Starptautiska konference par gaļas liellopu audzēšanas iespējām Latvijā

SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC), Valsts Lauku tīkls un Latvijas Gaļas liellopu audzētāju asociācija (LGLA) 19. un 20. oktobrī Saulkrastos organizēja plašu starptautisku konferenci Gaļas liellopu audzēšanas iespējas Latvijā. Tajā piedalījās gan par lauksaimniecības attīstību atbildīgas amatpersonas, gan šīs nozares speciālisti un interesenti no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Ungārijas un Vācijas.

Konferenci vadīja LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis. Viņš izteica gandarījumu, ka konferencē pulcējušies speciālisti no vairākām valstīm, tajā skaitā labākie šīs nozares pārstāvji no Latvijas saimniecībām.

Līdz ar to kopā iespējams konstruktīvi runāt par to, kas kopīgiem spēkiem un katram savā specialitātē jādara, lai gaļas liellopu audzēšana attīstītos un kļūtu spēcīgāka. Šobrīd lopu skaits kopumā saimniecībās ir pieaudzis, taču pastāv ļoti daudzas problēmas, kas kavē nozares attīstību. Tāpēc mums, valstij, kas šo nozari cenšas kvalitatīvi attīstīt tikai divus gadu desmitus, ir ļoti būtiski iepazīties ar Vācijas pieredzi, kur jau divus gadu simtus tiek rūpīgi koptas šīs tradīcijas.

Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāra vietnieks Aivars Lapiņš sacīja, ka pienācis laiks domāšanu vērst citā virzienā, nekā par lauksaimniecības nozaru attīstību ierasts spriest. Nevis sākotnēji domāt par iespējām saņemt finansiālu atbalstu, šajā gadījumā dzīvnieku iegādei, bet gan par to, ka nepieciešams ražot liellopu gaļu kā veselīgu un garšīgu produktu, popularizējot to un paplašinot noieta tirgu.

ZM Lauksaimniecības departamenta direktora vietnieks Dainis Rungulis informēja par atbalstu liellopu gaļas ražošanas nozarei. Viņš ar gandarījumu atzina, ka pēdējo pāris gadu laikā gaļas liellopu audzēšanā situācija mainījusies uz labu, tā attīstās un daudzās saimniecībās kļuvusi arī ienesīga. Valsts atbalsts lauksaimniecībai kopumā 2011. gadā ir 6 184 729 lati. Tā apjoms ir samazinājies, tāpēc ZM centusies naudu piešķirt nozarēm, kurās atbalsts visvairāk nepieciešams. Tādējādi lopkopības attīstībai piešķirti 39% no šīs summas (Ls 2 397 289), kas ir lielākais rādītājs starp astoņiem atbalsta virzieniem. Taču atbalsts ciltsdarbam, kas sastāda lielāko valsts subsīdiju daļu (Ls 2 013 493), piensaimniecībā ir 55%, bet liellopu gaļas ražošanā tikai 3% (Ls 62 299). Pozitīvs ir fakts, ka 2011. gadā, salīdzinot ar diviem iepriekšējiem, palielinājies nacionālo subsīdiju apjoms liellopu gaļas ražošanas nozarei (Ls 471 949), gan nesasniedzot 2008. gada līmeni. Taču pēdējo gadu laikā Latvijā pieaug liellopu gaļas ražošanas apjomi un arī patēriņš, salīdzinot ar cūkas un putnu gaļu. Kopš 2010. gada sākuma visstraujāk augušas D kategorijas liellopu gaļas liemeņu iepirkuma cenas Latvijā – par 29%.

Tāpēc Dainis Rungulis uzskata, ka galvenie uzdevumi gaļas liellopu audzēšanas nozarē šobrīd ir: Latvijā ražotās kvalitatīvās produkcijas popularizēšana, kvalitatīva un tirgū pieprasītas ģenētikas nodrošināšana, kooperācijas attīstība un sadarbības veidošana ar ārvalstu partneriem.

LGLA pārstāvis Agris Faulbaums mudināja atcerēties, ka ikvienā darbā svarīgākais paša cilvēka noteiktās vērtības un viņa attieksme. Šajā pārmaiņu laikā arī gaļas nozarē varēs izdzīvot tikai tad, ja cilvēki pratīs novērtēt situāciju un tai pielāgoties. Pakāpeniski pieaug pieprasījums pēc liellopu gaļas, tās ražotājiem nepieciešams aizstāvēt savas intereses, lai varētu attīstīt ražošanu un arī apmierināt pieprasījumu, tajā skaitā ārvalstīs. Tāpēc arī izveidota asociācija, un patīkami, ka tās biedru skaitā iekļaujas arvien vairāk jaunu lopkopju. Par asociācijas nākotnes uzdevumu Agris Faulbaums uzskata gaļas audzētāju saliedētības veicināšanu, vienotu vērtību izpratni, mērķa apzināšanos un kooperācijas attīstīšanu.

