Vietējo pārtikas produktu attīstība reģionos Igaunijā un Somijā

Latvijas speciālistiem bija iespēja iepazīt Igaunijas un Somijas vietējo produktu attīstīšanas pieredzi reģionos, piedaloties starptautiskā seminārā.

 Seminārā „Ilgtspējīga lauku uzņēmējdarbības un vietējo pārtikas produktu attīstība reģionos” Igaunijā un Somijā no 3. līdz 7. oktobrim piedalījās LLKC Jelgavas nodaļas uzņēmējdarbības konsultante Videga Vītola, Lauku partnerības „Lielupe” vadītāja Līga Švānberga, Jelgavas novada pašvaldības starptautisko projektu vadītāja Anita Škutāne. 

 Tika iepazīti Igaunijas vietējās rīcības grupas (VRG) „Attīstības centrs”, kuras teritorija ir pieci pagasti Igaunijas ziemeļdaļā, Lahemā nacionālā parka teritorijā, atbalstītie un realizētie „Leader” projekti. Semināram turpinoties Somijā, tika apskatīti VRG „Sepra” teritorijas projekti, kas iekļauj lauku reģionu Somijas dienvidaustrumos. Semināra noslēgumā tika uzzināta informācija par Somijas VRG realizētajiem starptautiskajiem projektiem.

 Prezentējām Latvijas pieredzi darbā ar vietējiem ražotājiem laukos, īpaši akcentējot pārtikas ražošanu. Tika sniegti priekšlikumi darba grupām par to, kā vairāk popularizēt vietējo produktu atpazīstamību tieši jauniešu vidū, kā veicināt tūrisma aktivitātes, piesaistot kultūrvēsturisko mantojumu, un kā attīstīt uzņēmējdarbību lauku kopienās. Semināra noslēgumā tika prezentēta starptautiskā projekta par uzņēmējdarbības attīstību laukos vadlīnijas. Plānots, ka projektā kā sadarbības partneri iesaistīsies divas Igaunijas, trīs Somijas, Slovēnijas un Latvijas VRG.

 Praktiskie piemēri Igaunijā

 Ilgtspējīga tūrisma biedrība „Ehedad elamused Lahema”

 Šeit septiņpadsmit Ziemeļigaunijas tūrisma pakalpojuma sniedzēji apvienojušies vietējā sadarbības tīklā un darbojas kā nevalstiskā organizācija. Realizēti vairāki „Leader” projekti tūrisma attīstībai, akcentējot vietējo produktu izmantošanu un kultūras mantojumu. Lahemā ilgtspējīgas tūrisma attīstības tīklam, piesaistot „Leader” projektu finansējumu, ir izveidots zīmols, kā arī veiktas citas kopīgas mārketinga aktivitātes. Par to plašāk iespējams uzzināt mājaslapā http://www.ehedad.ee/

Tāpat sadarbības tīkla projektā izveidoti drukāti materiāli, kopīgi dizaina elementi, piemēram, priekšauti un ceļa norādes, zīmes ar vienojošu logo uz visām sadarbības tīkla saimniecībām.

Lahemā parka teritorija izceļas ar skaistu ainavu, savvaļas mežiem. Tūrisma saimniecības piedāvā izbaudīt unikālo dzīvesveidu tuvu dabai – mājīgu izmitināšanu, mieru un klusumu. Īpašā cieņā ir veselīga vietējā pārtika. Ikviens uzņēmējs, kas vēlās pievienoties šai biedrībai, tiek iepazīstināts ar biedrības izveidotajiem nosacījumiem, kas jāievēro, lai pievienotos šai organizācijai un kopīgi īstenotu mērķus. Viens no būtiskākajiem noteikumiem ir ilgtspējīga domāšana un rīcība, kas izpaužas gan lauksaimniecības produktu audzēšanā, gan pārstrādē, viesiem piedāvājot augstas kvalitātes vietējo produktu. To veido videi draudzīga saimniekošana un dabīgu materiālu izvēle jebkura veida būvēs, kas tiek izmantotas gan pašu, gan viesu uzņemšanai. Ikvienu jauno biedru iesaka kāds no esošajiem uzņēmējiem, kas tiek apciemots, iepazīstot pretendenta darbības principus, izvērtējot, vai tie ir saskaņā ar ilgtspējīgu pieeju lauku tūrisma piedāvājuma veidošanā. Biedriem ir jauka tradīcija rīkot talkas un doties citam pie cita, lai palīdzētu un koptu biedru savstarpējo saprati, izpalīdzību un prasmes sadarboties.

  Vietējā rīcības grupa „Arenduskoda”

 Vietējās rīcības grupas „Attīstības centrs”, kura darbības teritorijā ietilpst pagasti Lahemā nacionālā parka teritorijā, realizē projektu, kura mērķis ir izveidot un  attīstīt Ziemeļigaunijas vietējo produktu zīmolu, kas faktiski nav tikai vietējo pārtikas produktu zīmols, bet tiek uzskatīts par teritorijas atpazīstamības zīmolu. Šobrīd zīmols lietošanā tiek piešķirts tikai VRG „Attīstības centrs” darbības teritorijas saimniecībām un organizācijām, bet ir uzsākta sadarbība ar citām VRG Igaunijā, tādējādi nodrošinot zīmola plašāku pielietojumu un atpazīstamību.

