Citāda ražošana: bioekonomika lauku saimniecībās

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs 22. septembrī organizēja pieredzes apmaiņas braucienu uz Vidzemi, lai iepazītu uzņēmējus, kuri domā par efektīvu un ilgtspējīgu bioresursu izmantošanu savā ražošanā.

Unikāls pētniecības institūts Priekuļos

Pirmo apmeklējām Vides risinājumu institūtu, kas ir unikāls pētniecības institūts ar izpētes tehnoloģijām, kapacitāti un virzieniem bioekonomikas jomās. Institūts ļoti cieši sadarbojas ar Vidzemes plānošanas reģionu, kopīgi izstrādāta arī Vidzemes reģiona Bioekonomikas attīstības stratēģija un izveidots Latvijas augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klasteris. Tā darbības prioritārās jomas ir augstvērtīgas un veselīgas nišas pārtikas produktu attīstība, inovācijas u. c.

Institūts savu darbību balsta daudznozaru pieejā. Komandā strādā zinātnieki un praktiķi no tādām nozarēm kā bioloģija, ķīmija, hidroloģija, vides zinātne, fizika, matemātika, datorzinātne, ainavu plānošana, mežsaimniecība u. c. Viena no Vides risinājumu institūta pamatvērtībām ir atvērtība un vēlme mācīties. Tāpēc institūtā darbojas ne tikai Latvijas, bet arī ārvalstu speciālisti. Pastāvīgi tiek veidoti sadarbības projekti un zināšanu apmaiņa ar partneriem Eiropā un citās pasaules daļās.

Institūta darbības modeli nosaka domāšanas veids – spēt paskatīties uz apkārtējo vidi plašākā kontekstā, ieraudzīt lietu un procesu savstarpējo mijiedarbību un kopīgiem spēkiem uzlabot dzīves kvalitāti ne tikai sev, bet arī turpmākajām paaudzēm.

Institūts īsteno projektus sadarbībā ar bioloģiski sertificētu saimniecību SIA “Field and Forest”, kas piedalās dažādos pētījumos, meklējot zinātnē un datos balstītus risinājumus, kā gudri apsaimniekot zemes, dabas resursus un kā no tiem radīt pievienoto vērtību – jaunu produktu un pakalpojumu veidā. Bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmums specializējas ārstniecības augu apstrādē un pārstrādē.

SIA “Field and Forest” ražo un pārstrādā ārstniecības un aromātiskos augus, un ir viens no lielākajiem bioloģisko kumelīšu audzētājiem Austrumeiropā. Uzņēmuma pētniecības un attīstības aktivitātes ir saistītas ar augu ģenētiskās daudzveidības palielināšanu, tradicionālo zināšanu uzkrāšanu, jaunu audzēšanas tehnoloģiju attīstību un augstākas pievienotās vērtības produktu attīstību.

Īstenojot dažādus pētījumus, Vides risinājumu institūts meklē un izmanto neordinārus veidus, kā paskatīties uz problēmām un kā nonākt līdz inovācijām.

Uzņēmums 2010. gadā ieguva Vides kvalitātes sertifikātu bioloģisko produktu audzēšanai un ražošanai. SIA “Field and Forest” pieder arī ekstensīvo gaļas lopu (Galovejas) ganāmpulks, kas katru gadu paplašinās.

Karalis ir burkāns

Ģimenes uzņēmums “Labas saknes” Cēsīs ražošanā izmanto bezatlikumu tehnoloģiju. Galvenais produkts ir burkāns, no kura tiek izmantots pilnīgi viss. Nelielajā ražotnē tiek spiesta burkānu sula, kas tiek realizēta tepat Cēsīs. No sulas spiešanas procesā pāri palikušajiem burkānu biezumiem tiek gatavoti veselīgie čipsi – trīs dažādu garšu sāļie varianti: ar sarkano kāpostu, ar spinātiem, kale kāpostiem, dillēm, pētersīļiem un pikantais variants ir ar papriku un tomātiem.

Vai zināji, ka spiedpaliekas ir daudz vērtīgākas nekā sula? Tās ir bagātas ne tikai ar šķiedrvielām, bet arī minerālvielām un kalciju, uzlabo gremošanu, stiprina kaulus, nagus, matus un organismu kopumā. Un gatavošanas procesā netiek radīti praktiski nekādi atkritumi! Uzņēmumā ražo apmēram 30 produkciju veidus no dažādiem biomateriāliem – arī augļu konfektes.

Šī rudens jaunā garša ir melleņu konfektes, kuras noteikti kāri ies pie sirds, ja esi viegli skābo želejkonfekšu cienītājs. Sastāvs uzņēmumā saražotajiem gardumiem ir veselībai daudz draudzīgāks – lielogu melleņu spiedpaliekas no Vidzemes zemnieku saimniecības “Krūmmellenes”, rabarberi, dateles un ābolu sula. Tas viss meistarīgi sajozts kopā nedaudz marmelādīgās konfektēs.

Ja vēlies nobaudīt arī tu, meklē dažādos beziepakojuma veikalos vai uzņēmuma darbnīcā Cēsīs, Skolas ielā 6.

