​Lauku attīstībai – ieguldījumus un darba vietas

Pienācīga dzīves līmeņa nodrošināšana lauksaimniekiem, konkurētspējas veicināšana un inovāciju ieviešana, sabalansēta teritoriju attīstība. Tie ir galvenie uzdevumi, kas Latvijai būtu jārisina ar ES Kopējās lauksaimniecības politikas palīdzību arī pēc 2020. gada, noskaidrots Valsts Lauku tīkla (VLT) Sekretariāta rīkotajā lauku iedzīvotāju aptaujā.

Gada beigās Eiropas Komisija nākusi klajā ar priekšlikumiem Kopējai lauksaimniecības politikai (KLP) pēc 2020. gada, kuru apspriešanai un priekšlikumu iesniegšanai dalībvalstīm tiek dots laiks sešu mēnešu garumā. Nākotnes KLP mērķu un uzdevumu apspriešana risinās nu jau ilgāku laiku, tostarp visā ES veikta sabiedriskā aptauja, kurā ES Lauksaimniecības ģenerāldirektorāts vēlējās noskaidrot attieksmi pret pašreizējo KLP un galvenos veicamos uzdevumus nākotnes lauku politikai.

Lai gan EK uzsver, ka aptauja guvusi plašu atsaucību ES sabiedrībā, jāatzīst, ka no vairāk nekā 300 tūkstošiem aptaujas dalībnieku tikai 22 tūkstoši atzinuši, ka ir zemnieki. Lielākā daļa dalībnieku bija privātie uzņēmumi, publiskās iestādes, tirdzniecības, uzņēmējdarbības vai profesionālās organizācijas, nevalstiskās organizācijas, kā arī pētnieciskās un akadēmiskās aprindas. Īpaši aktīvas, kā ierasts, bijušas vides aizsardzības organizācijas.

No Latvijas EK saņēmusi kopskaitā 633 anketas, tajā skaitā VLT Sekretariāta iesniegto kopējo Lauku tīkla dalībnieku anketu. Tajā apkopots viedoklis pēc 22 reģionos notikušām diskusijām, kurās piedalījās 320 dalībnieku, no tiem 219 aizpildīja anketu par deviņiem no KLP anketas jautājumiem.

Kādu attieksmi un vēlmes Latvijas lauku cilvēki izteikuši VLT aptaujā? Uz jautājumu, kādi ir lielākie lauku problēmjautājumi lauksaimniecībā un lauku attīstībā, aptaujātie norāda – pienācīga dzīves līmeņa nodrošināšana, nevienmērīga teritoriju attīstība ES un darbvietu, kā arī izaugsmes trūkums lauku apvidos. Par mazāk būtiskiem tiek nosaukti klimata un vides jautājumi, kā arī nespēja pielāgoties patērētāju pieprasījuma tendencēm.

Vaicāti par izaicinājumiem vides jomā, aptaujātie uzskata, ka svarīgākie uzdevumi ir zemes degradācijas mazināšana un pesticīdu un mēslošanas līdzekļu ilgtspējīga izmantošana. Mazāk būtiska ir bioloģiskās daudzveidības un ģenētisko resursu saglabāšana, kā arī ūdens piesārņojuma mazināšana.

Kas veicina inovācijas jeb jauninājumus laukos un mežos? Aptaujātie uzskata – pirmkārt, tas ir finansējums, otrkārt, – pieeja konsultāciju pakalpojumiem. Tad seko pieeja zinātniskajiem pētījumiem, arodapmācībām, tehnoloģijām, pienācīga zināšanu izplatīšana un ražotāju labāka iesaiste visā vērtību radīšanas ķēdē.

Uz jautājumu, kādas būtu nākotnes ES lauku politkas lielākās prioritātes, Latvijā aptaujātie lauksaimnieki viennozīmīgi min ieguldījumu veicināšanu, izaugsmi un nodarbinātību. Uz pusi mazāk aptaujāto norāda, ka svarīgi ir stiprināt vienoto ES tirgu un lauku apvidu digitalizācijas un savienojamības nodrošināšanu. Tikai nedaudzi aptaujātie uzskata, ka būtiski ir mazināt klimata pārmaiņu ietekmi (aptauja veikta pavasarī, kad par rudens plūdiem vēl nebija nojautas), piedalīties pasaules tirdzniecībā un risināt migrācijas jautājumus.

Līdz ar to likumsakarīgi, ka, pēc aptaujāto domām, KLP galvenie mērķi ir lauku cilvēku dzīves apstākļu uzlabošana, konkurētspējas veicināšana un teritoriju attīstība.

