Kopīga darba kultūra var atdzīvināt lauku ekonomiku

Nereti avīzēs lasām, ka dažādi sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji centralizē darbību, slēdzot savas filiāles lauku teritorijās. Viens no iemesliem tam ir iedzīvotāju skaita samazināšanās, un līdz ar to paaugstinās pakalpojumu izmaksas. Ciemati meklē veidus, kā savā teritorijā tomēr saglabāt pamatpakalpojumus, un kopīga darba kultūra var palīdzēt to izdarīt.

Pakalpojumu nepārtrauktība

Kvalitatīvu pakalpojumu sniegšana lauku apvidos pēdējos gados izvirzījusies politisko debašu priekšplānā. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija jeb OECD norāda, ka, noteiktu pakalpojumu izmaksas uz vienu iedzīvotāju lauku apvidos ir augstākas nekā pilsētās, tomēr arī lauku kopienas nevar pastāvēt bez sabiedriskajiem pakalpojumiem, un to pieejamība ir nozīmīga lauku iedzīvotāju labklājībai, sociālajai un ekonomiskajai elastībai. To var mainīt sabiedrisko pakalpojumu tirgus izveidošana – piemēram, atsevišķus pakalpojumus, ko līdz šim nodrošināja pašvaldība, ļoti labi var veikt arī lauksaimnieki (piem., sniega tīrīšana no ielām ziemā). Arī rūpes par vecāka gadagājuma ļaudīm vislabāk var nodrošināt tieši vietējie iedzīvotāji nevis specializēti aprūpes uzņēmumi, kuriem bieži ir jāveic lieli attālumi.

Daudzpakalpojumu centri

Izmaiņas ekonomikā un straujās inovācijas tehnoloģijās maina to, kā un kur cilvēki strādā un arī dzīvo.

Pieredze liecina, ka daudzpakalpojumu centri var pozitīvi ietekmēt ciemu dzīvi. Šādi centri var uzturēt, piemēram, galvenos mazumtirdzniecības pakalpojumus, saistot tos ar citiem papildu pakalpojumiem, vai atbalstīt jaunos uzņēmējus, kuri vēlas attīstīt savu biznesa ideju. Iniciatīvas īstenošana var sākties arī spontāni, kad, piemēram, vietējais veikals vai garāžas īpašnieks nolemj veikt kādus papildu pasākumus. Dažkārt arī pašvaldības pārstāvji rosina īstenot ideju, tādējādi meklējot veidus, kā nodrošināt pakalpojumus apgabalos ar mazu iedzīvotāju blīvumu.

Somijā daudzpakalpojumu centri lauku teritorijās cenšas piedāvāt dažādus pakalpojumus ikvienam, sākot no mazuļiem līdz vecvecākiem. Tiek uzskatīts, ka pakalpojumu pieejamība rada stabilitāti, jo tādējādi samazinās iedzīvotāju aizplūšana no teritorijām, kas atrodas attālāk no pilsētām. Turklāt pastāv lielāka iespēja, ka laika gaitā radīsies jauni pakalpojumi, nākotnē ciematā piesaistot jaunus uzņēmējdarbības veidus un jaunus iedzīvotājus. Citviet LEADER finansējuma ietvaros izveidots daudzpakalpojumu centrs, kur vienā ēkā atrodas automašīnu remontdarbnīca, mednieku tikšanās vieta, neliela bibliotēka, trenažieru zāle un darbnīca rokdarbniecēm. Centriem var būt ļoti nozīmīga loma vietējo ciema iedzīvotāju ikdienā, īpaši garajos un tumšajos ziemas vakaros.

Kopstrādes tīkls Spānijā

Viens no veidiem, kā aktivizēt lauku teritorijas, cīnoties pret iedzīvotāju skaita samazināšanos, ir informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izmantošana un prasmju uzlabošana, pielietojot kopdarba iespējas. Pirms sadarbības telpu tīkla izveides tika īstenots pilotprojekts – izveidojot kopīgu biroju Katalonijā, Spānijā. Pilotprojekta ideja bija lauku teritorijās veicināt attālināto darbu un sadarbības kultūru pašu uzņēmēju vidū, vienlaikus vairojot izpratni un radot sadarbību ar citām teritorijām. Vienlīdz svarīgi bija izmantot jaunos darbības veidus, kurus radījušas informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, lai ilgtermiņā piesaistītu un noturētu zinošus speciālistus.

Katalonijā īstenots sadarbības projekts, kas apvieno 10 LEADER teritoriju ciematu kopstrādes telpas, lai palīdzētu novērst intelektuālā darbaspēka emigrāciju no lauku teritorijām. Projekta ietvaros tika izveidots tīkls ar mērķi piesaistīt kvalificētus speciālistus un uzlabot vietējo uzņēmēju digitālās prasmes.