Dzērieni no dažādiem dabas ekstraktiem

Alus darītavas un bāra „Trimpus”, bio-kosmētikas kompānijas „Dabba” dibinātāju un īpašnieku, arī bio-lauksaimnieku Jāni Ķesu mēdz dēvēt par ideju ģeneratoru. 2018. gadā viņa alus darītava saņēma pašvaldības balvu „Cēsu inovācija” par paša radīto skuju kolu un eksperimentiem jaunu dzērienu attīstībā.

Uzņēmējs jau sen atklājis bioresursu vērtību un alus darītavā ražošanā izmanto dažādus dabas ekstraktus, gatavojot ne tikai alu, bet arī skuju kolu. Bārā tiek piedāvāti dažādi augu bezalkoholiskie dzērieni. Meklējot iespējas, kā visiem zināmus resursus izmantot jaunā veidā un radīt inovatīvus produktus, bioekonomikā ir ļoti svarīgi ražošanā izmantot tādus resursus, kas nākuši no vietējās teritorijas.

“Izmantojot netradicionālas sastāvdaļas, esam radījuši produktu, kas cilvēkiem patīk un liek brīnīties, ko var paveikt ar vietējām izejvielām,” sacīja Jānis. Jāpiebilst, ka skuju kola ir otrais dzēriens „Trimpus” bezalkoholisko dzērienu piedāvājumā, pirms tās tapa vērmeļu toniks.

Bišu tranu cirmeņi var tikt izmantoti pārtikā

Noslēgumā apmeklējām zemnieku saimniecību "Lejas-Sinči", kur saimnieka Reiņa Rozenberga pavadībā iepazināmies ar saimniecību. Reinis LLKC 2019. gadā rīkotajā jauno uzņēmēju konkursā “Laukiem būt!” prezentēja visnotaļ inovatīvu un perspektīvu ideju. Nākotnē, iespējams, pat ne tik tālā, bišu tranu cirmeņu izmantošanai pārtikā būs sava īpaša niša kulinārajā praksē. Reinis savā saimniecībā vidēji no vienas saimes sezonā iegūst līdz 2 kg cirmeņu.

Par to, ka tranu cirmeņi varētu tikt izmantoti pārtikā, Reinis pirms dažiem gadiem dzirdēja kādā Latvijas Biškopības biedrības rīkotā seminārā Limbažos. Vēlāk, saprotot, ka ideja varētu būt perspektīva, jaunietis to pagājušajā gadā izklāstīja LLKC Limbažu biroja rīkotajās mācībās jauniešiem par savas uzņēmējdarbības uzsākšanu. Dalība LLKC organizētajās mācībās deva iespēju kārtīgi apdomāt savu ideju, izsvērt visus plusus un mīnusus. Noslēguma darbu vērtēšanas komisijai ideja šķita interesanta un perspektīva, tāpēc Reinis mācību noslēgumā izstrādāja detalizētu biznesa plānu komercdarbībai par bišu tranu cirmeņu izmantošanu pārtikā, kuru vēlāk iesniedza konkursā “Laukiem būt!”, tiekot līdz finālam.

ANO prognozētā pasaules iedzīvotāju skaita palielināšanās (no pašreizējiem 7,4 miljardiem līdz 8,5 miljardiem 2030. g.), dabas resursu noplicināšana, augošā slodze uz vidi un klimata pārmaiņas ir veicinājušas apziņu par nepieciešamību mainīt Eiropā līdz šim pastāvošās metodes bioloģisko resursu ražošanā, patēriņā, pārstrādē, uzglabāšanā, atkārtotā izmantošanā un utilizācijā. Bioloģiskie resursi mums ir jāizmanto labāk. To darot, pārtika būs pieejama lielākam cilvēku skaitam, vienlaikus radot mazāku ietekmi uz vidi un klimatu.

Papildus Reinis kopā ar ģimeni īsteno Eiropas Savienības līdzfinansētu projektu pasākumā “Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības”, kurā iegādāti bišu mājām paredzētie 1000 rāmīši. Liels palīgs saimniecībā ir struktūrjaucējs, kas veikli palīdz viršu medus izsviešanā, kā arī fasētājs. Līdz ar projekta īstenošanu ģimenes saimniecībā “Lejas-Sinči” bišu saimju skaits palielināts par 32 saimēm. Drīz saimniecībā būs vairāk nekā 100 bišu saimes.

Saimniecībā ir vairāku hektāru dārzs, kurā lielākoties aug augļu koki. Šogad, intereses pēc, iestādīti arbūzi. Raža izdevusies laba un tie ir ļoti gardi!

Saimniecību un mežu apmeklējumi tiek nodrošināti Latvijas Lauku attīstības programmas (LAP) investīciju pasākuma 2014.–2020. gadam “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākumā “Atbalsts saimniecību un mežu apmeklējumiem”, LAD līguma Nr. LAD011018/P43. Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Sagatavoja

Zanda Dimanta-Svilpe,
Valsts Lauku tīkla Sekretariāts