Bioloģiskā saimniekošanas pieredze dažādu nozaru saimniecībās

Kad barība mājlopiem savākta, lauki nokopti, zemnieks izvērtē padarīto un saprot, ka, jāparaugās kā strādā un dzīvo kaimiņi blakus novados. Zināšanas nekad nevar būt par daudz, kā arī kaimiņu pieredzes apguve dara mūs bagātākus, radošākus un drošākus savu sapņu piepildīšanai.

Pašās septembra beigās Alūksnes puses bioloģiskie zemnieki devās divu dienu  saimniecību apmeklējumā uz Madonas, Jēkabpils, Bauskas novadu bioloģiskajām saimniecībām. “Lubānas vīnotava” atrodas bijušās Lubānas muižas klētī. Uzņēmums ir maza ģimenes vīndarītava ar lieliem mērķiem un aizrautību radīt un darīt. Kā uzsver vīndaris Oskars Žvagins: ”Vīna darināšana ir sava veida zinātne, tomēr no tās var atkāpties un radīt vīnu kā mākslas darbu, - līdzīgi kā mākslinieks, radot gleznas, ļaujas pieredzei un sajūtām”.

Uzņēmums dibināts 2009. gadā, kad Oskara ģimene saprata, ka izaudzēto ogu, augļu ražu, tāpat kā iepriekšējos rudeņos, nav kur realizēt. Tagad vīndarītavā izmantojot pasaulē atzītas tradicionālas vīna darināšanas metodes, no Latvijas labumiem – ogām, augļiem, cidonijām un rabarberiem - top baltie un dzirkstošie vīni, kā arī kvalitatīvi destilāti. Uzņēmuma mērķis jau sākotnēji bija ražot kvalitatīvus sausos vīnus, kā arī dzirkstošos vīnus, kas savus burbuļus ieguvuši dabīgā ceļā. Oskars uzsver, ka ikviens vīndaris var apliecināt, ka kvalitatīvu sauso vīnu noraudzēt ir daudz lielāka māksla kā iegūt labu saldo vīnu, jo cukurs ir pateicīgs kļūdu slēpšanai, tāpat nemaz nav tik viegli noķert gāzes burbuļus katrā dzirkstošā vīna pudelē tā, lai pēc pudeles atvēršanas tie nepagaistu nepiedodami ātri. “Lubānas vīndarītavai” ir izdevies atklāt dzirkstošā vīna noslēpumus, ko apstiprina vairākas godalgas un diplomi dažādos vīndaru konkursos. Tas arī bija Oskara mērķis - darīt pieejamu vīnu vietējiem un viesiem, kā arī pamazām iekarot restorānu tirgu. Šīs vīnotavas stāsts nav par kvantitāti, bet gan kvalitatīvu vīnu, ko iespējams radīt no Latvijas augļiem, ogām. Izejmateriāls vīnam tiek audzēts savā bioloģiskajā saimniecībā, kur uz vietas norit viss ražošanas process – ogu, augļu vākšana, sulas spiešana un paša vīna darīšana.

Ražošanas un degustācijas telpu sakopšanai, iekārtu iegādei rakstīti vairāki projekti, tie arī laicīgi un veiksmīgi realizēti. Saimnieki, neraugoties uz iepriekšējo gadu daudzajiem ierobežojumiem un aizliegumiem, savu enerģiju un izdomas lidojumu nav zaudējuši. Viss attīstās , top jauni projekti, jauni produkti un viesi vienmēr ir laipni gaidīti.  Saimnieks labprāt dalās ar savu pieredzi, kurā ir arī daudz sīkumu, kas var gan uzlabot, gan sabojāt ražojumu. Oskars vairākkārt uzsver, ka neviens ceļš līdz kvalitatīvam iznākumam nav viegls, ļoti daudz jāmācās gan teorija, gan tālāk jau praksē, jāmācās no savām un citu kļūdām, degustācijās jāieklausās viesu vēlmēs, vērtējumos. Nekad nevajag stāvēt uz vietas, apmierināties ar sasniegto.

Tālā mūsu ceļš veda uz Jēkabpils novada vienu no stabilākajām Aknīstes pagasta bioloģiski sertificētajām zemnieku saimniecībām “Liepas”, kur saimnieko  Curikovu ģimene. Saimniecībā nodarbojas ar šķirnes aitu audzēšanu,  piena lopkopību, ķiploku, kartupeļu audzēšanu. Tā kā saimnieks Nikolajs ir pievērsies Latvijas tumšgalves aitu šķirnes audzēšanai, viņš ik pa laikam zemnieku saimniecībā organizē seminārus, lai dalītos pieredzē. Uz tiem ierodas ne vien lauksaimnieki no mūsu valsts, bet arī no ārvalstīm . Tādēļ aktualizējās jautājums par viesu ēdināšanu, izguldīšanu. Pārdomāti, izsverot visus plusus un mīnusus, veidojās jauns pakalpojums, kurš cieši saistīts ar saimniecību darbības virzienu – viesu nams un kafejnīca “Liepas”. Šo biznesa sadaļu pārņēma meitas, kurām bija zināšanas un prakse ,kas gūta gan Latvijā, gan tālākās zemēs.  Ļoti daudz pārtikas produktu – gaļu, dārzeņus, izstrādājumus no piena, zaļumus, augļus un ogas – piegādā no vecāku un pagasta tuvējām zemnieku saimniecībām.