Vietējo produktu zīmola izveidošanas mērķis ir sniegt atbalstu reģiona vietējo produktu ražotājiem, nodrošinot kopīgu mārketingu. Izveidojot kopīgu zīmolu, tiek veicināta vietējo pārtikas produktu un pakalpojumu sniedzēju ilgtspējīga attīstība. Lai zīmolu varētu izmantot vietējās saimniecības un iestādes, tiek veidota novērtēšanas komisija un kopīgas mārketinga aktivitātes zīmola izplatīšanai un popularizēšanai. Vietējo produktu zīmols nenozīmē tikai vietējo pārtikas produktu popularizēšanu, tā ir teritorijas atpazīstamības un nākotnē kalpos kā  kvalitātes zīme, kas var tikt piešķirta arī muzejam, nevalstiskajai organizācijai (NVO), tūrisma saimniecībai vai ēdināšanas uzņēmumam, kas vai nu ražo vietējos pārtikas produktus, vai arī izmanto tos ēdināšanā savā objektā, tūrisma saimniecībā, skolā, bērnudārzā u.t.t. Produktus, kurus piegādā līdz 100 km rādiusā, uzskata par vietējiem produktiem. Vietējā produkta atpazīstamības zīme tiek piešķirta uz trīs  gadiem. Kad tuvojās termiņa beigas, organizācijas koordinators sazinās ar uzņēmēju un jautā, vai ir vēlme turpināt to izmantot. Novērtējot katru jauno uzņēmēju, biedrības komisija pieaicina nozares ekspertus. Komisijas pilnvaru laiks ir divi gadi. Tad komisija tiek ievēlēta no jauna.

Zīmola piešķiršanai ir izveidoti kritēriji, saimniecības tiek apsekotas un tikai pēc tam, kad vērtēšanas komisija ir pārliecinājusies par augstu kvalitāti saimniecības darbības jomā, zīmols tiek piešķirts uz noteiktu laiku. Zīmola piešķiršanai ir izveidota īpaša harta un nosacījumi, kas apskatāmi šeit:  http://kohaliktoit.arenduskoda.ee/

Daži no nosacījumiem: jāpārzina ilgtspējīgas saimniekošanas pamatprincipi  produktu gatavošanā, cik vien tas ir iespējams, jāizmanto vietējās izejvielas un tradīcijas produktu gatavošanā, uzņēmējdarbībā tiek izmantoti videi draudzīgi materiāli, tiek gatavots veselīgs ēdiens, tiek popularizēts princips par vietējās kultūras saglabāšanu, kas atspoguļojas vietējā produktā.

 Pēc teorētiskās semināra daļas bija iespēja iepazīt un redzēt arī saimniecību praktisko darbību. Semināra laikā tika apskatītas piecas Lahemā tūrisma attīstības tīkla saimniecības un divas muižas, kas popularizē vietējo produktu. Ievērības vērtas ir mazo saimniecību izveidotās mājaslapas, kas izceļas ar labu dizainu un vienkāršību. Saimniecībām un objektiem, kuriem mājaslapas ir norādītas, tās ir izveidotas arī angļu valodā.

 Vana-Sirge Kulik trušu ferma Kūsalu pagastā

 Saimniecība nodarbojas ar truškopību jau četrus gadus. Fermā ir izveidota sertificēta kautuve. Degustācijai tiek piedāvāti ēdieni, kuru pagatavošanā izmantota trušu gaļa. Saimniecībā kopā ir 140 trušu saimes. Produkts, ko saimniecība realizē, ir trušu gaļa un trušu āda. Saimniecība pamazām iesaistās lauku tūrisma piedāvājumā. Paši saimnieki nav rūdīti lauku cilvēki, jo vīrs strādā Tallinā, bet sievas līdzšinējā pieredze ir grāmatvedība. Tomēr abi ir izlēmuši audzēt trušus un nākotnē paplašināt savu darbību.

 Mageda biškopības saimniecība Kusulu pagastā

 Saimniecībā ir vidēji 50 bišu saimes. Saimniece stāsta, ka Igaunijā ir daudz biškopju. Šai nozarei liels izaicinājums ir nodrošināt bitēm augu bagātību, jo Igaunijā vietām augsnes virskārta ir tikai aptuveni 20 cm, pārējo zemes virskārtas slāni veido kaļķakmens. Līdz ar to augsnes ir nabadzīgas, un zemniekiem krietni vien jāpiestrādā, lai to bagātinātu. Tomēr, neskatoties uz to, biškopības produktiem ir labs noiets.

 Madi brīvdienu māja Kadrinas pagastā

 Madi brīvdienu māja atvērta tūristiem visu gadu, nodrošinot iespēju rīkot pasākumus ģimenēm vai draugu kompānijām līdz 20 cilvēkiem. Ir pieejamas naktsmītnes, ar malku kurināma somu sauna vai senā dūmu pirts. Akmens muižā ir moderna ēdamistaba, atpūtas zona un semināru telpa, tāpat ir pieejama apjumta virtuve brīvā dabā. Madi brīvdienu mājā gatavo maltītes, izmantojot vietējo pārtiku un pašu izaudzētos dārzeņus un ogas. Tāpat saimniecība piedāvā sportiskas aktivitātes – futbolu, basketbolu, badmintonu. Tie, kam ir īpaša interese, var  izmēģināt sezonas lauksaimniecības darbus – siena pļaušanu ar izkapti, vīnogu ievārījumu vārīšanu un ārstniecības augu vākšanu.

