“Auziņu” saimnieku ceļš bioloģiskajā saimniekošanā

Alūksnes augstienē, Alsviķu pagastā, kur klimatam raksturīgs liels nokrišņu daudzums, kur veidojas viens no lielākiem sniega ūdens krājumiem Latvijā, kur pauguri sastāv no ledus kušanas ūdeņu un ledāja nogulumiem –  māla, smilšmāla, smilts, un grants,  – saimnieko Līvija un Silvis Samiņi.

Saimniekošana tika uzsākta jau tajos laikos, kad saimniekus sauca par Breša zemniekiem. Zemnieku saimniecību “Auziņas” Uzņēmumu reģistrā tika reģistrēta 1991. gadā kā jaukta tipa saimniecība.

Saimniecība atrodas ainaviski skaistā, bet apsaimniekošanai sarežģītā vietā, kur tiek apsaimniekots ap 20 ha zemes. Sākotnējā nodarbošanās bija piena lopkopība, no sešām gotiņām iegūtais piens tika nodots Alsviķu pienotavā. Tā kā saimniecībā bija nepilni 15 ha lauksamniecībā izmantojamās zemes, attīstīt piena lopkopību un izveidot peļņu nesošu saimniecību nebija iespējams, tika nolemts pārstrukturēties uz aitkopību un dārzeņu audzēšanu. 2004. gadā radās iespēja pieteikties pasākumam “Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturēšanai”, kas ļāva iegādāties tehniku un aprīkojumu kartupeļu un dārzeņu audzēšanai, tika iegādātas arī piecas Latvijas tumšgalves šķirnes aitas.

Godprātīga attieksme pret vidi

Līvija un Silvis bija vieni no pirmajiem, kuri uzskatīja, ka saimniekošanas pamats ir godprātīga attieksme pret augsni, augiem, dzīvniekiem un vidi kopumā. 2003. gadā uzsāka saimniekošanu ar bioloģiskajām metodēm. Tas bija vēl pirms 2004. gada, kad iestāšanās Eiropas Savienībā deva jaunu stimulu bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai, jo lauksaimnieki sāka saņemt ES atbalstus un par saimniekošanu ar bioloģiskām metodēm varēja saņemt lielāku summu. Lai pilnveidotu zināšanas, tika apgūta profesionālās pilnveides programma “Bioloģiskā lauksaimniecība” un līdz pat šai dienai ir saimniekots dabai draudzīgi.

Alsviķu pagastā 20. gadsimta beigās un 2000. gada sākumā bija lielākais iedzīvotāju skaits no Alūksnes novada pagastiem. Alsviķu muižā bija profesionāli tehniskā vidusskola, bija darbavietas, un iedzīvotāju bija pietiekami daudz, lai z/s  “Auziņas” saimniekiem rastos doma atvērt veikaliņu, kurā tika tirgota saražotā produkcija. Tirdzniecības vietu noteikumiem mainoties, kļūstot stingrākiem, nācās pārdomāt, vai nepieciešamie ieguldījumi atmaksāsies. Atveroties robežām,  daudzi no lauku teritoriju iedzīvotājiem devās labākas dzīves meklējumos, rezultātā samazinājās iedzīvotāju skaits arī Alsviķos. Līdz ar to veikaliņu nācās slēgt.

Tirgotāja gars nepazūd

Tirgotāja gars nekur nebija zudis, un saimnieki saražoto produkciju sāka realizēt Alūksnes tirgū. Regulāra saimnieka Silvja ierašanās tirgū ir izveidojusi vērā ņemamu klientu pulku. Pircējiem tiek piedāvāti dažādi dārzeņi – ķiploki, sīpoli, burkāni, kāposti, ķirbji, kabači, gurķi, tomāti, paprika, pupiņas un dažādi zaļumi. Audzēti tika arī kartupeļi, bet cīņa ar mežacūkām ir kā cīņa ar vējdzirnavām, tāpēc tos audzē vairs tikai savām vajadzībām.