Latvijas Gaļas un piena šķirņu liellopu audzētāju organizācijas LPKS ABC Projekts – lauksaimniecības pakalpojumi valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vāgners iepazīstināja ar šo organizāciju, kas dibināta jau 2005. gadā. Tā ir gaļas un piena šķirņu liellopu audzētāju kooperācija, kas sniedz nepieciešamos pakalpojumus saviem biedriem, kā arī kopā ar ZM un LLKC izstrādā šīs nozares darbības programmu, ieteikumus jauninājumiem likumdošanā, apkopo informāciju un veic vēl daudzas citas funkcijas. Tā kā tiek pārstāvētas visas audzētās šķirnes, darbības loks ir ļoti plašs, taču konkrētajā jomā uzdevums ir tuvāko piecu gadu laikā gaļas liellopu audzēšanas nozari pārvērst par pastāvīgu konkurētspējīgu nozari, kas ražo produkciju gan iekšējam, gan ārējam tirgum. Tāpēc nepieciešams palielināt organizācijas biedru skaitu, lai tā aptvertu maksimāli daudz audzētāju un tajā iesaistītos iespējami plašāks nozares dalībnieku skaits. Mārtiņš Vāgners uzsvēra, ka nozarei ir perspektīva, jo liellopu gaļas ražošana visā pasaulē katru gadu pieaug vidēji par 2,9%, kā arī pieaug liellopu gaļas imports uz valstīm ar strauji augošu ekonomiku, piemēram, Ķīnu, Krieviju, Koreju, Ziemeļāfrikas un Āzijas valstīm. Tā kā šajos reģionos liellopu gaļas ražošana nav attīstīta, arī Latvijai te ir iespējas gūt savus noieta tirgus. LPKS ABC Projekts informē, ka no 2012. gada sadarbībā ar Vācijas un Šveices sadarbības partneru investīcijām paredzēts ieviest kvalitatīvas liellopu gaļas ražošanas sistēmu Latvijā, lai padarītu liellopu gaļu par stabilu eksportpreci un pieejamu produktu vietējā tirgū.

Par gaļas liellopu audzēšanas pieredzi kaimiņvalstīs stāstīja Igaunijas Lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju asociācijas pārstāvis Ilmārs Kallass un Lietuvas Dzīvnieku audzētāju asociācijas pārstāvis Darjuss Dzekčioriuss. Katrā valstī apjomi un statistika ir cita, bet situācija līdzīga kā Latvijā, jo esam taču vienas iepriekšējās saimniekošanas sistēmas mantinieki. Joprojām piena lopkopība šajās valstīs ir attīstītāka, un gaļas ražošanas intensificēšanai, pirmkārt, jāuzlabo ganāmpulku kvalitāte, iepērkot jaunus dzīvniekus. Šobrīd tiek audzētas aptuveni desmit šķirnes, no kurām populārākās ir Herefordas, Limuzīnas un Šarolē. Jāpalielina iekšējais liellopu gaļas patēriņš valstī, lai tas sasniegtu Eiropā vidējo – 10-15 kg uz cilvēku, kā arī jāpaplašina tirgus daļa citās valstīs, lai gan gaļa nelielos apjomos jau tiek eksportēta, piemēram, no Lietuvas – pat uz Izraēlu. Darjuss Dzekčoriuss īpaši uzsvēra, ka nozares attīstībā ļoti nozīmīga ir Baltijas valstu atbilstošo asociāciju sadarbība, kas turpinās jau desmit gadus un sniedz ļoti nepieciešamo pieredzes apmaiņas iespēju. Šogad kopīgā sanāksme notiks 18. novembrī Lietuvā.

Praktiķiem īpaši interesanta bija Vācijas lauksaimniecības meistara un Simentāles audzētāju savienības viceprezidenta Franca Keppelera prezentācija par viņa ģimenes saimniecību Štokahā-Zēlfingenā, kur, saprotams, tiek audzēti tikai Sīmentāles šķirnes dzīvnieki. Viņš pastāstīja gan par barošanas sistēmu, gan turēšanas apstākļiem, kas nodrošina veselīgu, spēcīgu un produktīvu dzīvnieku audzēšanu. Šobrīd saimniecībā ir 100 govis, 70 buļļi un 110 teles. Pēdējos gados saimniecība, apsaimniekojot savu un lielākoties nomātu zemi 90 hektāru platībā, ļoti attīstījusies. Gan izveidotas modernas novietnes un citas palīgēkas, gan palielināts produkcijas apjoms un gūtā peļņa, vienlaikus nodarbojoties ar piensaimniecību un gaļas liellopu audzēšanu. Tieši abu nozaru apvienošanu uz vienas šķirnes bāzes viņš uzskata par veiksmes pamatu, ko ilustrēja ar datiem par produkcijas ražošanu un pārdošanas rezultātiem.

