Kā akumulācijas sistēmas segtās platībās ietekmē augu augšanu

Projekta “Efektīvu siltuma ieguves un apgādes risinājumu izpēte segtajās platībās” septītā  posma ietvaros darbs turpinājās divās eksperimentālajās siltumnīcās – SIA “Rītausma” un z/s “Skudriņas”. Katrā atšķirīgi, bet atbilstoši projekta uzdevumiem tika turpināta datu uzkrāšana.

SIA “Rītausma” darbs turpinās jau vairākas sezonas pēc kārtas. Izmantojot efektīvas siltuma akumulēšanas iekārtas, tiek pētīts, kā notiek tomātu augšana eksperimentālos apstākļos un kā ir iespējams ietaupīt dārgos energo resursus. Z/s “Skudriņas” šī bija būtībā pirmā sezona, kad bija iespējams ievākt datus, lai arī datu nebija daudz, pirmās pozitīvās tendences jau bija manāmas. Daļēji pasīvais akumulācijas slānis vai siltummasa bija kā stabilizētājs temperatūrai augu sakņu zonā.

SIA “Rītausma” vidējās gaisa temperatūras eksperimentālajā siltumnīcā (ES) ir augstākas kā RS (standarta siltumnīcās) visu veģetācijas perioda laiku. Lai arī starpība, piemēram, aprīlī nav pārāk liela +21,1 pret +19,2 ^oC, tomēr šī starpība ir stabila visu laiku, lielāko uzrādot 1. jūlijā +20 ^oC RS pret +22,6 ^oC ES siltumnīcā. Tas ir saistīts ar ES ierobežoto platību un mazāku siltuma inerci, ar ko pietiek, lai temperatūras turētos augstākas. Ja 2021. g. audzēšanas sezonā ES gaisa temperatūra jūnijā pārsniedza +25 ^oC, tad 2022. g. sezonā līdz augustam tas nenotika. Sliktāka situācija veidojas ar relatīvo gaisa mitrumu. Ja RS tas pieļaujamo robežu 65% pārsniedz atsevišķos periodos, ES tas ir pastāvīgi lielāks par pieļaujamo. Salīdzinot 2021. un 2022. g. sezonas, lielākajā daļā mēnešu 2022. g. relatīvais gaisa mitrums ir lielāks tieši šajā gadā, pārsniedzot, pieļaujamo 80%, lielāko starpību sasniedzot jūlijā 8%. Relatīvajam gaisa mitrumam ES nav tiešas saistības ar āra gaisu, ilgstošs augstāks relatīvais gaisa mitrums ir nelabvēlīgs tomātu augšanai. Tas ietekmē tomātu transpirāciju un fotosintēzi. Salīdzinot tomātu ražas pa 2022. gada nedēļām, visa audzēšanas perioda laikā tās būtiski atšķiras starp RS un ES. Lielākās starpības veidojās veģetācijas perioda sākumā 24., 25. nedēļā 3,41 kg mazāk ES nekā RS, un 35., 36. nedēļā 3,22 kg mazāk ES nekā RS. Viens no galvenajiem iemesliem ir paaugstinātais mitrums, kas ir nemainīgi augstāks par īslaicīgi pieļaujamo 80% robežu. Temperatūras atšķirības nav tik lielas un to ietekme ir pakārtota. Lai izmantotās tehnoloģijas varētu ieviest lielākās platībās, gaisa mitruma pazemināšana ir viens no pamata pasākumiem. Skatoties tomātu augu augšanas dinamiku, mērot stublāja diametru, starpība ir minimāla, sākot no 22. nedēļas, tā ir vai nu līdzvērtīga ES vai lielāka nekā RS. Lielāko starpību sasniedz 28. nedēļā – 0,95 RS pret 1,15 ES. Tas norāda, ka augiem ir dominējusi veģetatīvā augšana, liedzot iegūt lielākas ražas (ģeneratīvā augšana). Lapu garuma mērījumi norāda līdzīgu tendenci, lai arī starpības ir nebūtiskas, tomēr 9 nedēļās lapu pieaugums ir bijis lielāks tieši ES, bet tikai 4 nedēļās RS, pārējās uzrādot praktiski identiskus rezultātus. Produktīvo augļu veiktajos mērījumos, 18. nedēļā produktīvie augļi ir bijuši būtiski vairāk ES 118, pret 102 RS. Pārējās trijās uzskaitēs starpības ir nebūtiskas.