Saimniecības mājaslapa: http://maditalu.maaturism.ee/

 Kūsiku lauku māja

 Tūristus, kuri mīl dabu un klusumu, laipni aicina Kūsiku lauku māja, kurā tiek piedāvātas mazas un mājīgas naktsmītnes un lauku pirts tieši meža vidū.

Ap māju izveidoti bagātīgi dažādu augu, ziedu un koku stādījumi. Īpašu mājīgumu piešķir mājas un pirts interjers, kas veidots kokā. Pati saimniece lepojas, ka viņas mājā var atrast tikai dažus plastmasas priekšmetus. Īpašu noskaņu rada tas, ka Kūsiku māja ir meža vidū, prom no steigas un pilsētas un ciema kņadas. Tai īpašu noslēpumainību piešķir dīķītis, tā apkārtējais noformējums, kā arī fakts, ka nereti māju apciemo „nelūgti ciemiņi” – meža dzīvnieki.

Kūsiku lauku mājā ēdienu gatavo pati saimniece, izmantojot tikai vietējos un ekoloģiskos produktus. Saimniece piedāvā no ekoloģiskiem produktiem uz vietas ceptu maizi. Viesi tiek gaidīti visu gadu, ja ir interese, tiek piedāvātas ekskursijas Lahemā nacionālajā parkā.

Saimniece Sirje ir pieredzējusi uzņēmējdarbības un lauku tūrisma konsultante, kura palīdzējusi uzsākt uzņēmējdarbību daudziem lauku uzņēmējiem Igaunijā. Šobrīd saimniece darbojās ilgtspējīga tūrisma biedrībā un īsteno dažādus projektus, kas vērsti uz ilgtspējīga tūrisma un vietējo produktu attīstību reģionā un visā Igaunijā. Savā saimniecībā Sirje var uzņemt 12 viesus. Viņa atzīst, ka tūristiem un pašiem uzņēmējiem kā ieguvums ir izveidotais sadarbības tīkls, kas ļauj savstarpēji sadarboties gan produktu tirdzniecībā, gan klientu piesaistē viens otra saimniecībai. Netālu no šīs saimniecības dzīvo saimnieku bērni, kuri novērtējuši dzīvi saskaņā ar dabu un izvēlējušies savu dzīves vietu tieši šeit, netālu no vecākiem. Tas ir labs piemērs, kad vecāki ir mācējuši radīt tādus dzīves apstākļus lauku vidē, kad bērniem pašiem ir vēlme šeit apmesties uz dzīvi un palīdzēt vecākiem lauku tūrisma jomā.

Saimniecības mājaslapa: http://www.kuusikunaturefarm.ee/

 Īsaku aitkopības un rokdarbu saimniecība

Šajā lauku sētā sagaidīta jau sestā paaudze. Saimniecība audzē šķirnes aitas. 2010. gadā saimniecībai piešķirts vaislas ganāmpulka statuss. Pārdošanā tiek piedāvāti šķirnes jēri. Īsaku saimniecība nav tikai vienkārši aitkopības ferma, tas ir izcils Igaunijas seno apmetņu, amatniecības prasmju, ģimenes un dabas vērtību saglabāšanas piemērs.

Otra saimniecības nozare ir rokdarbi. Tiek darināti vilnas spilveni un segas, zeķes un cimdi, čības, aitādas un lupatu paklāji. Uz vietas tiek organizētas filcēšanas nodarbības. Saimniecībā viesi tiek uzņemti pēc iepriekšējas pieteikšanās. Brīvā dabā ir iekārtota īpaša vieta, lai iepazīstinātu viesus ar senču dzīvesveidu, darba instrumentiem, amatniecības prasmēm un rotaļlietām. Apmeklētājiem te liek aizdomāties par dabas vērtībām un vienmēr atcerēties to, ka, ja no dabas kaut ko paņemam, mums arī jāspēj dot savs ieguldījums dabas vērtību saglabāšanai. Simboliski to apliecina saimnieces izveidotā tradīcija katram viesim iedodot lentu, kuru pašam jāpiesien pie kāda no apkārtnē esošajiem kokiem. Tiek iedota arī graudu saujiņa, kas simboliski pateicībā par ražu jānoliek uz kāda no tuvākajiem akmeņiem. Tas ir labs piemērs, kas rosina cilvēkus padomāt par došanu un ņemšanu. Neaizmirst, ka šim procesam ir jābūt līdzsvarā.

Saimniecības mājaslapa: www.iisakatalu.ee

 Adami viesu māja

 Adami viesu māja atrodas Lahemā nacionālajā parkā, netālu no smilšu pludmales. Tā ieskauta pirmatnējā mežā un neskartā dabā, kas viesu mājai piešķir īpašu noskaņu.