Kura gan lauku māja ir bez augļu kokiem un ogulājiem, un  “Auziņās” to klāsts ir samērā plašs. Pavasarī var iegādāties dārzeņu, puķu un dekoratīvo augu dēstus. Lai tirgošanos periodu padarītu garāku un pilnvērtīgāku, pavasarī tiek sēts, piķēts un pārstādīts tā, lai pietiek pašiem un arī mazdārziņu un siltumnīcu īpašniekiem, kuriem nav iespējas stādus pašiem izaudzēt. Saimniecībā ir četras siltumnīcas, viena ir kārtīgi kurināma, lai stādu audzēšanu varētu uzsākt pēc iespējas agrāk pavasarī.

Līvija saka – kā var būt saimniecība bez puķēm. Mārtiņrozes, krizantēmas un gladiolas ir mīļākie saimnieces ziedi, bet dārzā zied daudz un dažādas puķes. Tiek piedomāts arī par to, no kā tiks gatavots Adventes vainags.

Reģistrēta mājražošana

Lai paplašinātu produkcijas sortimentu, 2009. gadā PVD tika reģistrēta mājražošana, sākās kāpostu skābēšana, ķiploku pulvera gatavošana, sukāžu, sulu un sīrupu ražošana. Ir sertificēta arī ārstniecības augu vākšana, no kuriem tiek kaltētas un gatavotas tējas.

Aitu ganāmpulks saimniecībā tika turēts līdz 2010. gadam, kad nolemts  no tām atteikties, jo nācās pielikt zināmas pūles, lai nosargātu dārzeņu un puķu stādījumus no aitu kārā zoba. Līdz ar to bija brīdis, kad saimniecība darbojās tikai augkopības nozarē.

Strādājot tirgū, saimnieks bija sadzirdējis pircēju pieprasījumu pēc lauku olām, līdz ar to dzima ideja iegādāties cāļus un uzsākt graudu audzēšanu putnu nodrošināšanai ar pilnvērtīgu pašražotu barību. Uzsākot putnkopību, tiks iegūti mēsli lauku mēslošanai un komposta gatavošanai. Arī šī ideja tika sadzirdēta un 2015. gadā radās iespēja Lauku atbalsta dienestā iesniegt projekta iesniegumu “Atbalsts mazajām saimniecībām uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai”. Projekta ietvaros tika iegādāti 50 cāļi, neliels kombains SAMPO, minitraktors ar augsnes apstrādes agregātiem. Saimniecība produkcijas sortimenta paplašināšanai tika plānots ierīkot smiltsērkšķu un krūmmelleņu stādījumu.

Domāts, darīts. Tika iežogota 1 ha liela platība, kurā bez krūmmellenēm un smiltsērkšķiem aug arī cidonijas un sausserži. Saimniecībā ir ierīkots arī dzērveņu stādījums, no kura šogad jau  ievākta raža.

Laiks arī skaistumam

“Auziņu” saimnieki nesūdzas par laika trūkumu, varbūt tikai mazliet, jo kāds no iesāktajiem projektiem ir nedaudz iestrēdzis. Līvijas izsapņotās idejas Silvja tehniskās zināšanas un strādīgās rokas ievieš saimniecībā. Lai divatā varētu paveikt visus iecerētos darbus, siltumnīcās un ogulāju stādījumos ir ierīkotas laistīšanas sistēmas. Atrodas laiks arī piemājas puķu un krāšņumaugu dobju ierīkošanai un sakopšanai.

Iebraucot “Auziņu” māju pagalmā, var sajust bioloģiski zaļo dabīgo auru. Ciemiņus sagaida saimnieces izsapņota un saimnieka uzbūvēta glīta koka lapene, no kuras skan mūzika. Tā ir vieta, kur kādā brīvākā brīdī pasēdēt un radīt vēl kādu kopējiem spēkiem paveicamu projektu. Saimnieki visā, ko dara, paļaujas tikai uz saviem spēkiem. Uz jautājumu, kā jums klājas, Silvis vienmēr atbild, labi, man visa kā pietiek. Ja darbs tiek darīts no sirds, ja patīk tas, ko tu dari, un tu gribi kaut ko darīt, tad nevajag simtiem hektāru zemes, arī nelielās platībās, gudri saimniekojot, var izveidot peļņu nesošu saimniecību.

Sarmīte Svilāne,
LLKC Alūksnes konsultāciju biroja uzņēmējdarbības konsultante