Iedvesmojošas idejas: nezāļu apkarošana bez ķīmiskām metodēm
Lauksaimniecība visā pasaulē arvien vairāk ir atkarīga no pesticīdu lietošanas. Ir vajadzīgas pārmaiņas, jo šo ķīmisko vielu lietošana var ietekmēt vidi un dzīvnieku, kā arī cilvēku veselību. Iedvesmojoties no rezultātiem citās dalībvalstīs, Portugāles darba grupa HortInf mēģina atrast alternatīvas ķīmiskai nezāļu apkarošanai, ko turpmāk varētu izmantot Portugāles lauksaimnieki.
Viens no šajā projektā iesaistītajiem lauksaimniekiem ir Franciska Čavesa Ramosa. Jau desmit gadu viņa galvenokārt audzē kartupeļus, kukurūzu un miežus Golegā, Portugāles centrā. “Es jau kādu laiku cīnījos ar nezāļu apkarošanu savā saimniecībā. Mani bērni sāka jautāt, kāpēc saimniecībā izmantoju kaitīgas ķimikālijas, es atbildēju, ka lielām platībām nav piemērotāku alternatīvu. Lauksaimnieku organizācija AgroMais Plus vērsās pie manis, lai pievienotos šim projektam – es uzreiz teicu “jā”.”
Franciska: “Manā fermā aptuveni 90% nezāļu apkarošana tiek veikta ar ķīmiskām vielām. Pašlaik projekta ietvaros mūsu darba grupas meklē veidus, kā izmantot dažādas metodes, lai iznīcinātu nezāles. Tas ir interesanti, jo es agrāk nezināju, ka tas ir iespējams, un tas var mums palīdzēt samazināt ķīmikāliju lietošanu. Es ceru, ka līdz šī projekta beigām nezāles tiks vairāk iznīcinātas, bet, lai tās pilnībā iznīcinātu, var būt nepieciešams ilgs laiks. Droši vien katrā posmā ir vajadzīga atšķirīga pieeja, tāpēc mums jābūt pacietīgiem un jāpaļaujas uz risinājumiem.”
Franciska ļoti pozitīvi vērtē sadarbību ar pētniekiem: “Ir lieliski, ka mēs kā lauksaimnieki varam palīdzēt pētniekiem izmēģināt idejas šajā jomā. Tas vienmēr ir noderīgāk nekā tad, kad to var pārbaudīt tikai laboratorijā. Tāpēc es domāju, ka ikvienam lauksaimniekam vajadzētu būt gatavam piedalīties šādā sadarbībā.”
Izabela Kalha ir viena no projektā iesaistītajiem pētniekiem. “Sadarbība ar lauksaimniekiem ļauj mums apspriest ierobežojumus, ar kuriem saskaramies, testējot jaunas kultūras vai ieviešot jaunas tehnoloģiskas iekārtas. Ir svarīgi ieklausīties lauksaimnieku viedoklī, lai saprastu viņu cerības, kas saistītas ar šo projektu. Tāpēc attiecībā uz katru jaunu tehnoloģiju, ko mēs vēlētos testēt, ir nepieciešami kompromisi, apņemšanās un pārliecība. Tas var aizņemt kādu laiku, bet galu galā mēs sasniedzam labākus rezultātus.”
“Mēs arī mācījāmies izvērtēt vairākus faktorus, piemēram, iekārtu pieejamību, izmaksas un lauksaimnieku izpratni par katras prakses priekšrocībām un trūkumiem īstermiņā, kā arī ilgtermiņā. Izmēģinājumi lauksaimnieku laukos ir labs veids, kā sasniegt šos mērķus,” secina Izabela.
Smelies iedvesmu un jaunas idejas arī no Latvijas uzsāktajiem inovāciju projektiem: http://www.laukutikls.lv/nozares/lauku-telpa/lap-pasakums-16-sadarbiba/uzsaktie-inovaciju-projekti-latvija
Informāciju sagatavoja:
Kristīne Cinglere,
Valsts Lauku tīkla Sekretariāts
Pievienot komentāru