Viesu mājā tiek piedāvāta izmitināšana 16 personām, tā ir ideāla vieta, lai pabūtu prom no pilsētas trokšņa un darba steigas. Adami viesu mājā piedāvā izbaudīt seno dūmu pirti, pabūt vienatnē miera un klusuma ieskautajā meža namiņā. Ja viesu mājā tiek pasūtītas maltītes, tās tiek gatavotas tikai no vietējiem un ekoloģiskiem pārtikas produktiem, pašu salasītām sēnēm un ievāktām ogām. Šeit saimniece, kura ir profesionāla aktrise, piedāvā jaukas naktsmītnes, bet, pats galvenais, saimniecei patīk un padodas gatavot gardas maltītes, kas tiek servētas personīgās mājas stikla verandā. Baudot šādu personīgu attieksmi un izcili pagatavotu ēdienu ar vietējiem akcentiem gan produktu izvēlē, gan receptēs, viesis saņem augstas kvalitātes servisu. Ikviens var sajusties kā īpaši gaidīts viesis, kaut arī šajā mājā ir svešinieks. Tas patiesi ir vienreizējs un izcils piedāvājums, kādu nav iespējams nodrošināt restorānos. Protams, šāda veida piedāvājums, kurā izmantoti tikai vietējie reģiona produkti kopā veido kvalitatīvu nišas produktu ar atbilstošu cenu līmeni. Saimniece savu virtuvi ir sakārtojusi atbilstoši higiēnas normām un oficiāli piedāvā mājās gatavotu maltīti.

Saimniecības mājaslapa: http://www.adami.ee/

 Tautas nams Kolgakula pašvaldībā

 Tikām iepazīstināti ar ciemu sabiedriskās dzīves organizēšanu. Notika neliela diskusija Kolgakula ciema mājā, kas darbojas kā vietējo iedzīvotāju saieta nams. Tas uzcelts par pašvaldības finansējumu, bet tā apsaimniekošana nodota vietējo iedzīvotāju biedrībai, kam ar pašvaldību noslēgts telpu nomas līgums uz 20 gadiem. Centra vadītāja atalgojumu daļēji nodrošina pašvaldība, savukārt pārējo centra vadītājai ir jānopelna ar pasākumu organizēšanu vai telpu iznomāšanu saviesīgiem pasākumiem. Centrā strādā brīvprātīgie, organizējot dažādas brīvā laika aktivitātes, kulinārās pēcpusdienas, bet, piemēram, sestdienā biedrība telpas iznomājusi kāzu svinībām, nodrošinot telpu un galdu noformējumu. Tiekoties ar tautas nama vadītāju, secinām, ka šeit ļaudis tiešām ir aktīvi un regulāri pulcējās uz pasākumiem, kuru tematiku paši ir izvēlējušies. Viens no piemēriem ir ģimenes dienas, kad ģimenes tautas nama virtuvē gatavo un bauda kopīgi maltīti no vietējiem produktiem. Vēl kopā tiek strādāti rokdarbi, notiek kopīga filmu un izrāžu skatīšanās. Pasākumos parasti piedalās apmēram 100 vietējie iedzīvotāji.

 Vihulas muižas apskate un Sagadi muiža

 Vihulas muiža tikusi nopostīta Lielā Ziemeļu kara laikā, bet tāda, kā redzama šobrīd, uzcelta laikā no 1820. līdz 1880. gadam. Kopš tā laika muiža ir pilnībā atjaunota un restaurēta, un tagad lepojas ar smalku restorānu un luksuss viesnīcu. Muiža ir brīvi pieejama jebkuram apmeklētājam, viesnīcā un muižas informācijas centrā var iegādāties suvenīrus – vietējos produktus, kas glīti iesaiņoti un noformēti ar īpašu Vihulas muižas zīmolu.

Citā Ziemeļigaunijas krāšņā muižā piedalāmies sanāksmē ar vietējās pašvaldības un Igaunijas VRG „Attīstības centrs” pārstāvjiem. Tika pārrunāti dažādi pašvaldības attīstības jautājumi, tiek pastāstīts par Jelgavas novada pašvaldības darbu un pieredzi vietējo produktu popularizēšanā, Igaunijas kolēģi tiek iepazīstināti ar zīmoliem „Jelgavas novads – stabilai nākotnei” un „Vietējais ražotājs – novada lepnums”. Vihulas pašvaldība pagaidām nav īpaši iesaistījusies mārketinga aktivitātēs vietējo produktu popularizēšanā, bet labprāt mācītos Jelgavas novada pieredzi. Vietējā VRG iepazīstina ar situāciju „Leader” projektu jomā. Igaunijas aktuālākais jautājums, kas izskanējis arī Eiropas lauku parlamentā Briselē, saistās ar vietējo iedzīvotāju saieta namu uzturēšanu, kas pēdējos gados izveidoti, piesaistot „Leader” finansējumu.

 Semināra otrā daļa turpinājās dienvidrietumu Somijas piekrastē, kas aptver Kotkas un Haminas pilsētas, kā arī Pihtas, Mihikalas un Virolahti pašvaldības.

