Izsludināta LEADER projektu iesniegumu pieņemšana

Astoņas vietējās rīcības grupas savās teritorijās ir izsludinājušas projektu pieteikumu pieņemšanu ES Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai KLP stratēģiskā plāna 2023.–2027. gadam ietvaros. Patlaban aktīvi tiek organizēti semināri potenciālajiem projektu iesniedzējiem, kuros tiek skaidroti atbalsta saņemšanas nosacījumi, sniedzot padomus arī veidlapu aizpildīšanai un dokumentācijas sagatavošanai.
Kopējā lauksaimniecības politika lauku attīstībai – LEADER pieejas īstenošana
Lauku telpai ir daudzfunkcionāla nozīme. Tajā atrodas nozīmīgi dabas resursi, tā ir lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares darbības telpa, tai piemīt rekreācijas un tūrisma funkcija, tā ir dzīvesvieta lauku iedzīvotājiem.
Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) ir tikai viena no politikas jomām, kas skar lauku apvidus un cenšas atbalstīt to attīstību papildus kohēzijas, izglītības, sociālajai un citai politikai ES līmenī. Tomēr tieši KLP ir vistiešāk saistīta ar lauku apvidiem.
KLP galvenais mērķis joprojām saglabājas pārtikas ražošana, vienlaikus veicinot ilgtspējīgu lauksaimniecības praksi un dabas resursu apsaimniekošanu, sniedzot ieguldījumu Zaļā kursa mērķu izpildē, kā arī atbalstot lauku teritoriju sociālekonomisko attīstību, uzņēmējdarbību, inovāciju izstrādi un ieviešanu, kā tas ir paredzēts apstiprinātajā Latvijas KLP stratēģiskajā plānā 2023.–2027. gadam (KLP SP).
Rakstā atradīsi informāciju par:
LEADER Latvijā – Eiropas Savienības atbalstīta iespēja īstenot savas idejas laukos
LEADER pieeja – jaunāka, inovatīvāka un vienkāršāka
LEADER/SVVA attīstība un būtība
Ko LEADER/SVVA sniedz lauku iedzīvotājiem?
LEADER vietējās rīcības grupas visā Latvijā
Atbalsts jauniešu iniciatīvu projektu īstenošanai
Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai laukos
LEADER pieejas īstenošanas sasniegtie rezultāti 2014.–2020. g.
LEADER Latvijā – Eiropas Savienības atbalstīta iespēja īstenot savas idejas laukos
Atbalsts lauku kopienu ilgtspēju veicinošām vietējās attīstības iniciatīvām, uzlabojot sociālo situāciju laukos, veidojot labvēlīgu vidi dzīvošanai, uzņēmējdarbībai un lauku teritoriju attīstībai KLP SP ietvaros tiek sniegts, ieviešot LEADER pieeju. Šīm aktivitātēm tiek atvēlēti 58,5 milj. eiro, kas ir 7% no kopējā Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansējuma.
LEADER pieeja – jaunāka, inovatīvāka un vienkāršāka
Jaunajā KLP plānošanas periodā no 2023. līdz 2027. gadam visā Latvijā tiks īstenotas 33 sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas 2023.–2027. gadam (SVVA stratēģija), kuru mērķis ir nodarbinātības veicināšana lauku apvidos, attīstot vietējo uzņēmējdarbību un konkurētspēju, sociālās situācijas uzlabošana laukos, labvēlīgākas vides veidošana dzīvošanai, kā arī vietējās attīstības potenciāla un resursu ilgtspējīgas izmantošanas veicināšana. Arī turpmāk inovācijas būs vietējo rīcības grupu (VRG) attīstības pasākumu virzītājspēks, veicinot jaunu tehnoloģiju, digitālo risinājumu attīstību un iesaistot plašāku interesentu loku. LEADER mērķis ir ilgtspējīga Latvijas lauku ekonomikas izaugsme, tādēļ īpaši svarīgi ir pievērst uzmanību arī jauniešiem un sievietēm.
LEADER – metode lauku attīstības veicināšanai
LEADER/SVVA attīstība un būtība.
LEADER programma Eiropas Savienībā tika uzsākta 1991. gadā kā eksperimentāla iniciatīva, lai uzlabotu lauku attīstības potenciālu, piesaistot vietējās iniciatīvas un zināšanas, un izplatot šīs zināšanas citos lauku apvidos. LEADER ir nodrošināts nepārtraukts ES atbalsts, tā ir kļuvusi par svarīgu lauku attīstības politikas elementu, kas tiek augstu vērtēts visā Eiropā.
