Lauku attīstības plāna izpildes novērtēšana

Valsts Lauku tīkla pasākumu ietvaros ik gadu Latvijas lauku reģionos tiek organizētas un īstenotas daudzas aktivitātes, piemēram, – informatīvie semināri, mājražotāju un vietējo lauksaimniecības produkcijas ražotāju atbalsts, pasākumi lauku jauniešu uzņēmējdarbības veicināšanai un daudzi citi. Zināms, ka visi šie pasākumi ir bez maksas un tiek īstenoti, pateicoties Eiropas Savienības struktūrfondu piešķirtajam finansējumam Lauku attīstības plāna līdzekļu ietvaros.

Gan par līdzekļu izlietojumu, gan organizēto pasākumu kvalitāti Valsts Lauku tīkla Sekretariāts regulāri atskaitās gan Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamentam, gan Eiropas tīklam lauku attīstībai. Papildu pārbaudes par līdzekļu izlietojumu veic arī Lauku atbalsta dienests.

Bet, kā jau minēju, Valsts Lauku tīkla (VLT) aktivitātes veido tikai nelielu daļu no Lauku attīstības plāna (LAP) un, lai novērtētu kopējo LAP līdzekļu izlietojumu un analizētu paveiktā ietekmi uz Latvijas lauksaimniecību un lauku reģionu attīstību, Zemkopības Ministrija (ZM) šo pienākumu ir deleģējusi Agroresursu un ekonomikas institūtam.

Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauku attīstības novērtēšanas daļa saskaņā ar Eiropas Komisijas Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta apstiprinātām vadlīnijām analizē gan LAP pasākumu rezultātus un ietekmi, gan pēc Zemkopības ministrijas izvēles, gatavo tematiskās atskaites par dažādiem ar LAP ieviešanu saistītiem tematiem.  Veiktā analīze un lielais zinātnieku ieguldītais darbs palīdz gan izprast notiekošos procesus un tendences, meklēt kļūdas un veidus pilnveidei, īpaši svarīgi - tas ir pamats nākotnes plānošanai.

Lai veiktie pētījumi būtu ticami, liela nozīme ir datu kvalitātei. Zinātnieki norāda, ka atkarībā no tā, cik precīzus un korektus datus katrs lauksaimnieks vai nozares pārstāvis iesniedz datu apkopotājiem, tik pareizi vai nepareizi būs aprēķini un attiecīgi ieteikumi. Tādēļ no Lauku attīstības novērtēšanas daļas tiek saņemts atkārtots aicinājums par precīzu datu iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam, Centrālai statistikas pārvaldei, SUDAT un arī Lauku atbalsta dienestam (LAD). Pilnu interviju ar Lauku attīstības novērtēšanas daļas vadītāju Elitu Bengu un prezentāciju “LAP devums laukos un mazo saimniecību attīstība” iespējams atrast šeit: http://new.llkc.lv/lv/nozares/ekonomika/es-nauda-ieguldijums-veicinajis-attistibu-mazinajis-apdzivotibu.

Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam starpvērtējums

Pirmo LAP 2014-2020 starpvērtējumu AREI Lauku attīstības novērtēšanas daļa veica 2017. gadā, nākamais ir paredzēts 2019. gadā, savukārt noslēdzošais pētījums – jau pēc perioda beigām.

Jaunā LAP 2014-2020 ir veidota saskaņā ar Eiropas Komisijas prasībām, ievērojot izvirzīto vajadzību sasaisti ar sešām Eiropas Savienības lauku attīstības prioritātēm, kas attiecīgi sadalās mērķa virzienos. Līdzīga uzbūve ir arī AREI sagatavotajam pētījumam, – analizētas tiek visas prioritātes un tām noteiktie mērķi.