Turpinot tēmu plašākā kontekstā, Bādenes-Virtembergas Liellopu audzētāju savienības speciālists Torstens Zommers stāstīja par ražīguma pārbaudēm, to metodiku un ciltsdarba programmas realizēšanu gaļas liellopu audzēšanas un dubultās izmantošanas gadījumos. Šī organizācija veic plašu darbu, apvienojot 28 šķirņu liellopu audzētājus, gan apkopojot informāciju un palīdzot veikt ciltsdarbu, gan rūpējoties par atsevišķu šķirņu un nozares popularizēšanu dažādos pašu rīkotos gadatirgos, izstādēs, jaunlopu skatēs un izsolēs. Savienības datu bāzē ir aptuveni miljons datu, kas ļauj lopkopjiem izvēlēties vispiemērotāko dzīvnieku krustošanas veidu, dodot iespēju konkrētā dzīvnieka ražībai izsekot piecās paaudzēs. Rezultātu dokumentēšana ļauj precīzāk izvirzīt mērķus un izvēlēties ceļus to sasniegšanai, tādējādi iespējams ļoti mērķtiecīgi selekcionēt dzīvniekus un rezultātā gūt iespējami lielāku peļņu, - uzsvēra Torstens Zommers.

Ar gaļas liellopu audzēšanas pieredzi Ungārijā iepazīstināja šīs valsts Lauksaimniecības ministrijas speciālists Laslo Saba Balogs. Apjomīga statistika apliecināja, ka aug šīs produkcijas ražošanas, pārdošanas un eksporta apjomi. Par veiksmīgās attīstības tendences iemeslu ungāru lektors minēja to, ka šī valsts nav izvēlējusies savas, nacionālas šķirnes izveidi, bet lielākoties izraudzījusies Sīmentāles šķirnes liellopus, kas lieliski piemēroti dubultai izmantošanai – ir stabila gaļas šķirne un tiek gūti lieli izslaukumi. Īpašs nosacījums veiksmīgai nozares attīstībai ir mārketinga programma, kuru Ungārijas liellopu audzētāji lūguši izstrādāt nacionālai kompānijai AMC, kas saņēmusi valsts finansējumu, lai popularizētu vietējo liellopu gaļu kā veselīgu un drošu produktu. Viņš draudzīgi secināja, ka Latvijā, šķiet, tiešām pastāv problēma – te ļoti daudzi cilvēki vienkārši nav iemācījušies, kā pareizi un garšīgi pagatavot liellopu gaļu. Tāpēc tieši mārketinga aktivitātes, tai skaitā cieša sadarbība ar kādu no lielveikalu tīkliem, kā Ungārijā – Cora, var būt viens no tirgus veicināšanas un līdz ar to ražošanas apjomu palielināšanas ceļiem Latvijā.

Saksijas-Anhaltes Lauksaimniecības un vides ministrijas pārstāvis Mihaels Dekerts sveica konferences dalībniekus, nododot sveicienus no ministra, kā arī augstu novērtēja sadarbību, kas izveidojusies starp šo Vācijas zemi un Latvijas lauksaimniekiem. Savukārt viņa kolēģis Uve Harstels savu prezentāciju par gaļas liellopu audzēšanu šajā Vācijas reģionā sāka ar pašu pieredzē gūtu padomu: „Vispirms plānojiet, tad ražojiet!" Viņš sniedza arī praktiskus padomus, kā sākt veiksmīgu saimniekošanu, novērtējot atrašanās vietu, izvēloties ēkas un tehniku. Varbūt mums neierasti skan, bet viņš ieteica izmantot vecas, pamestas ēkas un iegādāties krietni lietotus traktorus, lai saimniecības izveides sākumā iespējami samazinātu izmaksas. Viņš uzsvēra, ka subsīdijas vajag izmantot, ar tām var rēķināties, bet nedrīkst uzņēmumu balstīt uz cerībām tās saņemt.

Konference sniedz plašu informāciju par nozares attīstību

Diskusijās konferences dalībnieki uzdeva visdažādākos jautājumus lektoriem – par ļoti konkrētām un specifiskām lietām liellopu audzēšanas, saimniecību izveides un pārstrukturēšanas procesā, par iespējamo nacionālās šķirnes izveidošanu, par papildus finansējuma saņemšanas iespējām un paredzamo konkurences tirgus attīstību Latvijā un Eiropā un daudz ko citu. Lai gan ne visi saņēma tieši cerētās atbildes, taču cilvēki atzina, ka pasākums devis ļoti plašu informāciju, ļaujot paskatīties uz šīs nozares tradīcijām un attīstību daudz plašāk. Tieši informācijas pieejamība ir tā, kas bieži vien palīdz pieņemt vispareizāko lēmumu un izdarīt labākos secinājumus. Tāpēc izskanēja vēlme līdzīgas konferences un seminārus, arī par atsevišķiem specifiskiem jautājumiem rīkot biežāk.

Konferences pirmās dienas noslēgumā viesu namā Minhauzena Unda šefpavārs Filips Masons no Francijas stāstīja un demonstrēja, kā pareizi pagatavot populārākos liellopu gaļas ēdienus.

Otrās dienas programmā pasākuma dalībnieki devās iepazīties ar divām saimniecībām, kurās nodarbojas ar gaļas lopkopību – SIA Kalnamuiža (Pārgaujas novads) un z/s Gāršas (Kocēnu novads).

Sagatavoja Dace Millere, LLKC Informācijas nodaļas vecākā komunikāciju speciāliste