Skaistkalnē notikusi pirmā Latvijas vecmāmiņu skola

Vecumnieku novada Skaistkalnes viesu mājā „Upescelmiņi” notika Latvijā pirmā vecmāmiņu skola.

 Skaistkalnē bija Inta un Anita no Ķeguma, Laima no Tukuma, Mudīte no Amatas novada, Rudīte no Īslīces, Inguna no Codes, Inese no Mežotnes, Gunta no Skaistkalnes un šo rindu autore. Vairākām dalībniecēm līdzi bija mazbērni.

 Puķzirņu „radziņi”

 Vecvecāku skola notika no 6. līdz 8. augustam. Ideju vairākus gadus lolojusi „Upescelmiņu” saimniece, LLKC Bauskas nodaļas vadītāja Eleonora Maisaka. Viņa saka: „Man ir pieci bērni un deviņi mazbērni, zinu, kādu prieku tas ienes ģimenē. Kamēr mīluļi vēl mazi, viņi kā puķzirņi tinas ap mums, kad paaugas, parādās „radziņi”. Vecvecākiem jāaug līdzi mazbērniem, lai mūsu pieredzi un mīlestību pieņem un tā noder.»

Pirmajā dienā dalībnieces iepazinās, stāstot par savu vecmāmiņas stāžu, priekiem un nedienām. Asaras nespēja valdīt sieviete, kuras bērni un mazbērni dzīvo Anglijā un ciemos atbrauc retumis. Daži līdzi paņemtie mazbērni vienlaikus runāja vairākās valodās, jo Latvijā ir tikai viesi.

 Atļauties negribēt

 Nopietnu sarunu un diskusiju ar vecmāmiņām 7. augustā vadīja psiholoģe Daina Reinfelde. Viņa atgādināja par fizisko un garīgo spēku uzturēšanu, ieteica nepārtraukt mācīties, piemēram, rokdarbus, valodas, datorzinības, lai trenētu prātu un atmiņu, vingrot un sportot vecumam atbilstīgā līmenī. Darbojas tās maņas un muskuļi, ko lieto, uzsver psiholoģe.

Ir svarīgi izveidot „plāniņu skaistai novecošanai”, lai, aizejot pensijā, vecmāmiņai būtu sava dzīve, vaļasprieki, draugi, un viņa nekļūtu par kalponi bērniem vai dārzam. Nereti omītes grib būt pārlieku stipras – strādāt, ravēt, vārīt un konservēt, auklēt mazbērnus. Kad viņi nolikti gulēt, jāmeklē sirds un nervu zāles, jo pārgurums neļauj aizmigt. Tāda slodze neder cilvēkiem virs 60 gadu vecuma, tāpēc Daina Reinfelde iesaka: „Jūs drīkstat arī kaut ko negribēt un nevarēt, un par to nav jākaunas. Saudzējiet sevi, tad vēl ilgi būsit noderīgas un interesantas sev un citiem.”

 Spēks un padoms

Zelta vērts ir padoms nebojāt dzīvi sev, jaucoties pieaugušo bērnu vai draugu dzīvē, dodot padomus un apspriežot viņu rīcību. Labāk būt gādīgai, bet ne īgnai, izpalīdzēt, nevis izrīkot un kašķēties. „Vecs, ķildīgs sievišķis ir nelabā augstākais sasniegums,” rindas no kādas 17. gadsimtā dzīvojušas sievietes lūgšanas citēja Daina Reinfelde.

Pusmūža cilvēkiem piemērotus vingrojumus omītēm mācīja Laima Kārkliņa, kura ir vecmāmiņa, sertificēta masiere, dziedniece un ilgus gadus folkloras kopas „Rija” dalībniece. Interesanti bija klausīties Intā Brokānē-Zaumanē, kura Ķegumā izveidojusi Krusta kalnu, kas kļuvis par Latvijā pazīstamu svētvietu. Intas māsa Anita Alksne, iespējams, ir viena no Latvijas jaunākajām vecmāmiņām – viņai ir 41 gads un divas mazmeitiņas. Nometnē bija arī Intas mazbērni Gabriels, Nizārs un Džesika. Ar viņiem ķegumnieces lieliski saprotas, trīs dienu laikā ne reizi nepacēla balsi.

 Ieceres nākotnei

 Kamēr omītes diskutēja ar psiholoģi, bērnus nodarbināja gan skaistkalniete Laima Indriķe, gan Latvijā pazīstamā floriste Ilze Spangere. Darbi tika izlikti apskatei un dāvināti vecmāmiņām.

Eleonora Maisaka piedalās Bārbeles folkloras kopā, ko vada Irita Vimba. Kad atbrauca dziedātāji un spēlētāji, lustes „Upescelmiņu” pagalmā pārtrauca vienīgi lietus, bet vecmāmiņu vaļsirdīgās sarunas mājas virtuvē ievilkās naktī. Atvadoties daža atzina, ka izrunājusies par lietām, kuras visu mūžu nospiedušas sirdi.

Trešajā dienā dalībnieces analizēja un vērtēja iegūto, atzina kļūdas un plānoja, kas darāms līdzīgā saietā nākamajā gadā. Ideju daudz, turklāt dažas no šī gada dalībniecēm ir gatavas vadīt nodarbības, daloties pieredzē dažādās jomās. Vecmāmiņu skola varētu kļūt par tradīciju, atzīst Eleonora Maisaka.

 Inga Muižniece,

laikraksta „Bauskas Dzīve” žurnāliste