Z/s “Skudriņas” tikai dažas dienas ES bija atbilstošas augu vajadzībām, pārējās, būtiski paaugstinoties āra gaisa temperatūrām, tās bija ievērojami par augstu. Tas pasliktināja situāciju eksperimentālajā siltumnīcā. Mēneša otrās puses karstajā periodā tā sasniedza vairāk kā +35 ^oC, augstākās sasniedzot +41 līdz +46^oC, tas ļoti negatīvi ietekmēja augus siltumnīcā. No akumulācijas slāņa iegūtā gaisa temperatūra atšķīrās tikai par +1 līdz +2 ^oC. Akumulācijas slānis vai siltummasa “nepaspēja” būtiski samazināt gaisa temperatūru siltumnīcā. Karstā gaisa masa caurplūst pa caurulēm ļoti strauji, kā rezultātā zaudē pavisam nedaudz no sākotnējās temperatūras. Bija nepieciešama papildus vēdināšana. Jūlijā, analizējot temperatūras svārstības diennakts laikā, 10.07., lai arī vidējā temperatūra sasniedza +20 ^oC, kas ir ļoti labvēlīga, taču reālās bija ļoti svārstīgas, pirms pusnakts un nakts laikā zemākas par optimālo, bet ne zemākas par +12 līdz +13 ^oC. Tikai sešas stundas diennaktī tā bija atbilstoša augu vajadzībām, bet laika posmā no 8.00 līdz 16.00 augstāka. Iespējamais iemesls, ka akumulēšana tika uzsākta sezonas vidū, kad akumulācijas slānis jau bija uzsilis dabiskā ceļā.

Pārskata posma noslēdzošajā posmā, analizējot situāciju par āra un siltumnīcas iekšējām temperatūrām, varēja secināt sekojošo. Izņemot pašu mēneša sākumu un pašas mēneša beigas, gaisa temperatūras atbilda optimālai augu augšanai, pat bez kāda seguma. Līdz ar to iekšējā gaisa temperatūra ES bija ievērojami pāri optimālajai, un tikai 2 dienas bija +27 ^oC robežās, pārējās pārsniedza kritiskos +30 ^oC. Īpaši kritisks periods augiem bija 09.08.-21.08., kad gaisa temperatūra pārsniedza +40 ^oC un vairāk grādus. Akumulācijas slānis (siltummasa) nespēja nodrošināt gaisa temperatūras pazemināšanu līdz optimālajai, paralēli bija nepieciešama arī vēdināšana. Augstākais gaisa mitrums bija vērojams nakts stundās, kas bija par augstu optimālajai tomātu augšanai, savukārt dienas laikā tas pazeminājās līdz kritiskajiem 40% un mazāk. Neskatoties uz ekstrēmi augstajām gaisa temperatūrām gaisā, akumulācijas slānī temperatūras noturējās +20 līdz +22 ^oC, kas ļoti labvēlīgi ietekmē augu sakņu sistēmu, tikai pirmajā augusta nedēļā tā ir nedaudz zemāka par optimālo. akumulācijas slānis (SM) uzrādīja ļoti pozitīvu ietekmi, stabilizējot slāņa temperatūru, ka parāda labu slāņa potenciālu, stabilizēt augšanas parametrus augiem siltumnīcā. Diennakts laikā akumulācijas slānis (SM) temperatūru maina tikai +2 līdz +3 ^oC. robežās. Gaisa temperatūras starpības starp āra un iekšas gaisu vislielākās ir starp 12.00-16.00 pēcpusdienā. Augu sekmīgai augšanai ir ļoti svarīgi, lai augiem būtu izlīdzināta temperatūra sakņu zonā. Akumulācijas slānis to lieliski nodrošina. Gaisa temperatūras optimizēšanai ir nepieciešama efektīva siltumnīcas vēdināšana. Interesants ir piemērs ar diennakts datiem par 14.-15.08. Joprojām ļoti izlīdzināta ir akumulācijas slāņa temperatūra, pat pēc straujas akumulācijas slānī ieplūstošās gaisa temperatūras paaugstināšanās ap 7.40, kas turpinās līdz 11.20, sasniedzot īslaicīgi pat +40 ^oC. Mēneša beigās, kad gaisa temperatūra laika posmā no pusnakts līdz 7.00 rītā strauji pazeminās par vismaz 8 ^oC, skaidri parādās siltumnīcas priekšrocības, jo gaisa temperatūra siltumnīcā pieaug virs +20 ^oC no 7.40 līdz 16.35. Akumulācijas slānī ieplūstošais gaiss gan tikai nedaudz pārsniedz +20 ^oC. Izteikti parādās akumulācijas slāņa priekšrocības, kas nodrošina stabilu substrāta temperatūru, kas tik ļoti ir nepieciešama tieši vēsajos pavasara un rudens mēnešos. Izteikti parādās akumulācijas slāņa (SM) priekšrocības stabilas temperatūras nodrošināšanā augu sakņu zonā.

EIP projekts 16.1 “Sadarbība”, Nr. 18-00-A01612-000023 “Efektīvu siltuma ieguves un apgādes risinājumu izpēte segtajās platībās”.

Pēc projekta kārtējā posma datiem sagatavoja:

Māris Narvils, 
LLKC vecākais speciālists dārzkopībā