Nikolajs Curikovs uzskata, ka lopkopība nav vienīgā perspektīva, ko var attīstīt lauku saimniecībā. Viņš uzsver, ka lai šajos laikos kaut ko sasniegtu, jābūt mazliet ekonomistam, mazliet uzņēmējam, turklāt daļa no peļņas noteikti jāatstāj attīstībai. Jāsaimnieko ar apdomu.

Curikovu ģimene saka: “Strādājam sev, savai ģimenei, nevis kādam citam – tā ir spēcīga motivācija .Mēs ģimenē cits citu atbalstām. Tikai visi kopā var kaut ko izdarīt”. Saimniecībā nav nekādu zinātnes brīnumu, super jaudīgas tehnikas, bet viss atrisināts konsultējoties ar citiem saimniekiem, pieliekot savas zināšanas, pieredzi gūtu ne tiki Latvijā. Viena nozare balsta nākamo, viss pārdomāts, sasaistīts. Augsnes apstrāde, augu sekas, lauku mēslošana, lopu veselība, labturība un milzīgs zināšanu pūrs – tas ir saimniecības panākumu pamats.

Tālāk devāmies uz Bauskas novadu Brunavas pagastu pie saimnieces Ilutas Straģes. Šīs saimniecības apmeklējumu ļoti gaidījām, jo šeit tiek audzētas piena aitas, ražots ļoti plašs produkcijas sortiments – saldējuma, jogurts, deserti, svaigais siers, nogatavināts cietais siers. Kopā apmēram 17 produkcijas veidi. Neviens no brauciena dalībniekiem tā īsti neticēja, ka aitu piens un tā produkcija ir tik garšīga. Ļoti žēl, bet dažiem tā arī nepietika drosmes to nobaudīt, līdz ar to viņi neuzzināja cik tā garšīga un vērtīga.

Iluta mums pastāstīja, ka salīdzinot ar govs un kazas pienu, aitas pienam ir augstāks tauku un proteīna saturs. Aitas pienā ir arī augsts A un E vitamīnu, kalcija saturs, bet salīdzinoši zems holesterīna saturs. Saimniecībā tiek ražota bioloģiskā produkcija, kuru realizē dažos Rīgas, Jelgavas veikalos, bet pamatā tirdziņos. Saimniece uzsvēra, ka viņai ļoti patīk braukt ar savu saražoto uz tirdziņiem, ieklausīties pircēju ieteikumos, arī kritikā, pateicības vārdos, būt cilvēkos un gūt enerģiju tālākam darbam. Ļoti smaidoša, enerģiska, ideju pilna un realizēt spējīga ir Iluta. Sieru viņa gatavo pati, pati izstrādā receptes, pati plāno barības devas, rūpējas par ganībām, seko līdz kvalitatīvas lopbarības sagatavošanai.

No piena aitu šķirnēm vienā laktācijā var iegūt 180–500 kg piena. Ilutas aitas dod 1-2 litri dienā. Vienas laktācijas ilgums piena aitu šķirnēm var sasniegt 220–240 dienas. Šajā ganāmpulkā piena aitu šķirne ir Beļģijas piena aitas un Ostfrīzijas piena aitu krustojumi. Saimniecībā aitas slauc ar MILKPLAN slaukšanas iekārtu divas reizes dienā, piens pa vadu nonāk dzesēšanas iekārtā. Raksturīgi, ka aitām piena izslaukums samazinās, tiklīdz vasaras otrajā pusē dienas kļūst īsākas, tad pāriet uz vienreizēju slaukšanu. Aitas, no kurām iegūst pienu, jānodrošina ar pilnvērtīgu un kvalitatīvu barību gan ziemā, gan vasarā. Tas nozīmē bagātīgas ganības vasarā, kvalitatīvu skābbarību un graudus ziemā. Piena daudzums un laktācijas garums ir tieši atkarīgs no uzņemtās barības kvalitātes un daudzuma. Tādēļ Iluta stingri seko ganību zālāja sastāvam, ganīšanas ilgumam vienā aplokā, skābbarības botāniskajam sastāvam. Mēs ar apbrīnu klausījāmies Ilutas stāstījumā, degustējām produkciju, skatījāmies slaukšanas procesu un siera gatavošanas procesu, un atkal jau pārliecinājāmies, ka drošajiem un uzņēmīgajiem pieder pasaule. Interesanti bija klausīties kā tiek rēķināta saimniecības rentabilitāte, kādi nākotnes plāni. Lai vairāk būtu šādi uzņēmīgi, enerģiski jaunie uzņēmēji.

