Citādais Madonas laukos

Šajā augustā Cēsu puses saimnieku grupa brauca raudzīt ko citādu, kā šobrīd teic – inovatīvu, uz Madonas pusi.

Koku vilna Barkavā

Rītvars Točs dzīvo Barkavas pusē. Koku vilnas vīrs – tā viņu dēvē zinātāji. Viņa darbība pamatota gan plašās zināšanās arheoloģijā, izrakumu atradumos, gan mūsu latvju dainās, kas steidzīgajā laikā nebūt nav pilnībā apgūtās. Daļa viesu Ritvara aizrautīgajā stāstā klausās, mājot ar galvu, daļa – neticīgi, taču visiem skaidrs, ka cilvēkiem bija jāģērbjas un jāaujas arī tajos laikos, kad tagadējās Latvijas teritorijā aitas neturēja un nebija vēl prasmes audzēt linus. Ikdienas ģērbu darināja no citiem augiem – ozola lūksnas krekli, filcējumi, liepu lūksnas villaines, cimdi, egļu lūksnas apavi, gobu krekliņi maziem bērniem, nātru ārstnieciskās jostas, vītolu lūksnas stīgas koklēm… Skaists kronis darinājumiem un paraugiem (ap 20 vilnu veidu no kokiem un citiem augiem) ir meitu zīļu vainags no ozola vilnas, kas rotāts ar milzīgām ozolzīlēm. Atšķirībā no lina un vilnas audumiem koku vilna tiek savērpta un apstrādāta uz pavisam neliela garena dēļu rāmīša, un cilvēkam senās tehnoloģijas apgūstamas dažu stundu laikā. Noaust liepu koka villaini pratējs varot diennakts laikā, bet materiāla sagatavošana gan prasa visu ziemu – koku mizas mērcējot un ļaujot tām izmirkt dabīgā ceļā. No Ritvara dainas birst kā no dziesmu vācelītes. Nudien – arī mēs pavisam citādāk ieklausāmies mazajā divrindē, kura vēsta – „No liepiņas pūru taisu,/ No zariem villainītes.”

Meistars Sarkaņos

Katram savi ceļi, kā strādāt mājražošanā, kā un ko darīt ar augu valsts produktiem. Meistars Sarkaņos ir Māris Dolbe. Iepriekš strādāts kokapstrādē, taču, ekonomikas situācijai mainoties, atrasts cits virziens. Viesus te cienā ar ozolzīļu kafiju, ko sagatavojusi Māra meita, jo šis ir ģimenes mājražošanas uzņēmums. Zīles ir bagātas ar dažādiem organismam derīgiem ķīmiskiem elementiem – satur aminoskābes, taukskābes, dzelzi, cinku, magniju, mangānu, folskābi utt. Kafija baudāma ar vai bez tradicionālajām piedevām – cukura un piena. Iepazīšanai uz galda sarindoti daudzi mazi un pavisam mazi trauciņi – ar sīrupiem, ievārījumiem, sukādēm, smērēm un hidrolātiem. No tiem vislielāko interesi piesaista vasarai aktuālie – odu atbaidīšanai domātie. Vecā gatera vienu galu Māris pārvērtis par degustācijas un produktu pārdošanas zāli. Sortimenta veidotājs ir Māris pats, jo ārstnieciskie augi viņam pazīstami un mīļi no bērnu dienām, kad māte bijusi farmaceite un dēlu sūtīja ne tikai vākt augus, bet ļāvusi aptiekā padarboties arī ar nopietnākām lietām. Izbaudām Māra azartisko, humora pilno stāstījumu un apzināmies – arī šis nav nekāds vieglais bizness, jo Latvijā ir daudz radnieciskas produkcijas ražotāju, bet noieta tirgus  vairumam ir mājražotāju tirdziņi, kuru darbība Covid apstākļos tika maksimāli piebremzēta. Taču aizvien jāatrod sava īstā niša uzņēmējdarbībā.

Tēju ražotne “Plūkt”

Senā ēka – pagasta nams, kultūras nams Praulienas ciemā – tagad atdzimusi jaunai dzīvei. Līgas Lieplapas ģimene gadus trīs strādājusi pie tās atjaunošanas. Nama tuvumā stādīti tagad jau vareni koki – Latvijas valsts vīru godam – Ulmanim, Balodim u. c. Tēju zīmols “Plūkt” Praulienas “Saulessētā“ ieguvis plašas telpas ražotnei un reprezentācijai. Kāpēc “Plūkt?” Plūcam laurus, plūcam augus…, pasmaida  Līga.  Ģimenē ir trīs dēli un meita. Cits citu atbalsta, palīdz. Līga strādā kopā ar meitu Māru, kura vairākās nominācijās atzīta par veiksmīgāko jauno uzņēmēju. Tējas audzēšanas un baudīšanas tradīcijas „Plūkt” darbinieces devušās mācīties pat uz Ķīnu. Augi dažādās valstīs ir līdzīgi. Mūsu fermentētā ugunspuķe ir līdzīga melnajai tējai, atzīst arī Māra Lieplapa. Tā sniedz mundrumu, kas saglabājas ilgstoši. Tējas tiek fasētas arī metāla kārbās, tas dod iespēju akārtoti piepildīt saturu. Tēju maisiņi gatavoti no bioloģiskas izcelsmes materiāla. Iepakojumu tējai “Plūkt” veidojuši labākie dizaineri. Un tagad tēju no Latvijas pārdod dizaina veikalos Anglijā, Japānā, ASV, Kanādā u. c.

Līga ieskicē dažus vēlējumus no pašas pieredzētā:

- Mazajiem ražotājiem jāveido sava atpazīstamība dažādos mūsdienīgos veidos.

- Svarīga virtuālā vide, mājaslapu izveide, vajag uzņemt pie sevis cilvēkus. Mārketings. Papīra bukletos reti vērts ieguldīt – tos ilgi neglabā.

- Sadarboties. Pabūt biznesa inkubatorā. Izmantot Altum programmas.

- Par labu nāk jebkura iepriekšējā pieredze.

- Atrast investīciju iespējas. Iesaistīties arī LEADER programmas projektos.

Savukārt te pašu brauciena dalībnieku gūtās atziņas:

• Ja cilvēki ar aizrautību veido savu rūpalu, tas izdodas. Iegūta pieredze un labas emocijas.
• Tik ļoti dažādi ir veidi, ko darīt laukos. Pārbaudīšu sevi ar zināšanām, ko ieguvu.
• Satiekot cilvēkus, rodas jauna pozitīva enerģija turpināt savu darbu.
• Pārsteigums ir koku vilnas daudzveidīgais pielietojums, iespējas; bija lasīts, taču dzīvajā pavisam cita lieta.
• Augu tējas kā lielisks eksporta produkts.
• Mēs satiekam cilvēkus, kuriem ir mērķi un kuri tos īsteno. Lieliska pasākuma organizācija.
• Citādi ieraugām dažādas lietas, rodas cits redzējums un doma rast savā saimniecībā citu skatījumu.

Saimniecību apmeklējumi Madonas pusē notika LAP 2014.-2020. apakšpasākumā “Saimniecību un mežu apmeklējumu nodrošināšana”, LAD līguma Nr. LAD011018/P43. Brauciena tēma – Lauksaimnieciskās ražošanas blakusproduktu izmantošanas un pārstrādes tehnoloģijas, inovatīvu produktu ražošana.

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Dace Kalniņa,
LLKC Cēsu konsultāciju birojs