Kooperatīva sociālās vērtības aprēķināšanā – SPOLY metode

 Lai spētu pašmāju uzņēmējiem palīdzēt aprēķināt kooperatīva sociālo vērtību un kooperēšanās lietderību varētu pierādīt ne tikai ar vārdiem, bet arī skaitļiem, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) eksperti Spānijas pilsētā Bilbao apgūs inovatīvo SPOLY metodiku.

Projektā AgriCoopValue (Lauksaimniecības un pārtikas kooperatīvu sociālās vērtības monetizācija Eiropas lauku reģionos) SPOLY metodiku piecu dienu garumā apgūs LLKC finanšu direktors Dzintars Vaivods un valdes priekšsēdētāja palīdze Agnese Radžele-Šulce.

 Spānijā iegūtās zināšanas viņi prezentēs jau 29. oktobrī LLKC rīkotajā Kooperācijas konferencē. Jau tagad zināms, ka šo inovatīvo metodiku pilotprojektā   pirmais izmēģinās kooperatīvs "Piena Ceļš".

 Ieviešot šo metodiku, primāri SPOLY aprēķinu izmantošanā peļņas gūšanai no kooperatīva sociālās vērtības tiek apmācīti lauksaimniecības un pārtikas kooperatīvu tehniskie darbinieki, menedžeri. Tad tiek uzlabota Eiropas līmenī lietotā metodika, pielāgojot to izmantošanai dažādos lauksaimniecības pārtikas apakšsektoros (piena, gaļas, augļu un dārzeņu, vīna, olīveļļas ražošana utt.).

 Nākamais solis ir lauksaimniecības un pārtikas kooperatīvu apmācība par to, kā gūt peļņu no pašu uzņēmumu radītās sociālās vērtības. Izpratnes palielināšana par sociālās grāmatvedības nozīmi salīdzinājumā ar tradicionālo grāmatvedību sociālās ekonomikas nozarē. Kooperatīvi mācās arī konsolidēt izstrādāto aprēķinu metodoloģiskā procesa starptautisko pieņemšanu un atzīšanu, veicinot rezultātu nodošanu starptautiskā mērogā.

Kooperatīva sociālās vērtības noteikšana ļauj uzlabot Eiropas lauksaimniecības un pārtikas kooperatīvu kopējo tēlu, veicinot to konkurētspējas uzlabošanos arvien globalizētākajā tirgū. Tas noteikti ir svarīgi arī Latvijas kontekstā. Akcentējot ne  tikai materiālos, bet arī emocionālos un sociālos ieguvumus, kādi rodami kooperācijā, varētu veicināt pārtikas ražotāju aktīvāku kooperāciju.

 Tās nozīmība izcelta ne reizi vien. Arī oktobra sākumā notikušajā konferencē  "Vietējie produkti – nākotnes virzītājspēks", ko rīkoja LLKC un kas bija veltīta vietējo pārtikas ražotāju attīstības tematikai, vairākkārt tika uzsvērta tieši kooperācijas loma, īpaši mazo un vidējo ražotāju kontekstā. Izskanēja arī vairākas būtiskas  atziņas:

 ·          Vērojama tendence – ir kooperatīvi, kas veidoti, lai produktus eksportētu, un  ir kooperatīvi, kuru mērķis ir apgūt un nodrošināt vietējo tirgu ar pārtiku.

 ·          Lai gan vietējais tirgus un iedzīvotāju maksātspēja nav gatavi straujam bioloģiski sertificētu produktu apjoma pieaugumam, ārējos tirgos pēc tiem ir augsts pieprasījums, tādēļ nepieciešams nodrošināt apjomus. Ja uzņēmējam ir vēlme ražot eksportam produktus ar augstāku pievienoto vērtību, piemēram, bioloģiski sertificētus, ar noietu nebūs problēmu, ja šādi ražotāji apvienosies kooperatīvos un spēs nodrošināt apjomu;

 ·          Arī vietējā tirgū bioloģiskās produkcijas ražotājiem stabila produktu realizācija iespējamāka kļūs kooperējoties, jo nodrošina iespēju apvienot finanšu resursus, veidot kopīgas noliktavas, loģistiku, mārketingu. Stabils noiets, nodrošinot apjomus, iespējams arī šobrīd – startējot valsts publisko pārtikas iepirkumu konkursos, lai nodrošinātu ar pārtiku vietējos bērnudārzus, skolas, aprūpes namus, slimnīcas, armiju un cietumus.

