Limbažu novada lauksaimniekus apmeklē kolēģi no Zemgales

Pagājušonedēļ piecus Limbažu novada lauksaimniekus apmeklēja viņu kolēģi – 20 pieredzes apmaiņas brauciena dalībnieki – no Zemgales. Šo braucienu organizēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Dobeles biroja uzņēmējdarbības konsultante Raimonda Ribikauska, sadarbojoties ar kolēģiem no Limbažu biroja. Mūsējiem tas bija izmēģinājums uzņemt ciemiņus savās saimniecībās. Šādai iespējai mūspuses lauksaimnieki iedvesmojās, kad paši nesen bija mācību braucienā lūkot sadarbības pieredzi pie uzņēmējiem Igaunijā. “Viss izdevās! Dalībnieki, kuri viesus uzņēma pirmoreiz, atzina, ka iepriekš nezināja, cik tas ir lieliski, un nu tikai jāturpina,” – mūsējo iespaidos dalījās Limbažu biroja projektu vadītāja Jautrīte Legzdiņa.  

Zemgaliešu grupai pieredzes braucienā pa mūspuses saimniecībām, atbalstot vietējos, līdzi devās arī J. Legzdiņa un Limbažu biroja vadītājs Aigars Legzdiņš. Viesus Limbažu novadā uzņēma Sigita Pulkstene-Bērtiņa no Skultes. Viņa un vīrs abi ir bitenieki, gatavo dažādus biškopības produktus. Tija Martinsone no Skultesmuižas kopā ar vīru vada daudznozaru saimniecību, sniedz ēdināšanas pakalpojumu, kam produkciju ražo paši, un dara vēl daudz ko citu. “Zemgaliešus pārsteidza, cik un ko viņi var izdarīt. Starp citu, viņa piedalījās arī šī gada “Mājas kafejnīcu dienās”, – stāsta J. Legzdiņa. Limbažniece Linda Viļumsone stāstīja par saviem knifiem upeņu un peoniju audzēšanā. Tā kā šobrīd ziedu nav un raža novākta, grupa vienojās uz mūspusi atbraukt vasarā, apskatīt vēl citas interesantas vietas un apmeklēt arī Lindas peonijas. Kazu audzētāja Modra Puisīte no Limbažu pagasta, būdama jau pieredzējusi tūristu uzņemšanā, dalībniekus iepazīstināja ar kazas piena produkciju. Arī Andrejs Kovaļovs no Limbažu pagasta ciemiņus savā sētā neuzņēma pirmoreiz. Viņš dalījās pieredzē un nākotnes iecerēs. “Kā grupas vadītājiem mums ir gandarījums, ka mūsu organizētās mācības ir devušas rezultātu,” par entuziasmu un drosmi, uzņemot ciemiņus, priecājas LLKC Limbažu biroja projektu vadītāja.

Pozitīvas emocijas un iedrošinājums turpināt

S. Pulkstenei-Bērtiņai šis pasākums bija zināms izaicinājums, taču mierīgāku darīja apziņa, ka viņai ir pieredze viesmīlības jomā. Tiesa, uztraukums tāpat bijis, un tas ir tikai normāli. Pārsteidzošs un jauks bijis mirklis, kad sētā iebraucis lielais tūristu autobuss. Gatavojoties ciemiņu sagaidīšanai, sarunbiedre bija izveidojusi nelielu izstādi ar savas vecmammas, audējas, darinātajiem linu dvieļiem. Cienastā viņa bija sagatavojusi medū un sviestā karamelizētu rupjmaizi. Notika arī tās gatavošanas meistarklase. Kamēr pati vēl maizi necep, Lielezera maiznīcas plaucētā rupjmaize Alberts atrasta kā šai receptei vislabākā. Medus nācis no pašu saimniecības, jo abi ar vīru rūpējas par bitēm un mazumtirdzniecībā tirgo dažādus bišu produktus. Tos viesi varēja arī nodegustēt. Atraktīvajiem viesiem jautājumu bijis ļoti daudz. Sigita ir pateicīga A. Legzdiņam, kurš arī iesaistījās atbildēšanā. “Jautrīte un Aigars Legzdiņi mums, mazajiem iesācējiem, bija kā mentori. Viņi sniedza atbalstu un drošu plecu,” viņa ir pateicīga biroja pārstāvjiem. Viesošanās brīdī iztikts bez lietus un brauciena dalībnieki varēja izstaigāt saimniecību. “Labs laiks ir puse no veiksmes. Sākotnēji šķita, ka mums nav nekā izrādāma. Manuprāt, dzīvojam Dieva radītā vietā, un pirtiņa, dīķis, bišu drava un atpūtas vieta ir mūsu “odziņa”. Vēlamies darboties un iet lauku tūrisma virzienā, radīt laukiem pievienoto vērtību,” teic S. Pulkstene-Bērtiņa. Izskatījies, ka zemgaliešiem te patīk un saimniece saņēmusi labus vārdus un iedrošinājumu rakstīt projektus, attīstīt ieceres. “Pēc šīs tikšanās biju pozitīvi uzlādēta,” vērtē sarunbiedre.