 Vietējo produktu veikals un restorāns „Alppiruusu”

 Šeit vienā ēkā ir izvietota ēdnīca, restorāns, konferenču centrs, radītas izklaides iespējas. Netālu ir degvielas uzpildes stacija, kas šai vietai papildus piesaista klientus. „Alppiruusu” ir nozīmīgs ar to, ka tiek organizēta vietējo pārtikas produktu un amatniecības izstrādājumu tiešā pirkšana un pārdošana. Restorāna maltītes tiek gatavotas no vietējiem pārtikas produktiem, tos drīkst piegādāt no 100–150 km rādiusa, lai produkts saglabātu vietējā produkta īpašo statusu. Somijā darbojas likums, kas ierobežo produktu piegādes attālumus. Daļēji uzņēmējiem tas liedz paplašināties un liek paturēt esošo ražošanas līmeni. Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā iespējams uzņemt 100 cilvēku dienā. Ēdienu gatavo četri pavāri un viens konditors. Iestāde strādā no plkst. 6.00–21.00. Tiek piedāvāta iespēja pasūtīt ēdienu līdzņemšanai. Katru gadu, septembrī, šeit tiek rīkots īpašs vietējā ēdiena godināšanas pasākums, ko iecienījuši vietējie reģiona iedzīvotāji. Uzņēmums atrodas vairāku lielceļu krustojumā, ārpus apdzīvotas vietas. Pamatā mērķa auditorija ir vietējie iedzīvotāji, vasaras sezonā šo vietu apmeklē daudz tūristu, īpaši daudz grupu brauc no Krievijas. Ēdienu gatavošanā tiek izmantoti 90% vietējās izcelsmes produkti. Pamatā uzņēmums sadarbojas ar sešām saimniecībām, kas piegādā izejvielas. Maize tiek cepta ēdināšanas uzņēmumā uz vietas. Tiek piedāvāta īpaša alus un šokolādes maize. Produktu piegādes tiek veiktas trīs reizes nedēļā.

 Vietējo produktu veikala pirmsākumi meklējami 1992. gadā, kad apkārtnes zemniekiem un amatniekiem radās jautājums, kā radīt pievienoto vērtību produktiem, kas izgatavoti un pārdoti tieši patērētājiem. Vietējie zemnieki apvienojās kooperatīvā un 1993. gada decembrī atvēra pārtikas produktu veikalu. Veikalā ir plašs produktu klāsts, sākot ar svaigo produkciju, līdz pat amatniecībai. Liels pieprasījums ir pēc bioloģiskajiem produktiem, īpaši – pēc bioloģiskās cūkgaļas, ko uzņēmums nespēj pietiekami nodrošināt. Gadu gaitā mainījušies veikala darbības principi. Šobrīd veikals pieder vienam uzņēmējam, kas sākotnēji ir bijis viens no kooperatīva dibinātājiem. Šobrīd īpašnieks iepērk produkciju no reģiona zemniekiem. Sākotnēji tika piesaistīti 20, vēlāk vēl tikpat vietējie ražotāji. Kopā tiek piegādāta produkcija un amatniecības izstrādājumi no 40 uzņēmējiem. Veikala saimnieks meklē jaunus potenciālos zemniekus – piegādātājus, kuri audzē bioloģisko produkciju. Par precēm un produktiem norēķini tiek veikti pēc preču realizācijas. Veikalā visai produkcijai ir 27% uzcenojums, lai segtu veikala uzturēšanas izmaksas. Te tirdzniecībā nepieņem produktus, kas tikuši ražoti, neievērojot ilgtspējīgus un videi draudzīgus principus (piemēram, desas ar soju). Produktu cenas: bioloģiskās olas – 5,50 eiro/10 gab., desas – 13,19 eiro/kg, strausu gaļa – 35 eiro/kg, strausu gaļas fileja – 45 eiro/kg). Cenu līmenis ir samērā augsts, salīdzinot ar Latvijas vietējiem produktiem. Neskatoties uz to, pieprasījums pēc bioloģiskajiem produktiem strauji pieaug.

 Mustila vīnu saimniecība

 Uzņēmums „Mustila Vīns” izveidots 1997. gadā. Stādaudzētava un dendrārijs ir saimnieku pamatnodarbošanās. Papildu stādaudzētavai tika uzsākta vīna ražošana. Gada laikā šo vietu apmeklē ap 50 000 cilvēku. Pastāv divas aktīvās sezonas, viena no tām ir pavasaris, kad zied rododendri, un otra ir laiks pirms Ziemassvētkiem, kad ierodas viesi un tūristi. Šajā laikā īpaši pieaug pieprasījums pēc vīna un tā degustācijām. Gadā tiek realizēti apmēram 20 000 litri vīna. Somijā ir likums, kas nosaka to, ka, jo vairāk litru alkohola saražo, jo augstākas ir izmaksas analīzēm un dažādu pārbaužu veikšanai. Tas daudzus uzņēmējus notur noteiktā alkohola ražošanas apjomā, neļaujot palielināt apjomus. Somijā vēsturiski vīna ražošanai ir senas tradīcijas. Tomēr 1940.–tajos gados to neražoja vispār. Tikai 1995. gadā atsākās vīna ražošana nelielos apjomos. Šobrīd Somijā ir 50–70 nelielas ģimeņu vīna darītavas.