 ·          Kooperatīvi ir iespēja lauksaimniekiem kopīgi attīstīt inovācijas, kas vienam ražotājam nebūtu pa spēkam.

 ·          Kooperatīviem pašreizējā mainīgajā vidē ir liela nozīme zināšanu veidošanā un apmaiņā starp biedriem, īpaši ES Zaļā kursa ietvaros gaidāmo pārmaiņu un izaicinājumu kontekstā. Tieši kooperatīvam ir pa spēkam meklēt iespējas, kā pielāgoties un reklamēt produktus, lai patērētājam būtu skaidra to izcelsme, ražošanas metodes un radītā ietekme uz vidi, tādējādi izglītojot patērētājus un mainot to pārtikas iegādes paradumus.

 Kā viens no ilgtspējīgas vietējās pārtikas sistēmas attīstības virzītājspēkiem kooperācijas tēma aktualizējās un tika identificēta arī 11. augustā LLKC organizētajā Latvijā pirmajā ANO Pārtikas sistēmu samita Nacionālajā dialogā “Izturētspējīgi Latvijas lauki pārtikai un nākamajām paaudzēm”. Tā mērķis bija pulcēt dažādu jomu ekspertus (pārtikas ražotājus, lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas, pārstrādātājus, patērētājus, visu līmeņu izglītības sektoru pārstāvjus, politiķus, pašvaldību pārstāvjus, ārstus, vides neplastiskās organizācijas, jauniešus), kuru ikdiena un darbs tiešā vai pakārtotā veidā saistīti ar pārtiku, tās ražošanu, patērēšanu, izmešanu. Dialoga dalībnieki centās iezīmēt, kādā virzienā vēlas, lai virzītos Latvijas pārtikas sistēma un kas būs tās pazīmes, kas liecinās par pozitīvam pārmaiņām.

 Viena no identificētajām pazīmēm, kas nākotnē liecinātu – Latvijas pārtikas sistēma ir ilgtspējīga, būtu fakts, ka notikusi domāšanas, uzvedības un rīcības maiņa – dažādie “spēlētāji” ir kļuvuši atklātāki un godīgāki cits pret citu, dalās ar informāciju, sadarbojas un kooperējas.

 Īpaši tika izcelta nepieciešamība tieši pēc bioloģiski sertificētu produktu audzētāju un ražotāju kooperācijas, kas skaidrojams ar diviem faktoriem. Pirmkārt, bioloģiski sertificētas saimniecības lielākoties ir mazas. Otrkārt, Latvijā šobrīd ir vāji attīstīta bioloģiski sertificētu produktu pārstrāde, ko iespējams attīstīt, vien sadarbojoties un kopīgi nodrošinot pārstrādes apjomus.

Arī pārtikas sistēmu elastība nākotnē būs atkarīga no kooperācijas potenciāla izmantošanas, apskatot to daudz plašāk par ierasto – kooperēties pārdošanai. Lauksaimniekiem vairāk jāmeklē kopīgi ieguvumi, veidojot kopīgus iepirkumus nepieciešamajām ražošanas izejvielām, jākooperējas tehnikas izmantošanā un lauku apstrādē. Tad arī mazs ražotājs un audzētājs varēs bez problēmām izaudzēto uzglabāt un notirgot, vietējā produkcija būs operatīvi saņemama, ievērojot pareizus pārvadāšanas un uzglabāšanas nosacījumus.

 Projekta AgriCoop Value  mājaslapa: https://agricoopvalue.eu/

Informāciju sagatavoja

Agnese Radžele-Šulce