Kopstrādes (coworking) forma radās kā ārštata darbinieku (freelancer) vēlme sanākt kopā atbilstošās telpās, kur var pastrādāt, ko sekmēja mūsdienu tehnoloģiju iespējas, ļaujot strādāt attālināti nevis „klasiskā” birojā ar noteiktu darba laiku un adresi. Kopstrāde ir labs kompromiss starp biroja darbu un mājas ofisu, jo ļauj ne tikai socializēties, bet arī sniedz pieeju kopstrādes biroju telpām un infrastruktūrai elastīgā laika grafikā un daudzviet pasaulē.

Kopstrādes telpas ir profesionāli aprīkotas biroja telpas, kurās  pieejami visi pakalpojumi, ko spējam iedomāties: piemēram, biroja tehnika – printeris, kopētājs, kā arī garda kafija, telpu uzkopšana, virtuve utt. Turklāt telpu nomniekam ir iespēja turp doties tieši tad, kad nepieciešams, un izmantot telpas tādā komplektācijā un laikā, kad tas ir nepieciešams, – telpas pilnībā iespējams pielāgot to nomniekam.

Starpteritoriālo sadarbības projektu uzsāka 10 vietējās rīcības grupas (VRG). Vispirms tika izveidota datu bāze ar vietējo rīcības grupu teritorijās jau esošajām sadarbības telpām, vēlāk –apmācot organizatoru katrai papildu veidotajai sadarbības telpai. Organizatoram, kurš parasti ir arī iesaistīts kopstrādes darbā, tiek dots uzdevums piesaistīt profesionālus lietotājus un veicināt sadarbību starp kopdarba telpu kolēģiem.

Projekta virzītāji cenšas arī piesaistīt investīcijas un ģenerēt idejas projektiem, vienlaikus padarot sadarbības telpas lietderīgākas. Papildus darbinieku sadarbība tiek veicināta, izmantojot digitālu platformu, kas lietotājiem ļauj meklēt partnerus, ar kuriem kopā attīstīt dažādas projektu idejas. Projekta pieeja var lepoties ar vairākiem projektiem, kuros savstarpēji sadarbojas paši kopdarba telpu izmantotāji.

Laikā no 2014. līdz 2017. gadam īstenotais projekts iedvesmojis Spānijā izveidot 14 jaunas sadarbības telpas, vienlaikus izveidojot tīklu, kas savstarpēji vieno vairāk nekā 130 dažādu profesiju speciālistus.

Projekta ietvaros Katalonijas vietējā rīcības grupa uzsāka pētījumu par ēku atjaunošanu lauku teritorijās, lai piesaistītu jaunus uzņēmējus un tādējādi veicinātu vietējo ekonomiku. Lauku apvidos, kuros tika izveidoti šādi kopdarbes biroji, plāno, ka palielināsies sezonālo darbinieku skaits – īpaši vasarā, kad sezonālie darbinieki ar savām ģimenēm pavada laiku lauku teritorijās.

Kopumā projekta ietvaros bija plānots parādīt, ka kopīga darba kultūra var atdzīvināt lauku ekonomiku, nodrošinot jauniešus ar iespēju sākt savu darba dzīvi ārpus pilsētām, vienlaikus pietiekami efektīvi atvieglojot sadarbības veidu.

Vēlāk tika īstenots sadarbības projekts, kurā iesaistīti projekta partneri no Beļģijas, Francijas, Vācijas, Īrijas un Lielbritānijas. Projekta ietvaros plānota tūrisma pieredzes radīšana uzņēmējiem, ietverot kopstrādes telpu izmantošanu un palielinot pilsētas uzņēmēju izpratni par lauku teritoriju piedāvātajām darba, dzīvošanas un atpūtas iespējām. Projekta ietvaros uzņēmēji tika mudināti veicināt pilsētu un lauku saikni.

Būtiskākie secinājumi projekta īstenošanas rezultātā:

• Lai kopdarbes telpas veiksmīgi darbotos un speciālisti tās izmantotu, jābūt piekļuvei augstas kvalitātes internetam;
• Kopdarbes telpas vislabāk darbojas, ja tās veido un attīsta motivēti profesionāļi, – un tas pat bija galvenais veiksmes noteicējs, nevis telpu atrašanās vieta vai lielums.

Plašāka informācija pieejama interneta vietnē www.cowocatrural.cat

Sagatavoja Zanda Dimanta-Svilpe,
izmantojot Eiropas Lauku tīkla materiālus