Vērtīga pieredzes apmaiņa

Limbažu pagasta z/s Paldaži saimnieks A. Kovaļovs nodarbojas ar biškopību, sācis audzēt aitas un iecerējis aktīvāk pievērsties kokamatniecībai. Viņš uzsver – ja vien nav lielas saimniecības vai attīstīta unikāla niša, ir jādomā, kā, racionāli izmantojot savas un apkārtnes priekšrocības, darboties, lai darāmais būtu visās sezonās. Tā teikt, neturēt visas olas vienā grozā: “Sacīju, ka no manis vēl nevar smelties iedvesmu, jo pats vēl esmu tai “kristību” procesā, taču priecājos pastāstīt lietas, kas cilvēkiem šķita noderīgas. Dalījos savā ziņā drusku neordinārā pieredzē, jo neesmu klasiskais lauksaimnieks, ņemot vērā manu pasaules un administratīvo pieredzi, arī paša personīgo redzējumu.” Šāda pieredzes apmaiņa ir ļoti būtiska, jo īpaši lauksaimniekiem noder pabāzt galvu ārpus sava burbuļa un pasmelties kādu svaigu ideju. Tādēļ Andrejs LLKC kursus un pieredzes braucienus ļoti novērtē. No tiem ir divējāds ieguvums – gan zināšanas, gan kontakti un informācijas apmaiņa. “Kad atbrauc šāda grupiņa, jūtu, ka mans pienākums ir viņiem stāstīt savas idejas, atmiņas, varbūt kļūdas. Cik varēju, tik dalījos,” teic Paldažu saimnieks. Viņš dalībniekiem daudz stāstīja arī par vietu, uz kurieni viņi atbraukuši, un tās vēsturi, kas saistīta ar līviem, somugriem un aizsniedzas vairāku tūkstošu gadu senā pagātnē. Viņš izklāstīja arī saimniecības vēsturi, kas, viņaprāt, ļauj cilvēkiem saprast un vērtēt – paveikts daudz vai ne tik. Starp citu, sākoties bezlapu periodam, A. Kovaļovs atsāks organizēt izzinošas ekskursijas pa Paldažu ieleju.

Ciemiņi novērtē mūsējo viesmīlību un sirsnību

LLKC Dobeles biroja pārstāves R. Ribikauskas atvestajā grupā bija arī jau pieredzējuši tūrisma pakalpojuma sniedzēji. “Ar jūsējiem viss kārtībā. Ir gan doma un gribēšana, gan runāšana un skaista sēta. Lai tikai darbojas! Galvenais – nevajag kautrēties,” mudina Dobeles biroja uzņēmējdarbības konsultante. Zemgalieši novērtēja mūsējo sirsnību un viesmīlību: “Mums bija interesanti.” Iedvesmojušies no S. Pulkstenes-Bērtiņas gardi ceptās maizes, ekskursanti piestāja arī Lielezera maiznīcā pēc Alberta. Par zemajām maizes cenām un svaigo produkciju viņi bija ļoti priecīgi. Vienīgais mīnuss bija mitrie ceļi, kāpēc  lielajam autobusam vietām iebraukt grūti. Ciemiņi tā aizrāvās sarunās ar mūspuses lauksaimniekiem, ka visu iecerēto (piemēram, apmeklēt jūru) nepaguva. Taču zemgalieši uz Limbažu novadu apņēmušies atbraukt vasarā. Pie reizes varētu apmeklēt vēl citas saimniecības, ko R. Ribikauska jau nolūkojusi. Arī mūsējie nākamvasar dosies iedvesmas braucienā uz Penkules pagastu, kur vairākus gadus darbojas biedrība Penkule atver durvis. Četru gadu laikā tā īstenojusi vairāk nekā 20 projektu – gan lielākus un mazākus, gan starptautiskus un vietēja mēroga.

Līga Liepiņa,

Limbažu novada laikraksts “Auseklis”

Foto: Raimonda Ribikauska un Jautrīte Legzdiņa