Problēmas var risināt lauksaimniecības dažādošana

Jau stāstījām “Lauku Lapā” par projektu “Agrispin”, kurā sadarbojas zinātnieki un konsultanti un kura ietvaros projekta partneri dalās ar savā valstī īstenotajām radošajām idejām lauksaimniecībā. Pieredzes brauciena laikā uz Gvadelupu tika apskatītas vairākas saimniecības, lauksaimnieku biedrības un zinātniskie institūti, kuros tiek risinātas salai aktuālas lauksaimniecības problēmas.

Gvadelupa izvietota Karību jūras salu grupā un ir viens no Francijas aizjūras reģioniem, kurā projekta “Agrispin” Francijas partneri – zinātniskie institūti CIRAD un ACTA – darbojas lauksaimniecības dažādošanas jomā.

Gvadelupā līdz 2010. gadam bija raksturīgi, ka 95% lauksaimnieciskās ražošanas bija vērsta uz eksportu, audzējot cukurniedres un banānus. Līdz ar to lielāko daļu pārtikas salā bija nepieciešams importēt, un uz vietas maz kas tika audzēts. Salā 2009. gadā notika ģenerālstreiks, kura laikā pusotru mēnesi netika veikts ne eksports, ne imports, un beidzās pārtikas rezerves. Šajā laikā vietējie iedzīvotāji ierīkoja tirgus laukumus, kuros pārdeva piemājas saimniecībās izaudzēto. Sākot ar 2010. gadu, pēc streika, Francijas valdība nolēma strādāt pie lauksaimniecības dažādošanas salās, un šobrīd aptuveni 30% lauksaimnieciskās ražošanas Gvadelupā vērsta uz vietējā patēriņa pārtiku.

Projekts RITA (saīsinājums no Lauksamniecības inovāciju un informācijas izplatīšanas tīkls) uzsākts 2011. gadā un paredzēts, ka tas darbosies līdz 2020. gadam. Tas veidots ar mērķi veicināt lauksaimniecības dažādošanu Francijas aizjūras reģionos, kur izteikto eksporta monokultūru dēļ (cukurniedres un banāni) iedzīvotājiem paredzētā pārtika netiek audzēta uz vietas, bet lielākoties tiek importēta. Projekts paredz iespēju salīdzinoši viegli novirzīt līdzekļus dažādām ar lauksaimniecisko ražošanu saistītām aktualitātēm, kā arī obligātu nosacījumu, ka iestādēm, kas kaut attālināti saistītas ar konkrēto problēmu, jāsadarbojas kopēja rezultāta panākšanai.

Problēmas Gvadelupas lauksaimniecībā

Citrusu zaļošana. Pirms trim gadiem salā ievazāta slimība, kuru pārnēsā moskīti. Slimības rezultātā citrusaugi aptuveni trīs gadu laikā zaudē ražību. Lai cīnītos pret slimību, ir jāiznīcina visi salas citrusaugi, un jāveido pret slimību rezistenti augi.

Lai meklētu risinājumu, ap galdu sēdinātas dažādas gan zinātniskas, gan lauksaimnieciskas iestādes, tomēr izšķirošais risinājums vēl nav atrasts.

Jamsa audzēšana. Jamss ir tradicionāls vietējais sakņaugs (līdzīgs saldajam kartupelim), kuru salīdzinoši viegli audzēt Gvadelupas augsnēs. Augu apdraud puve, kuru izdodas apkarot, ieviešot rezistentas šķirnes, taču aptuveni desmit gadu periodā rezistence zūd, un ir jāievieš jaunas šķirnes. Šobrīd problēmu risina ar vienu pieeju, un tā nav ilgtspējīga. Līdz ar to nepieciešams atrast jauna veida risinājumu, kas ļautu problēmu atrisināt ilgtermiņā.

Pozitīvā pieredze

APIGUA (biškopības biedrība). Tā Gvadelupā ir spēcīga, salīdzinot ar citām lauksaimniecības nozares biedrībām. Šis ir labs piemērs, kā biedrība spēj aizstāvēt nozares intereses un piesaistīt līdzekļus nozares attīstībai. Biškopji spēj vienoties par nepieciešamo un formulēt kopēju viedokli atbalsta iegūšanai un var kalpot par paraugu citām lauksaimnieku organizācijām.

Pieredzes brauciens notika “Horizon 2020” prioritātes projekta “Lauksaimniecības inovāciju telpa/Agrispin” ietvaros.

Anita Diebele,

LLKC Projektu un attīstības daļas projektu vadītāja

Foto: Anita Diebele