Saimniecība papildus ražo dažādus augļu un ogu pārstrādes produktus, gadā realizējot apmēram 25 000 līdz 30 000 vienību un 3–5000 sulas pudeļu. Izmantojot senās receptes, tiek gatavoti ogu un augļu džemi, želejas un sulas. Klientiem  piedāvā interesantus vietējos produktus. Piemēram, sinepes ar konjaku un vīnā marinētus ķiplokus. Augļi un ogas, kas nepieciešami vīna un liķiera gatavošanai, tiek iegādāti tikai no vietējiem augļu un ogu audzētājiem. No produkcijas 80% tiek realizēta uz vietas savā veikalā. Pārējais produkcijas daudzums tiek piegādāts citām tirdzniecības vietām reģionā. Eksports praktiski nenotiek. Pēc Ziemassvētkiem pieprasījums strauji krītas, šajā laikā notiek intensīva ražošana. Pētot uzņēmuma mērķauditoriju, saimniekiem par pārsteigumu atklājās, ka galvenais vīna pircējs ir pusmūža sievietes un seniori apmēram septiņdesmit gadu vecumā. Vīna baudīšanas kultūra Somijā aizsākās apmēram pirms 15 gadiem. Somijā ir noteikts ar likumu, ka alkohola degustācija ir stingri nodalīta no tirdzniecības, tas nozīmē, ka degustācijām tiek paredzēta atsevišķa telpa, un tirdzniecība notiek tikai veikala telpās.

 „Laurian Strutsitila” strausu ferma

Šajā saimniecībā šobrīd ir 10 strausi, kas tiek realizēti gaļā. Vasaras namiņā iekārtots veikals, kurā var iegādāties dažādus dekorus un priekšmetus, kas izgatavoti no strausu ādas, spalvām un olu čaumalām. Sākotnēji saimniecība nodarbojās ar graudkopību, tomēr darbības dažādošanai pirms pāris gadiem izvēlējās šo netradicionālo nozari.

 Vietējais gaļas un zivju veikals „Takaladon Liha ja Kala”

 Veikals tika atvērts 2011. gada martā. Pirms tam saimnieks 15 gadus bija nostrādājis gaļas veikalā par pārdevēju, apgūstot visas ar gaļas pārstrādi saistītās praktiskās iemaņas. Uzņēmums iepērk gaļu un zivis tikai no vietējiem ražotājiem. Daļa produkcijas tiek realizēta svaigā veidā, bet daļa tiek pārstrādāta. Uzņēmuma produkcija ir daudzveidīga: var nopirkt kūpinātu gaļu, desas, ruletes un kūpinātas zivis.

Kūpināšanu veic ar alkšana malku, noturot gaļu 85 °C temperatūrā apmēram 30 stundas. Produkcija tiek realizēta uz vietas, savā veikalā, kas atrodas apmēram 15 minūšu braucienā no tuvējās pilsētas Haminas, kurā dzīvo vairāk nekā 21 000 iedzīvotāju. Nedēļas pirmajā pusē notiek produktu ražošana, bet nedēļas otrajā pusē, sākot ar ceturtdienu, atvērts ir veikals. Jautājot, vai uzņēmējs nedodas savu produkciju tirgot ārpus uzņēmuma, saimnieks atbildēja ar pretjautājumu: kāpēc gan tas jādara? Savs veikals dod iespēju pilnībā realizēt saražoto produkciju. Latvijā mazie ražotāji, tai skaitā ražošanas uzņēmumi, mājas apstākļos lielākoties savu produkciju dodas realizēt uz lielpilsētām, kur koncentrējas cilvēki ar lielāko pirktspēju. Jāatzīmē, ka šis uzņēmums neatrodas pilsētas centrā. Dažas produktu cenas: kūpinātas ribiņas – 6,66 eiro/kg, liellopa fileja – 55,00 eiro/kg, olas – 0,25 centi/gab., meža cūkas gaļa – 40 eiro/kg, alnis – 60 eiro/kg, zivju ikri – 35 eiro/kg. Par pārtikas un veterinārā dienesta kontrolēm saimnieks skaidro, ka dienesta pārstāvji iepriekš nebrīdina un ierodas apsekot uzņēmumu gadā apmēram divas līdz piecas reizes. Ja inspektoram jāpavada vairāk kā stunda konkrētā uzņēmumā, tad tas tiek aprēķināts kā maksas pakalpojums. Nedēļā uzņēmums realizē apmēram 10 cūkas, nokūpina apmēram 100 kg zivju. Atšķirībā no Latvijas Somijā ir citas tradīcijas attiecībā uz zirga gaļas izmantošanu. Arī šajā uzņēmumā nedēļā tiek pārstrādāti 100 kg zirga gaļas.

 „Olkihatu” restorāns

 „Olkihatu” ir ģimenes uzņēmums, kas sniedz ēdināšanas pakalpojumus, gatavošanā izmantojot vietējos pārtikas produktus. Saimniecībā strādā māte, tēvs un dēls. Restorāna telpas tiek piedāvātas dažādu saviesīgu pasākumu organizēšanai. Līdz 1990. gadam saimniecībā tika audzēti liellopi, pēc tam graudi. Kopā saimniecība apstrādā 60 ha zemes un nodarbojās ar bioloģisko lauksaimniecību. Saimniecības klēts tika rekonstruēta 2003. gadā un pārveidota par restorānu. Ģimenes jaunākais dēls, iegūstot pavāra profesiju, izlēmis strādāt savā saimniecībā, piedāvājot ēdināšanas pakalpojumu. Saimniecība iznomā daļu zemes uzņēmējam, kuri piedāvā iespēju spēlēt golfu. Šāda sadarbība ir abpusēji izdevīga, jo golfa klienti labprāt izmanto ēdināšanas pakalpojumus, ko sniedz šī ģimenes saimniecība.

