Ar olbaltumvielām bagāta lopbarība cūkgaļas kvalitātes uzlabošanai

20. Maijs 2020.

Karls Šeārs ir bioloģisko cūku audzētājs Francijā. Viņš eksperimentē ar cūku barošanu brīvajā dabā, izmantojot dažādas lopbarības kultūru kombinācijas. Galvenais mērķis ir samazināt koncentrētās barības daudzumu un uzlabot gaļas uzturvērtības kvalitāti.

Lielākajā Eiropas daļā bioloģiskās pārtikas tirgus ir uzrādījis stabilu izaugsmi. Bioloģiskās lauksaimniecības galvenais mērķis ir barības vielu ciklu noslēgšana, taču to ir grūti sasniegt. Horizon2020 tematiskais tīkls Ok-Net Ecofeed strādā pie vietējās barības izmantošanas palielināšanas bioloģiski audzētājām cūkām un mājputniem. Šī projekta ietvaros visā Eiropā saimniecībās tiek ieviesti izmēģinājumi, lai novērtētu inovatīvo praksi.

Viens no šiem izmēģinājumiem 2019. gada rudenī sākās Karla Šeāra fermā Pays de la Loire Francijas rietumos, kur Karls audzē 45 sivēnmātes. Izmēģinājumā pēta, kā nodrošināt daudzveidīgu jaukto lopkopības kultūru klāstu visa gada garumā. Kopā ar Karlu projektā iesaistīti konsultanti un ražotāju organizācijas.

Pirmais izmēģinājuma posms bija saistīts ar atbilstošu žogu ierīkošanu un vērošana, kā cūkas uzvedās šajā aplokā.

Karls sākotnēji uztraucās par attālumu starp zemesgabalu un ēkām (300-400 m). Tāpēc, ierīkojot pastāvīgos un elektriskos žogus, viņš uzbūvēja slēgtus pastaigu ceļus, lai atvieglotu cūku pārvietošanos.

Lopbarības kultūra, kas jau tika izmantota, bija “trīs māsu maisījums” no kukurūzas, pupiņām un kabačiem. Tomēr Karls pagājušogad stāstīja: “Šogad bija dažādas problēmas. Pupas (Rongaï) attīstījās pārāk vēlu, tāpēc pākstis pilnībā neizveidojās. Šī izvēle tiks mainīta 2020. gadā. Kabači arī neizauga tā, kā bija plānots. Visbeidzot kukurūza cieta no sausuma un bija salīdzinoši īsa, bet tā bija viendabīga.”

Ganību platību veido 2 laukumi 0,5 ha platībā, katru sadala 2 vienādos aplokos, lai optimizētu barības uzņemšanu. Sešu nedēļu laikā Karls novēroja, ka “cūkas izrādījās neatkarīgas, izveidojot savu ganību kārtību, atrodot ceļu uz ēkām un no tām uz lopbarības lauku,” saka Karls.

Pēc sešu nedēļu cūku ganīšanās, augsne nebija ietekmēta. “Cūku augšanas tempi bija daudz zemāki nekā parasti,” skaidro Florence Maupertija, bioloģisko cūku audzēšanas eksperte. Tam ir divi galvenie skaidrojumi: ierobežotu barošanu tikai daļēji kompensēja lopbarība, un karstuma vilnim sekoja ļoti slapjš rudens, kas kopā traucēja kultūraugu attīstību un cūku augšanu.

Antoins Roinsārs, bioloģisko cūku audzēšanas eksperts secina: “Mēs esam atklājuši, ka izmēģinājuma pirmais posms ir ļoti cerīgs. Šķiet, ka ir svarīgi pielāgot barošanas ierobežojumu, ņemot vērā lopbarības kvalitāti (analīzes var palīdzēt pieņemt lēmumus), tas var ietekmēt īpaši mazāko cūku augšanas ātrumu.”

Izmēģinājuma otrajā posmā, 2020. gada pavasarī, galvenā uzmanība tiks pievērsta augšanas tempiem, regulāri sverot, kā arī analizējot lopbarības un gaļas kvalitāti.

Šajā video tiek nosauktas galvenās projekta aktivitātes: