Kā stiprināt labbūtību lauku telpā?

Viens no Eiropas Savienības Kopējās lauksaimniecības politikas  Stratēģiskā plāna uzdevumiem ir lauku un pilsētu iedzīvotāju dzīves kvalitātes atšķirību mazināšana. Kādi faktori ietekmē dzīves kvalitāti, kā mazināt atšķirības un kas ir svarīgākais pašpietiekamai dzīvei lauku teritorijās? Šajā materiālā apkopotas atziņas, kas paustas vairākās diskusijās un semināros Latvijā.

Pagājušā gada nogalē, gatavojoties diskusijai “Kā stiprināt labbūtību lauku telpā?”, LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis sacīja: “Daudzos dokumentos laukus dēvējam par nacionālo interešu telpu, kā arī par dzīves un ražošanas telpu. Taču ļoti maz šajos dokumentos kopā ir likti tādi lauku attīstības indikatori kā lauksaimniecība, nodarbinātība, mežsaimniecība, apdzīvotība, zivsaimniecība. Diskusijā mēģināsim vienā veselumā salikt to, kas veido lauku telpu, izprast, kā līdzsvarot lauku un pilsētas telpu. Jāsaprot arī, uz ko tiecamies, ne vien runājot par ražību lauksaimniecībā, bet arī par apdzīvotību, biznesa attīstību ārpus urbānās vides, infrastruktūru un loģistiku.” Nepieciešams vienojošs un visaptverošs skatījums uz Latvijas lauku telpu, akcentējot arī pašpietiekamas lauku kopienas un to potenciālu ceļā uz spēcīgiem, apdzīvotiem, savienotiem, izturētspējīgiem un pārtikušiem lauku apvidiem.

Vai redzam lietu kopumu?

Vai lauki var pastāvēt bez pilsētām un pilsētas bez laukiem? Sabiedrības zemā iesaiste pēdējos gados ir satraucoša. Kāpēc tik maz cilvēku ir sabiedriski aktīvi? Kāpēc aizvien mazāk Latvijas iedzīvotāji dodas izdarīt savu izvēli vēlēšanās, kāpēc tik maz iesaistās pašpārvaldē? Un, tieši pretēji, – kāpēc atsevišķās teritorijās cilvēki kļūst aizvien aktīvāki?

Labu, pašpietiekamu dzīvi laukos, spējot nodrošināt ar visu, kas nepieciešams, lai labi dzīvotu ar vairumu mūsdienu iespējām, raksturo dzīves kvalitātes pamatelementi, kas saistīti ar visiem dzīves aspektiem. Tiem ir emocionālā, fiziskā, sociālā, mentālā, finansiālā dimensija.

Kā veidot vidi, kurā ir laba un pašpietiekama dzīve? Cik labi šobrīd ir dzīvot laukos? Kāpēc vispār cilvēki izvēlas dzīvot lauku teritorijās? Secināts, ka atšķirība starp dzīvi pilsētās un laukos (it sevišķi – atšķirība starp dzīves kvalitāti Rīgā un pārējā Latvijas daļā) ir ļoti atšķirīga. 2022. g. veiktā aptaujā respondenti norādīja, ka lauku telpa asociējas, pirmkārt, ar dabu, vidi, attīstību, dažādām iespējām. Savukārt, lai labi dzīvotu lauku teritorijā – nepieciešama laba infrastruktūra (t. sk. ceļi, internets), pieejamība pakalpojumiem un, protams, darba iespējas.

Vai cilvēki, kuri izvēlas dzīvot laukos, paši izdara izvēles – kādiem pakalpojumiem jābūt vietējā teritorijā, kas viņiem ir nepieciešams? Vai tomēr viņu vietā izvēles izdara citi? Lauku iedzīvotāju pašnoteikšanās, diemžēl, ir ļoti ierobežota un nereti izvēles lauku telpā dzīvojošo vietā izdara augstāka lēmējvara. Dažādi ārvalstu piemēri pierāda, ka var pastāvēt arī skola ar septiņiem bērniem, ja mums ir svarīgi, ka lauku teritorijas ir apdzīvotas.

Latvija ir viena no retāk apdzīvotajām teritorijām Eiropā ar milzīgu potenciālu. Nākotnē paredzama vēl lielāka imigrantu ierašanās, jo pasaules iedzīvotāju skaits strauji pieaug un dažādu apstākļu un krīžu ietekmē (t. sk. klimata pārmaiņu dēļ) citu valstu iedzīvotāji pamet savu  valstu teritorijas un emigrē uz mazāk apdzīvotām vietām.

Jaunām ģimenēm, izvēloties dzīvesvietu, kā svarīgākie kritēriji tiek minēti – pakalpojumu pieejamība (t. sk. skolu un bērnudārzu) un laba infrastruktūra (t. sk. ceļi, sakari, internets u. c.), pēc tam minot arī darba iespējas, tīru, sakārtotu un drošu vidi, mobilitāti. Ceļu kvalitāte ir bieži nosaukts kritērijs dzīvesvietas izvēlē un vietējās teritorijas attīstības potenciālā kopumā. Piemēram, Iecavas pusē ar asfalta segumu uzlabots ceļš, pie kura trīs gadu laikā sākusies jaunu dzīvojamo ēku būvniecība, vietējai teritorijā piesaistot jaunus iedzīvotājus, jaunas ģimenes.

Latvijā novērojams, ka reģionos dzīvojošie iedzīvotāji darba iespēju un labāka atalgojuma dēļ nereti izvēlās pārcelties uz dzīvi Rīgā vai Pierīgas teritorijās (53% Latvijas iedzīvotāju dzīvo Rīgā vai Pierīgā). Atšķirības starp reģioniem un atšķirības starp pilsētām un lauku teritorijām aizvien palielinās. Ienākumu atšķirības Rīgā ir pat 2–2,5 x, kas veicina ievērojamu cilvēku migrāciju ap Rīgu. Darbspējīgie Latvijas iedzīvotāji dodas dzīvot tur, kur ir darbs. 2022. gada dati rāda, ka darba alga Rīgā un Pierīgā svārstās no 910 līdz 1392 eiro, savukārt reģionos robežās no 680 līdz 909 eiro. Jāatzīmē, ka salīdzinājumā ar reģioniem dzīves kvalitātes nodrošināšana Rīgā un Pierīgā ir dārgāka. Pakalpojumi reģionos var izmaksāt lētāk, tomēr novērots, ka no Rīgas aizbraukušie iedzīvotāji, pārceļoties uz lauku teritorijām, nereti veido ap sevi attīstītu un sakārtotu vidi un, diemžēl, vietējā teritorijā pieaug arī cenas.

Lielais iedzīvotāju skaits galvaspilsētā un ap to rada aizvien jaunus izaicinājumus gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem. Galvaspilsētā iedzīvotāju skaits samazinājies par 140 000 iedzīvotājiem. Iedzīvotājiem izvēloties dzīvot Pierīgā, tiek radīta milzu spriedze un slodze infrastruktūrai (trūkst bērnudārzu, veidojas ceļu infrastruktūras pārslodze u. c.). Iedzīvotāju lielais skaits pašvaldībām liek plānot un veidot iedzīvotājiem nepieciešamo infrastruktūru, cenšoties nodrošināt ar pamatpakalpojumu pieejamību, savukārt reģionos notiek pretējais – infrastruktūra un pamatpakalpojumi tiek likvidēti.

Eiropas mērogā Latvijā vienīgā pilsēta, kas atbilstu lielpilsētai, ir Rīga. Ārvalstu investori gatavi investēt teritorijās, kas atrodas 1,5 h braucienā līdz lidostai. Tā ir gandrīz visa Latvija. Īpašas priekšrocības radītu iecerētais, bieži apspriestais dzelzceļa infrastruktūras projekts Baltijas valstu integrēšanai Eiropas dzelzceļu tīklā RailBaltic, kas ceļā pavadīto laiku, piemēram, no Rīgas līdz Bauskai ir samazinājis par apmēram 20 min. Diskusijā “Kā stiprināt labbūtību lauku telpā?” VSIA “Latvijas Valsts ceļu” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis akcentēja, ka nepieciešami 300 milj. eiro, lai Latvijā savienotu visas apdzīvotās vietas ar asfalta segumu.

SIA “Latvijas Mobilais Telefons” 2020. gadā veikts pētījums parādīja, ka lauku telpai reģionos Covid-19 krīzē bija ļoti liela nozīme – tā deva patvērumu pilsētu iedzīvotājiem – tie strauji izpirka īpašumus un pārcēlās uz dzīvi lauku reģionos. Līdz ar pilsētas iedzīvotāju ienākšanu lauku telpā radās pieprasījums pēc augstākas kvalitātes pakalpojumu pieejamības, nodrošinot apstākļus kvalitatīva attālinātā darba iespējām (kas šodien jau ir absolūti ierasti).

Labbūtība lauku telpā – vai līdzsvars ir iespējams?

Diskusijā “Kā stiprināt labbūtību lauku telpā?” VARAMValsts ilgtspējīgas attīstības plānošanas departamenta toreizējais direktors Raivis Bremšmits uzsvēra, ka lielā mērā labklājību vai labbūtību raksturo tas, vai cilvēks paliek dzīvot konkrētajā teritorijā. Iedzīvotāju skaita samazinājums ir ļoti saistīts ar iekšzemes kopproduktu (IKP). Jo zemāks IKP, jo augstāks iedzīvotāju samazinājums vietējā teritorijā, mazāks komersantu investīciju apjoms, mazākas algas, un tas lielā mērā arī noved pie iedzīvotāju izvēles – kurā teritorijā dzīvot, kurā strādāt.

Interesanti, ka reģionālās attīstības progress (IKP) reģionos ir audzis straujāk kā Rīgā. Mazāk attīstītie reģioni vidēji ir auguši līdzvērtīgi vai atsevišķos gadījumos pat straujāk:

• +28% no 2016. gada un +12% no 2018. gada Vidzeme, Kurzeme, Zemgale, Latgale;
• +20% no 2016. gada un +3% no 2018. gada Rīga un Pierīga.

Latvijā mobilitāte ir pietiekami laba, lai izvēlētos dzīvot lauku teritorijā un strādāt pilsētā. Secināts, ka algu atšķirības var būt pat līdz 70%. Teritorijās, kurās ir zemāks algu līmenis, ir augstāks nabadzības riska indekss. Labbūtība vai labklājība sākas ar to, pirmkārt, vai jums ir pietiekami ienākumi, lai nodrošinātu savas un savas ģimenes vajadzības un vai spējat sevi realizēt un nopirkt nepieciešamos pakalpojumus un preces. Kā uzsver R. Bremšmits, uzskaitītās lietas faktiski ir noteicošās labbūtībai vietējā teritorijā.

R. Bremšmits uzskata, ka pakalpojumu pieejamība nav izšķirošs kritērijs dzīvesvietas izvēlē. Reģionos, piemēram, faktiski nav rindu, lai bērns tiktu uzņemts bērnudārzā vai skolā, bērnu pulciņi nereti ir par velti vai nelielu samaksu. Tas nav iemesls, lai Latvijas iedzīvotāji neizvēlētos pārcelties uz Rīgu vai Pierīgu, kur tas ir tieši pretēji. R. Bremšmits apstiprina, ka noteicošie kritēriji, kādēļ iedzīvotāji izvēlēsies pārcelties uz dzīvi Rīgā vai Pierīgā ir darba iespējas un atalgojums par darbu.

SIA “Jāņa sēta” veiktie aprēķini liecina, ka absolūtam Latvijas iedzīvotāju vairākumam tuvākais nacionālas vai reģionālas nozīmes attīstības centrs sasniedzams mazāk nekā 20 minūtēs, bet 98% iedzīvotāju – mazāk nekā 40 minūtēs. Tikai 0,2% Latvijas iedzīvotāju dzīvesvieta atrodas vairāk nekā stundas sasniedzamības attālumā no attīstības centra.

R. Bremšmits norāda, ka problēma ir reģionālās attīstības atšķirības. Reģionu kopējais labklājības līmenis nosaka arī lauku iedzīvotāju skaitu. Novērots, ka Latvijā robežas pilsētas-lauki pamazām zūd. “Būtībā, nav svarīgi nodalīt – pilsētas un lauku robežas, jo to labklājības līmeni noteiks vietas funkcionalitāte, tas, kurā reģionā atrodamies, un cik spēcīga ir tautsaimniecība tajā,” stāsta R. Bremšmits. “Tas faktiski nodrošinās labklājības līmeni gan pilsētām, gan lauku teritorijām. Ja paraugāmies uz statistisko reģionu izaugsmi pēdējo desmit gadu laikā, tad jāsecina, ka, lai arī kopumā tendence ir bijusi augšupejoša, tomēr starpība starp Rīgas pilsētu un citiem reģioniem ir ļoti liela. Līdz ar to ir nepieciešami jauni risinājumi, lai veicinātu zemāk attīstīto reģionu izaugsmi un samazinātu reģionālās atšķirības,” uzsver R. Bremšmits.

Pilsētas un lauki – robežas mazinās

Kopumā iedzīvotāju skaita samazināšanās ir izaicinājums ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. 2022. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 miljons 876 tūkstoši iedzīvotāju – par 17,5 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada. Latvijai ir ievērojamas priekšrocības – esam viena no vismazāk apdzīvotajām teritorijām Eiropā. Migrantu plūsmas dažādu iemeslu dēļ (t. sk. klimata dēļ) pieaugs, un lauki veidosies kā ļoti laba dzīves telpa, jo, piemēram, klimata pārmaiņas laukos noteikti ir vieglāk panesamas nekā pilsētās. Ja mēs sakārtotu ceļus un infrastruktūru kopumā, visa Latvijas teritorija būtu viegli un ērti sasniedzama. Pārmaiņas laukos nes daudz dažādu izaicinājumu, tomēr tam ir arī pozitīvi aspekti – veidojas un attīstās dažādas jaunas iespējas, kādas līdz šim mums vienkārši nebija nepieciešamas, piem., e-izglītība, e-tirgus, veidojas jauni attālinātā darba risinājumi u. c., izlīdzinās arī sociālekonomiskā ietekme. Tehnoloģijas maina attālumu, tiek ietekmētas nozares, kas tradicionāli līdz šim bija pilsētās un noteiktas – tikai laukos.

Lai uzlabotu labbūtību, ir ļoti svarīga sadarbība starp dažādām nozaru ministrijām, nepieciešams domāt plašāk, plānot ilgtermiņā un meklēt visaptverošus risinājumus, plānojot un īstenojot atbalsta pasākumus saskaņā ar teritoriālo pieeju – virzība uz mērķi, mazinot reģionālās atšķirības un nozaru politiku veidošana un īstenošana savstarpēji koordinēti un saskaņoti.

Dzīves kvalitātes atšķirību mazināšanai starp reģioniem nepieciešamie rezultāti

Atbildot uz jautājumu, vai līdzsvars starp pilsētu un lauku teritoriju attīstību ir iespējams, R. Bremšmits atbild, ka priekšnoteikumi tam ir vairāki – kopīgs mērķis, reģionālā attīstība (kopējā reģiona labklājības līmenis ietekmē tajā esošās pilsētas un laukus), nozaru (institūciju) sadarbība, kā arī pilsētu un lauku sadarbība (mobilitāte kopējā saimnieciskā telpā), vēlreiz uzsverot, ka tehnoloģijas un klimata pārmaiņas noteikti vēl uzskatāmāk mazinās robežas.

Iedvesmojoša Austrijas Štīrijas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģija

Par Austrijas Štīrijas reģiona Vulkānzemes ilgtspējīgas vietējās attīstības stratēģiju esam rakstījuši citos izdevuma “Lauku Lapa” numuros. Atgādinājumam pieminēsim, ka Vulkānzeme atrodas Austrijas pierobežas reģionā ar visām specifiskām attālo apgabalu problēmām. Daudzus gadu desmitus tā tika uzskatīta par tipisku pierobežas reģionu ar visām no tā izrietošajām sekām. “Ja mēs runājam, piemēram, par 90. gadiem, tad bijām pierobežas reģions bez rūpniecības, ar maz darbavietām, zemiem ienākumiem un plašiem laukiem. Valdīja noskaņa, ka šeit nekā nav un tātad nav arī nekādas nākotnes,” stāsta Štīrijas Vulkānzemes apvienības LEADER programmas ieviešanas vadītājs Mihaels Fends.

Būtisks pagrieziena punkts bija 1995. gadā, kad Austrija iestājās ES, saprotot, ka līdz ar to notiks divas lietas: pirmkārt, būs spiediens uz lauksaimniecības sektoru un, otrkārt, ka ar LEADER programmas īstenošanu (par kuru arī esam rakstījuši iepriekšējos izdevuma “Lauku Lapa” numuros) radīsies arī jaunas iespējas reģionālajai attīstībai. LEADER programmas iespējas saskatīja arī birģermeistars Josefs Obers, kurš toreiz bija un vēl tagad darbojas kā LEADER apvienības priekšsēdētājs. Mazais Feldbahas pilsētas reģions toreiz apspriešanai iesniedza pieteikumu par 14 pašvaldībām, kur bija izstrādāts kopējs attīstības koncepts. Jau 2010. gadā radās vīzija par Štīrijas kā pierobežas reģiona transformāciju un kļūšanu par tādu reģionu, kurā ir vērts dzīvot.

Jāpiemin, ka pārmaiņu radītāji saprata, ka nepieciešams noteikt galvenos ekonomiskos attīstības virzienus, kurus tie vēlās sasniegt. Viņi saprata, ka vienlaikus ir ļoti svarīgi mainīt skatapunktu pašiem uz sevi. “Mūsu kopīgi radītā vīzija skaidri parāda, kādi projekti mums ir nepieciešami, lai sasniegtu mūsu izvirzīto mērķi. No visa pārējā, kas uz šo mērķa sasniegšanu neattiecas, mums ir jāatsakās. Un tā jau ir ierasta prakse, ka mums nav neviens tāds projekts, kas neveicinātu šī mērķa sasniegšanu. Tāpēc šī vīzija ir spēcīgs orientieris, uz ko virzīties un ko mēs, protams, nevarētu sasniegt bez šo projektu palīdzības,” stāsta M. Fends.

Kas nepieciešams, lai veicinātu labu dzīvi laukos?

Dažādos LLKC pēdējos gados organizētos pasākumos esam vairākkārt diskutējuši par lauku teritorijām un to, kas nepieciešams, lai veidotu dzīvu lauku telpu, nodrošinot labbūtību tās iedzīvotājiem. Diskusijās noteikti galvenie, izšķiroši nozīmīgi aspekti:

1. Infrastruktūra
2. Demogrāfija, apdzīvotība
3. Pakalpojumu pieejamība
4. Darbavietas, investīcijas teritorijā
5. Kreditēšana (jaunu mājokļu)

Šo aspektu uzlabošana un attīstīšana var ievērojami veicināt labu dzīvi laukos un padarīt Latvijas lauku teritorijas pievilcīgākas dzīvošanai un darbam mūsu pašu iedzīvotājiem.

Zanda Dimanta-Svilpe,
Valsts KLP tīkla Sekretariāta projektu vadītāja

Foto: Ilze Skudra