Aktīvajā sezonā uzņēmumā dienā apgrozās 100 klienti, bet pārējā laikā šis skaits tiek sasniegts vienā nedēļā. Domājot par papildu pakalpojumiem, saimnieki plāno iegādāties divus zirgus izjādēm. Grupas viesošanās laikā pavārs piedāvā meža sēņu zupu, pašu audzētus salātus, vistas risoto un biezpiena, zemeņu krēmu.

 Sepala aitu ferma

 Kopš 2011. gada saimniecībā sāka audzēt vietējās šķirnes aitas. Tiek realizēta jēra gaļa un  dažādi izstrādājumi no aitas vilnas – čības, zeķes, aitas vilnas paklāji. Saimniecība, piesaistot ES finansējumu, būvē jaunu aitu fermu. Plānots, ka jaunajā mītnē atradīsies līdz 120 aitām. Paši saimnieki augstu vērtē vietējās šķirnes. Lai nodrošinātu jēra gaļas nepārtrauktu realizāciju, dzimstība tiek plānota visa gada garumā. Kautuve atrodas 80 km attālumā, gala produkti no kautuves tieši tiek piegādāti klientiem. Saimniekiem pašiem nešķiet, ka attālums līdz kautuvei būtu nepārvarams. Ja palielināsies aitu skaits saimniecībā, tad saimnieki plānos ierīkot paši savu kautuvi. Pagaidām tas vēl neatmaksājas. Saimnieki stāsta, ka jēra gatavība realizācijai ir aptuveni 5–10 mēnešos. Populārākie no vilnas pārstrādes produktiem ir vilnas zeķes un čības. Saimnieki šos produktus dodas tirgot uz tirdziņiem. Produktu cenas: vilnas zeķes – 18 eiro, aitas āda ar vilnu – 120 eiro, filcēti cimdiņi – 12 eiro.

 „Leader” projekti realizēti arī Klamila ostā, kur darbojas vietējie zvejnieki un ir izveidotas jahtu īpašnieku un zvejnieku nevalstiskās organizācijas dažādu projektu īstenošanai. Tāpat osta piedāvā izbraucienus jūrā.

 Tikšanās ar Somijas partneriem

 Tikām iepazīstināti ar somu vietējās kopienas darbību projektu realizēšanā un sabiedriskās dzīves organizēšanā, prezentējot kokos iestiprināmas teltis. Semināra pēdējā dienā bija organizēta tikšanās ar citām Somijas VRG, kas dalījās savā pieredzē par starptautisko projektu īstenošanu, un darba grupa, kuru organizēja Igaunijas VRG pārstāvji par starptautiska projekta aktivitātēm, kuras plānots realizēt no 2016. gada.

 ''Ahola” saimniecība

 Saimniecība ir ģimenes uzņēmums, kura vadīšana tiek nodota jaunajai paaudzei. Interesantas ir saimniecības darbības jomas. Viena no tām ir iepazīstināšana ar seno lauku dzīves veidu un tā vērtību saglabāšana. Saimniecībā tiek organizētas kopīgas aktivitātes siena un ražas novākšanā, pēc tam pie kopīgām vakariņām tiek stāstīts par senajām tradīcijām šajā jomā Somijā. Dabas iepazīšanai tiek piedāvāti tūrisma pārgājieni un senā dūmu pirts. Cita darbības joma saistās ar rallija braucienu organizēšanu pieredzējuša rallija braucēja pavadībā. Vēl saimniecība piedāvā organizēt laulības mežā, jo ir izveidots altāris un sēdvietas mežā brīvā dabā. Visiem interesantajiem piedāvājumiem pēc pasūtījuma var tik nodrošināta ēdināšana. Šoreiz mūsu pusdienas tiek klātas lauka vidū – šķūnī, kas no ārpuses ir tipisks lauku šķūnis, bet iekšpusē – gaumīgi un mājīgi iekārtota semināru zāle. Vietējā ēdiena baudīšanu īpašu padara glītais galda noformējums un interesanti veidotie koka trauki. Darba grupas sanāksmē par starptautiskā projekta īstenošanu tiek prezentēta projekta ideja, galvenās aktivitātes un nākamie soļi projekta sagatavošanā. Projekta devīze ir„Par ilgtspējīgu lauku uzņēmējdarbību!”.  Projekta mērķa grupas ir mazie uzņēmumi un lauku saimniecības, kuru preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas procesā ir iesaistījušās vairākas paaudzes.

 Saimniecības mājaslapa: http://www.aholafarm.fi/

 Galvenās atziņas

 Divu dienu vizīte un diskusijas Igaunijā un trīs dienas Somijā ļauj pārdomāt un nonākt pie secinājuma, ka Ziemeļigaunijas nelielās tūrisma saimniecības izceļas ar īpašu kvalitāti un sajūtas radīšanu, ka esi īpašs viesis. Tāpat apbrīnojama ir vietējās tūrisma sadarbības tīkla vadītājas enerģija un darba spars šī tīkla uzturēšanā un tālāku ideju plānošanā. Somijā redzētie uzņēmumi, kas ražo vietējos produktus vai nodarbojas ar to realizēšanu, kā arī sniedz ēdināšanas pakalpojumus, radīja pašsaprotamu iespaidu un stabilitātes sajūtu par pareizo virzību.    