SIA “Atmati” ir ģimenes uzņēmums kas dibināts 2012.gadā ar saukli - vēlamies pierādīt, ka ir iespējams no pilsētas pārcelties uz laukiem sakopt sev apkārtējo vidi un dzīvot laimīgi. Saimniecība nodarbojas ar aitu un jēru audzēšanu. Vēl nesenā pagātnē saimniecībā bija arī gaļas lopi, bet saimnieki no tā atteicās, jo ar tik lieliem lopiem viņiem  grūti, tie visu lauž, izārda. Toties tā vietā tagad ir pašiem savs gaļas fasēšanas cehs un gaļas izstrādājumu ražošana.  Laikam ejot sapņi kļūst vēl lielāki  Gatis un Gunita turpina domāt, darīt, attīstīties katru dienu. Jau sperti pirmie soļi augļu un dārzeņu pārstrādei – ievārījumi, kompoti, marinējumi no mājas un meža veltēm. Aitkopībā visas darbības ir aprēķinātas cik kas maksā, cik tas izdevīgi, vai turpināt, vai darboties citā virzienā. Saimnieki uzskata, ka sava kautuve uz viņu ganāmpulku nav izdevīga, jo netālu ir kautuve kas sniedz kvalitatīvus pakalpojumus. Gaļu saimnieks sadala  un safasē pēc katra klienta vēlmēm, patikas un maciņa iespējām. Atdzesēta tā jau nākamajā dienā uzsāk savu ceļu pie patērētājiem, pamatā uz Rīgu. Gatis un Gunita uzskata, ka vislabāk ir būt priekšniekiem pašiem sev, tad darbs tiek darīts ar vislielāko mīlestību.

Mūsu brauciena noslēdzošā saimniecība bija SIA “Tauri” Ērgļu pagastā. Arī šī ir ģimenes saimniecība ar brendu “Neganti Gardi”, to īpašnieki ir brāļi Gunārs un Artūrs Vīganti. Pirms teju desmit  gadiem brāļi Vīganti sāka nodarboties ar liellopu gaļas audzēšanu dzimtajā pusē. Saimniecībā audzē Šarolē  šķirnes  liellopus ,jo tie tiek uzskatīti par vienu no pasaulē labākajām šķirnēm gan audzēšanas, gan izcilās gaļas kvalitātes ziņā, kam pamatā ir veselīgais ganību un graudaugu uzturs. Tā kā viņus vieno arī “zaļā” domāšana, tad abi bija vienlīdz pārliecināti, ka tā būs bioloģiskā saimniecība. Paralēli tam tika iekoptas mantotās lauksaimniecības zemes, lai saviem lopiem būtu pašu audzēta, bioloģiska barība, kā arī padarot ainavu ap dzimtas mājām vēl gleznāku. Saimniecībā savas kautuves nav, jo salīdzinoši netālu ir sertificēta bioloģiskā kautuve, kur tiek ņemts kaušanas pakalpojums. Uzņēmumā lielu daļu gaļas sadala savā sadales cehā, kur katrs gaļas gabaliņš tiek rūpīgi apstrādāts. Tas ir roku darbs, kas prasa laiku un darba rokas, bet rezultāts to atsver. Lai kvalitatīvo produkciju varētu saņemt ne tiki apkārtnē dzīvojošie klienti, bet teju visā Latvijā, no 2019. gadā izveidots tiešsaistes internetveikals “Negantigardi.lv”. Piedāvātais produkcijas klāsts ir ļoti plašs. Klients izvēlas ne vienkārši liellopa gaļu, bet jau konkrētu kautķermeņa daļu, piemēram, liellopa stilbs Osso Buco (ar kaulu), burgeri, steiku, šķiņķi, langetu. Iepazīstoties ar ļoti plašo piedāvājumu, saprotam, ka ļoti maz zinām par šī produkta - bio liellopa gaļas, izmantošanas dažādību. Arī mums bija iespējas pagaršot saimnieku gatavotos burgerus, kas, tiešām, bija neganti gardi! Saimnieku optimisms, idejas, plašās zināšanas un izdarītais mūs patīkami pārsteidza, un deva vielu pārdomām. Ne jau tikai Rīgas tuvumā var atrast saražotās produkcijas noietu, ne jau tikai izaudzēt un nodot iepircējiem. Brāļi uzsvēra, ka ļoti svarīgi ir gaļas lopu pilnvērtīga barība, tas ir bagātīgas ganības, augstvērtīgs, laicīgi gatavots skābsiens, kā arī graudi.

Saimniecību apmeklējumi tika nodrošināti Latvijas Lauku attīstības programmas (LAP) investīciju pasākuma 2014.-2020. gadam “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākumā  “Atbalsts saimniecību un mežu apmeklējumiem”, LAD līguma Nr. LAD011018/P43. Vēlos teikt lielu paldies saimniekiem par atsaucību, uzņemšanu savās saimniecībās par dalīšanos pieredzē, degustācijām, visiem jaukajiem cilvēkiem, kuri mūs pie sevis uzņēma!

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Viola Aija Kaparšmite
SIA LLKC Alūksnes KB biroja vadītāja