūras, gan uzņēmējdarbības jomā strādājošie. Gribas, lai tie, kas domā, ka citviet ir labāk, saskata, cik daudz varam izdarīt mēs paši, tepat uz vietas,” saka biedrības “Klintaines Dzirnas” valdes locekle Kristīne Rulle.

Ar “Klintaines Dzirnu” uzņēmību Pļaviņu novada Klintaines pagastā ir realizēti jau četri projekti, kuri ir veicinājuši pagasta kultūras un sporta dzīvi. „Pirmie projekti, kas tapa pēc biedrības „Klintaines dzirnas” iniciatīvām, īstenojās 2007. un 2008. gadā – ar „Klintaine dzīvo un sporto veselīgi” tika ierīkots strītbola laukums, bet ar „Kultūras pakalpojumu inovācijas Klintaines pagasta „Kūlīšos”” tika iegādāta skaņu aparatūra un izbūvēta estrāde ar 200 skatītāju sēdvietām,” stāsta biedrības „Klintaines dzirnas” valdes locekle Kristīne Rulle.

Savukārt 2013. gadā ar nosaukumu „Arheoloģisko 11.-13. gs. tautas tērpu un mūzikas instrumentu iegāde Klintaines pagasta ansamblim “Dzirnas”” tika īstenots trešais biedrības izlolotais projekts. „Latgaļu arheoloģiskie tērpi izvēlēti sakarā ar faktu, ko apstiprina vēstures liecības – no 11. līdz 13. gadsimtam latgaļi apdzīvojuši arī Daugavas labo krastu – tagadējo Vidzemi un Latgali. Arī Oliņu kalna pilskalns šajā periodā bijis apdzīvots un iekļāvies kādreizējā Jersikā kā Alenes (Oliņas) pilsnovada centrs. Tērpi tika veidoti pēc Pļaviņu Radzēs veiktajos arheoloģiskajos izrakumos atrastajiem audumu, rotu materiālu un elementu paraugiem. Viskošākā, tāpēc arī visdārgākā, tērpa sastāvdaļa ir villaine. Ja viss sieviešu tērpa komplekts izmaksāja aptuveni 469 latus, tad villaines izmaksas ir 150 latus. Tajā iestrādātās bronzas plāksnītes veido dažādus latvju rakstus. Katrs tērps veidots nedaudz atšķirīgs. Ja ielūkojas Arņa Radiņa grāmatā „Arheoloģisks ceļvedis latviešu un Latvijas vēsturē”, tad var secināt, ka rotu dažādo variantu klāsts ir ārkārtīgi plašs. Bronzas rotas – vainags, kaklariņķis ar cilpu galiem, spirālveida aproces, pakavveida saktas ar magoņu pogaļu, vāļu vai atrotītiem galiem, ir neatņemama tērpa sastāvdaļa. Agrāk pēc tām tika vērtēta ģimenes labklājība – valkātāja tika novērtēta pēc principa “jo bagātāka meita, jo vairāk riņķu,” papildina K. Rulle. Parasti tautasdziesmu izpildījums ir daudzbalsīgs un a capella. Kad uzstājāmies Horvātijā, Podravske–Sesvete pilsētā, uz kurieni devāmies Pļaviņu novada domes delegācijas sastāvā sadraudzības līguma parakstīšanas nolūkā, turienieši bija ārkārtīgi pārsteigti gan par mūsu tautas tērpiem, gan par mūsu skandētajām tautasdziesmām. Izrādās, horvāti, lai gan paši ir lieli dziedātāji, lielākoties piekopj vienbalsīgu dziedāšanu. Īpaši viņiem patika mūsu vizuālais veidols. Iespējams, ka tas ir arī mūsu pašu sajūtu iespaidā. Uzvelkot tautastērpu, mugura pati iztaisnojas no lepnuma, tu kļūsti it kā ar nebijušu enerģiju piepildīts. Varbūt tas izskaidrojams ar seno zīmju ietekmi, kuras mūsu senči savos goda tērpos ieauda, iekala un iešuva ne tikai skaistuma pēc, bet ar nozīmi,” turpina projekta autore.

Patlaban biedrība “Klintaines Dzirnas” lepojas ar kārtējo sekmīgi īstenoto projektu. Šogad noslēdzies projekts „Koncerttērpu un tautas mūzikas instrumentu iegāde Klintaines pagasta ansamblim „Dzirnas” – ceļā uz valsts simtgadi”. Sieviešu vokālā ansambļa “Dzirnas” skaistās dziedātājas ir ietērptas jaunos linu audumu koncerttērpos no “Svētku Mode IK”, kājās āvušas SIA “Kristāla kurpīte” radītos apavus, un skaņās balsis papildinās Latgales 11 stīgu kokle un Velna bunga, kas tapušas SIA “Aisma Art”. Jaunie tērpi ir gluži kā dāvana ansambļa skaistajā 20 gadu jubilejā. “Dzirnas” ne vienu vien reizi vokālo ansambļu skatēs ir ieguvušas godalgotas vietas ar savu plašo repertuāru, kurā ir rodamas gan tautasdziesmas, gan populāras estrādes dziesmas.

Vēlam skaistas un skanīgas balsis dziedātājām, kā arī uzdrīkstēšanos un veiksmi turpmākajos projektos!

Inese Eiduka,

Pļaviņu novada lauku attīstības konsultante

Foto: Kristīne Rulle