Ziemeļigaunijā teritorijā ap Lahemā nacionālo parku ir nelielas tūrisma saimniecības un greznas muižas, kas nodrošina viesnīcu servisu. Tūrisma pakalpojumu sniedzēji izceļas ar vietējo produktu izmantošanu un kultūras mantojuma popularizēšanu.

Atzinīgi jānovērtē šī reģiona lauku tūrismā iesaistītie uzņēmēji, jo daudzi spēj piedāvāt kvalitatīvu vietējo ēdienu. Šī joma Latvijā ir pilnveidojama. Uzņēmēji  sapratuši, ka tūristiem ir svarīgi nobaudīt vietējo ēdienu, kas sniedz priekšstatu arī par vietējām tradīcijām reģionā. Attiecībā uz nosacījumiem, kas jāievēro, piedāvājot ēdināšanas pakalpojumu, aptaujātie uzņēmēji atzina, ka katrs savā laikā sakārtojuši atbilstību prasībām un neredz nekādus šķēršļus šai darbībai. Turklāt tas ir viens no pakalpojumiem, kas ir visaugstāk novērtēts klientu vidū. Tūristi īpaši izvēlas saimniecības, kas piedāvā uz vietas gatavotu ēdienu no vietējiem produktiem. Pieminot statistikas datus, vislielākais tūristu skaits Igaunijā ir no Somijas, Krievijas un Latvijas. Biedrības vadītāja atzina, ka somi īpaši uzsver to, ka vietējās, nelielās tūrisma saimniecības ir tas, ko somi labprāt skatās un mācās no igauņiem, jo Somijā pēdējos gados vērojama tendence veidot apjomīgus tūrisma piedāvājumus, ko vienlaikus var izmantot vairāki simti cilvēku. Tāpēc somiem interesē šādas nelielas lauku tūrisma saimniecības, kas var vienlaikus uzņemt tikai dažas ģimenes, piedāvājot augstas kvalitātes „nišas” piedāvājumu. No klientu piesaistes viedokļa ir jāsaprot, vai tiek veidots plaši pieejams pakalpojums par vidēju un zemu cenu ar iespējamu lielu klientu skaitu, vai īpašs, „nišas” produkts par vidēji augstu un augstu cenu, kas piesaista attiecīgu mērķauditoriju, kas izvēlās tieši šādus pakalpojumus. Sadarbības partneri, ka klientu skaitam šādam „nišas” produktam Igaunijā ir tendence pieaugt.

 Reģiona dabiskā ainava, uzņēmēja izveidotais piedāvājums, kas ietver ilgtspējīgas darbības principus (tīra vide, dabīgi materiāli, veselīgs un kvalitatīvs ēdiens, vietējās tradīcijas, personīga attieksme) kopā veido augstas kvalitātes vietējo lauku tūrisma piedāvājumu. Jāatzīst, ka Lahemā reģionā, kur apvienojušās iepriekš minētās saimniecības, tiek piedāvāts ļoti kvalitatīvs ilgtspējīga tūrisma piedāvājums, kas patiesi var kalpot kā iedvesma un labais piemērs citiem tūrisma pakalpojumu sniedzējiem un iesācējiem Latvijā.

 Somijas pieredzi iepazīstot, izkristalizējās galvenā doma par redzēto. Lai kādi būtu dabas resursi, ES atbalsta iespējas un uzņēmējdarbības pieredze, vislielākā vērtība, kas paliek atmiņā, ir somu saliedētība, savu nacionālo vērtību godāšana, vienkāršs, bet pārdomāts dizains, spēcīga vietējo produktu ražošana dažādās nozarēs, kā arī to plašs patēriņš savā reģionā. Tās ir lietas, ko Latvijā var mācīties gan sabiedriskais, gan privātais sektors. Latvijā jākāpina vietējo preču un produktu patēriņš reģionos. Jāveicina vietējo produktu izmantošana ēdienu gatavošanā. Jāveido kvalitatīvs vietējo ēdienu piedāvājums. Sākotnēji tas jāpopularizē vietējo iedzīvotāju vidū, tādā veidā stiprinot vietējās tradīcijas. Tikai tad tās pilnvērtīgi spēs novērtēt arī lauku tūrisma klienti.

 Secinājumi

 Piedalīšanās seminārā un pieredzes apmaiņā deva iespēju iepazīt ilgtspējīga, augstas kvalitātes lauku tūrisma piemērus Igaunijā un Somijā. Iepazīti pozitīvie piemēri vietējo produktu un pakalpojumu piedāvājumā lauku reģionos. Sagatavotas vadlīnijas starptautiskam sadarbības projektam. Paveras iespēja vietējiem uzņēmējiem gūt jaunas zināšanas un sekmēt savas uzņēmējdarbības izaugsmi. Bagātināta pieredze un izpratne par vietējo produktu un pakalpojumu veidošanu. Pats galvenais, lai attīstītos ilgtspējīga uzņēmējdarbība laukos, ir sadarbība, saliedētība un vienots mērķis lauku viensētā, lauku kopienā un valstī kopumā.

 Videga Vītola,

LLKC Jelgavas nodaļas uzņēmējdarbības konsultante, biedrības „Pārtikas amatnieki” pārstāve

 Līga Švānberga,

Jelgavas lauku partnerības „Lielupe” valdes priekšsēdētāja