Lai veiktu LAP 2014-2020 novērtēšanu, ņemtas vērā ES vadlīnijās (Assessment of RDP Results: How to prepare for reporting on Evaluation in 2017) noteiktās prasības gan atskaites formai, gan izveidotajai sistēmai informācijas iesniegšanai. Vadlīnijas paredz katram mērķa virzienam vienu jautājumu, tādējādi sagatavotajā novērtēšanas ziņojumā iekļautas atbildes uz 21 novērtēšanas jautājumu, kas skar visus mērķa virzienus (jo katrā prioritātē ir vairāki mērķu virzieni), kā arī Tehniskās palīdzības un VLT darbības novērtēšanu.

Būtisks ir fakts, ka LAP 2014-2020 ieviešana uzsākta lielākoties 2015. gadā, un līdz 2016. gada beigām, līdz ar to daļa no pasākumiem vēl nebija uzsākti, un daļai pasākumu ieviesto un pabeigto projektu skaits bija neliels. Citos pasākumos, projekta specifikas dēļ, tie tika pabeigti vēlāk, tādēļ novērtējumā tas ir ņemts vērā.

Galvenie datu avoti LAP 2014 - 2020 ieviešanas novērtēšanai bija, LAD informācijas sistēmu dati par pasākumos ieviestajiem projektiem, Centrālās statistikas pārvaldes dati, VLT, SUDAT, Valsts ieņēmuma dienesta un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra dati par lauku saimniecībām, kā arī īpaši novērtējuma vajadzībām veiktā lauku uzņēmumu/saimniecību aptauja.

Pētījumā tiek norādīts, ka visu prioritāro virzienu izpilde ir uzsākta un ir attīstības stadijā, tomēr, piemēram, 1. prioritātes novērtēšanā nebija neviena īstenota projekta, un pavisam neliels skaits to ir 6. prioritātē, tāpēc novērtēšanā galvenais akcents bija uz kvalitatīvajām pētījumu metodēm ar mērķi novērtēt pasākuma apguves tendences un iespējas sasniegt plānotās mērķvērtības. Projekti, kas uzsākti 2. un 3. prioritātes ietvaros kopumā vērtējama pozitīvi un atbilstoši aprēķiniem, atbalsts radījis nozīmīgu pozitīvu ietekmi uz atbalsta saņēmēju konkurētspēju.

Saistībā ar 4. prioritāti ir nepieciešams izvērtēt publiskā finansējuma pieejamību, līdz 2020. gadam, jo visos trīs mērķa virzienos atbalstītās platības pārsniedz plānotās vērtības. Pie 5. prioritātes atzīmējams, ka vairāki pasākumi un aktivitātes  iepriekšējā LAP periodā bija vērsti uz konkurētspējas paaugstināšanu, tāpēc to ieviešanā pārorientēšanās uz klimata mērķiem norit pamazām. Līdzšinējā LAP 2014-2020 ieviešanas periodā Programma nav veicinājusi atjaunojamo energoresursu, blakusproduktu, atkritumu, atlieku un citu nepārtikas izejvielu piegādi un izmantošanu bioekonomikas vajadzībām.

Vērtējot VLT darbību, zinātnieku atzinums ir, ka VLT sniedz lielu ieguldījumu LAP mērķu sasniegšanā un tā īstenotās aktivitātes ir vērstas uz mērķu sasniegšanu. Ar VLT atbalstu arvien lielākai sabiedrības daļai, un potenciālajiem pakalpojumu saņēmējiem ir pieejama informācija un pasākumi, kas veido izpratni un zināšanas par LAP un fondu atbalsta iespējām. VLT rūpējas par piedāvāto pakalpojumu kvalitāti, savas kapacitātes celšanu, nozares un VLT speciālistu tālākizglītošanu. Tādēļ var secināt, ka VLT kapacitāte ir augusi. Kapacitāte ir augusi arī LAP saņēmējiem, tiem iesaistoties VLT pasākumos. Par to liecina gan pasākumu daudzveidība un saturs, gan klientu aptauju vērtējumi.  

Iepazīties ar pilnu pētījumu visiem interesantiem ir iespējams šeit:

http://www.arei.lv/sites/arei/files/files/lapas/AIR2017_gala_20062017_LAND_www.pdf.

Vija Veisa,

Valsts Lauku tīkla Sekretariāta

projektu vadītāja