Ne tik viennozīmīga ir atbilde uz jautājumu par galvenajiem vides aizsardzības mērķiem nākotnes KLP. Vairākums domā, ka būtiski ir novērst un mazināt ūdens piesārņojumu, ne mazāk būtiski ir mazināt bioloģiskās daudzveidības zudumu, kā arī novērst augsnes eroziju. Kā to panākt? Vairums uzskata, ka līdzētu lauksaimniecības sistēmu dažādošana. Par trešdaļu mazāk aptaujāto norāda, ka nepieciešama ilgtspējīga atjaunojamo energoresursu nodrošināšana, apmežošana un prātīga mežu apsaimniekošana, kā arī atbalsts pētniecībai.

Vaicāti, kur tad būtu jāiegulda ES finansējums nākotnē, aptaujātie atkal diezgan vienprātīgi ir par to, ka ieguldījumi jāveic darba vietu nodrošināsanā, tajā skaitā primārajā lauksaimniecībā.

Tā kā ES tikai 7,5% no lauksaimniekiem ir vecumā līdz 35 gadiem (Latvijā vēl sliktāk – 5,4%), EK turpinās pievērties jauno lauksaimnieku atbalstam. Latvijā aptaujātie uzskata, ka jaunajiem visvairāk nepieciešams atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, kā arī uzlabota piekļuve dažādiem finanšu instrumentiem. Līdzētu arī atbalsts saimniecību pārņemšanai.

Latvijs aptaujas rezultāti liecina, ka mūsu valstī joprojām par aktuāliem tiek nosaukti jautājumi, kas saistīti ar dzīves līmeņa uzlabošanu un darbavietu saglabāšanu, ko var panākt pamatā ar finanšu atbalstu laukiem. Bet kā domā citur ES?

EK veiktais anketu rezultātu apkopojums liecina, ka Latvijai būs jārēķinās arī ar citu viedokli, jo aptaujātie pie KLP mērķiem min ne tikai konkurētspējīgas lauksaimniecības veidošanu, bet arī vides saglabāšanu. Vissteidzamāk risināmie jautājumi vairumam respondentu ir: augstāka dzīves līmeņa nodrošināšana lauksaimniekiem; vides noslogojuma un klimata pārmaiņu mazināšana, kā arī lauku apvidu attīstības veicināšana.

Respondenti uzskata, ka KLP jārisina tādi jautājumi kā klimata pārmaiņu ietekmes mazināšana un pielāgošanās tai (85% to norāda ka svarīgu), augsta vides aizsardzības līmeņa ievērošana visā ES (73%), tirgus nenoteiktības novēršana (67%) un veselīgu un kvalitatīvu produktu piedāvājuma sekmēšana (62%).

Ieteikumos nākotnes KLP jauni mērķi prasīti tādās jomās kā dzīvnieku labturība, bioloģiskā lauksaimniecība un kvalitatīvi produkti. Jaunajai KLP jānodrošina lauksaimniekiem ienākumu atbalsts (66%), jāuzlabo lauksaimnieku stāvoklis tirdzniecības ķēdēs (96%), jāatbalsta ieguldījumi saimniecību modernizācijā (81%) un jānodrošina lielāki ieguvumi vides un klimata jomā (77%).

Jautāti, kādi kritēriji būtu jāpiemēro tiešā atbalsta piešķiršanā, lauksaimnieki nepārprotami dod priekšroku lauksaimniecības darbību kompensēšanai apgabalos, kuros ir dabas radīti ierobežojumi, atbalsta limitēšanai lielajiem saņēmējiem (maksimuma noteikšanai) un gados jaunu lauksaimnieku atbalstīšanai. Pārējie iedzīvotāji uzskata, ka atbalsts jāmaksā par saimniekošanu, kas nodrošina vides uzlabojumus, un norāda, ka tie vairāk nepieciešami mazajiem ražotājiem. Ūdens (kvalitāte un kvantitāte), augsnes aizsardzība un bioloģiskā daudzveidība nepārprotami iezīmējas kā visbūtiskākie KLP mērķi vides jomā.

Zinot sabiedrības viedokli, lauku politikas veidotājiem tagad stāv priekšā smags darbs, lai saskaņotu Latvijas vēlmes un vajadzības ar kopējās ES KLP mērķiem uz uzdevumiem. 

Iveta Tomsone, LLKC Apgāda vadītāja