LEADER galvenie elementi ir partnerība jeb vietējā rīcības grupa (VRG), vietējās teritorijas attīstības stratēģija un noteikta teritorija.
LEADER ir mērķtiecīgas un savstarpēji koordinētas aktivitātes lauku attīstības veicināšanai. Viens no LEADER pieejas pamatprincipiem ir pieeja no “apakšas uz augšu”, kad iniciatīva nāk no vietējiem iedzīvotājiem, iesaistoties savas teritorijas problēmu identificēšanā un risināšanā.
Mērķis – sekmēt vietējo attīstību lauku teritorijā un sociālekonomisko atšķirību mazināšanos, īstenojot lauku kopienu ilgtspēju veicinošas vietējās attīstības iniciatīvas, kas ir iekļautas VRG izstrādātajās vietējās attīstības stratēģijās.
Ko LEADER/SVVA sniedz lauku iedzīvotājiem?
1. Iespēju pašiem noteikt lauku attīstības virzienus, iesaistoties lauku teritorijas vajadzību noteikšanā un lēmumu pieņemšanā par noteiktām lauku attīstības idejām (projektiem) nepieciešamo atbalstu.
2. Īstenot pašiem vietējās attīstības projektus, kas vērsti uz dzīves kvalitātes uzlabojumiem konkrētā lauku teritorijā.
3. Jaunu skatījumu uz lauku dzīves apstākļiem un iespējām un iespēju veidot vai uzlabot lauku iedzīvotājam nepieciešamos pakalpojumus pēc iespējas tuvāk dzīves vietai. Rūpēties par lauku teritorijai raksturīgās kultūras un dabas vides, tradīciju saglabāšanu un saudzīgu (ilgtspējīgu) izmantošanu.
4. Veidot piederības sajūtu un lepnumu par savu teritoriju un vairot iespējas lauku teritorijās (īpaši jauniešiem). Dot iespēju paplašināt vietējās zināšanas, motivācijas, resursus un izmantot tos savas dzīves kvalitātes uzlabošanai.
LEADER/SVVA ir pasākums, kura ieviešanas process ir tikpat svarīgs kā sasniedzamie skaitliskie rezultāti. Respektīvi, viens no būtiskākajiem LEADER rezultātiem ir pareizs ieviešanas process. Atšķirībā no tradicionālākiem politikas pasākumiem tajā ir norādes uz to, “kā” darboties, nevis “kas” jādara. LEADER/SVVA pieeju veido septiņi cits citu papildinoši principi:
- No apakšas uz augšu – vietējie pieejas īstenotāji izstrādā stratēģiju un izvēlas īstenojamās darbības.
- Publiskā un privātā partnerība – VRG ir sabalansēta grupa, kas ietver valsts un privātā sektora dalībniekus, kas var mobilizēt visas pieejamās prasmes un resursus.
- Jauninājumi/inovācija – LEADER var būt nozīmīga loma, veicinot jaunas novatoriskas pieejas lauku teritoriju attīstībai.
- Tīklošanās – sasniegumu, pieredzes un zināšanu apmaiņa iedzīvotājiem, organizācijām un iestādēm vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas līmenī.
- Sadarbība – uzņemas kopīgu projektu ar citu VRG, kas izmanto līdzīgu pieeju citā reģionā, valstī.
- Konkrēta teritorija – aktivitātes notiek mazā, viendabīgā, sociāli vienotā teritorijā.
- Integrācija – nav noteikta konkrēta nozare, tāpēc LEADER stratēģijai jābūt daudznozaru.
LEADER pieejas septiņas galvenās iezīmes izskaidro, kas ir šī pieeja. Šo principu īstenošana praksē nozīmē to, ka vietējo stratēģiju izstrādē un pasākumos piedalās reāli cilvēki.
LEADER vietējās rīcības grupas visā Latvijā
Latvijas teritorijā patlaban 33 vietējās rīcības grupas (vietējo pašvaldību, nevalstisko organizāciju, uzņēmēju un aktīvu lauku iedzīvotāju partnerība, pārstāvot iedzīvotāju intereses un rūpējoties par teritorijas attīstības jautājumiem vietējā līmenī) ir sagatavojušas savai darbības teritorijai SVVA stratēģiju, kurā noteikti mērķi un rīcības atbalsta saņemšanai plānošanās periodā 2023.–2027. gadam.