Dīzeļdegvielas un graudu cenu kāpuma dēļ iesēj vairāk

Bioloģiskā saimniecība «Gaiļi» Bauskas novada Kurmenes pagastā apkopj 120 gaļas liellopus un plāno sākt teļu nobarošanu, stāsta īpašnieks Edgars Drezovs.

Savulaik gaļas liellopus piemājas saimniecībā sāka audzēt Edgara vecāki – Ivars un Svetlana Drezovi. Viņi iegādājās piecas ‘Šarolē’ šķirnes gaļas govis. Ganāmpulkam pieaugot, 2010. gadā izveidota zemnieku saimniecība.

Arvien kā sākums

«Pabeidzu Latvijas Universitāti. Pilsētas dzīve mani pārāk nepiesaistīja. Uzrakstījām projektu 2017. gadā traktora iegādei, un 2018. gadā pārņēmu saimniecību. Mani vecāki vēl nav pat pusmūžā. Tomēr viņiem teju visu laiku ir bijis algots darbs. Negribēju visam atmest ar roku,» stāsta kurmenietis.

Saimniecībā viņam lieti noder uzņēmējdarbības studijas. Pirmais uzdevums bija traktora iegāde, izmantojot Eiropas fondu atbalstu. Pēc pusotra gada mācībām neklātienē augkopības tehniķa specialitātē Saulaines lauksaimniecības tehnikumā un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) bioloģiskās lauksaimniecības kursiem bijis gatavs pārņemt saimniecības vadību.

Šogad augustā būs četri gadi, kopš Edgars vada uzņēmumu. Saimnieks atzīst – sākumposms neesot beidzies.

Viņam prātā pāriet no atšķirto sešus – astoņus mēnešus veco teļu pārdošanas nobarošanai uz pusotra – divu gadu audzēšanas ciklu, kas nesīs lielāku peļņu.

Uzdevumi noteikti

Lai spertu nākamo attīstības soli, vajadzīgi regulāri ieņēmumi ikmēneša rēķiniem. Tā radās ideja reizi mēnesī klientiem piedāvāt svaigu liellopu gaļu. Nākamais uzdevums – jāsakārto novietne. Šim uzlabojumam var izmantot ES līdzfinansējumu.

Zemnieku saimniecība pagaidām nav sasniegusi vēlamo ražošanas jaudu. Pārdodot atšķirtos teļus, iecere bija turēt ganāmpulkā vismaz 100 zīdītājgovis. Sākot nobarot liellopus, zīdītājgovju skaits samazinās līdz 60. Jārēķinās, ka lielākā daļa jaunlopu paliks ganāmpulkā vēl vienu gadu ilgāk, nekā tas bija līdz šim.

«Gaiļi» plāno vairāk pārdot vaislas dzīvniekus. Uzturēto mājdzīvnieku skaits var mainīties, ja varēs apsaimniekot vairāk zemes. Pašlaik saimniecības rīcībā ir 140 hektāri, daļa lauku ir nomāti. Jaunais saimnieks ir pārliecināts, ka ar tik lielu platību var strādāt efektīvāk – produktivitāti varot paaugstināt, lai subsīdijas būtu tikai blakuslīdzekļi.

Gaļas lopkopības ilgtspējīgai attīstībai Latvijā palīdz zemnieku izglītošana. Tomēr gadās, ka mājdzīvniekus nopērk ar pārliecību, ka nekas nebūs jādara. Taču kvalitatīva ganāmpulka izaudzēšana un ekonomiska lopkopības produkcijas ražošana prasa zināšanas un lielas pūles. Nevar paņemt vienu «krūmu bulli» un cerēt, ka būs superlopi, teic jaunais zemnieks.

Tirgus svārstību ietekme

Pasaules notikumi atbalsojas arī Kurmenes saimniecībā. Covid-19 pandēmijas ietekmē kādu laiku liellopu gaļas cena krita un atsāka augt 2021. gada vasarā. Salīdzinot ar pagājušā gada sākumu, pašlaik cena par kilogramu ir paaugstinājusies par vienu eiro, bet labākajā tirgus brīdī tā bija pieaugusi par 1,50 eiro. Pašlaik atkal ir vērojams neliels kritums. Iespējams, tā ir cenas korekcija.

Karš Ukrainā padarījis dārgāku degvielu. «Gaiļos» šosezon iesēja vairāk labības. Daļu ražas pārdos, jo lopbarības graudiem cena ir teju divkāršojusies kopš pagājušās vasaras. Kopumā ražošanas izmaksas kāpj diezgan strauji – par naudas summu, kuru pērn iztērēja par divām tonnām, pašlaik var iegādāties tikai vienu tonnu dīzeļdegvielas. Līdz ar to daudz jāpārplāno. Izmaksu kāpums degvielai atstāj vislielāko iespaidu uz saimniecības izdevumiem. Pārējās jomās – elektroenerģija, veterinārija un lopbarības sāls – cenu pieaugums ir mērens, vērtē Edgars. Grūtības ikdienā sagādājot liellopu nagu apkope. Tā gan ir visas nozares problēma, taču «Gaiļos» ir izveidojusies laba sadarbība ar vietējo veterinārārstu.

Divi pāri dvīņu

Šogad pirmā gotiņa Kurmenes saimniecībā atnesās 14. februārī, tādēļ teliņš nosaukts par Valentīnu. Šis pavasaris «Gaiļos» ir īpašs – jau divām govīm piedzima dvīņi. «Nezinu, ko viņi tā izdomāja,» saimnieks rausta plecus. Priecīgais notikums gan radot uztraukumu, vai govs pieņems abus teļus. Ja ne, tad uz laiku mazā ģimene ir jāievieto «saliedēšanās boksā». Tā var pārliecināties, ka māte ļauj paēst abiem teliņiem. Par laimi, šoreiz viss noritējis veiksmīgi – zīdītājgovis nevienu teliņu neatstūma.

Galvenos darbus – lopbarības savākšanu un zemes apstrādi – Edgars paveic divatā ar tēvu, reizēm pasaucot kādu palīgā. «Gaiļi» paši izaudzē un sagatavo sienu, skābsienu un graudaugus miltiem.

Agrāk zemnieku saimniecība izaudzētos lopus pārdeva ar Aizkraukles novada Mazzalves pagasta SIA «Liellopu izsoļu nams» starpniecību. Pašlaik daļa izaudzētā nonāk sertificētā kautuvē SIA «Senlejas» Ogres novadā, bet labās teles un buļļus cenšas pārdot vaislai citām saimniecībām.

Uzziņai

Zemnieku saimniecībā «Gaiļi» audzē ‘Šarolē’ šķirnes liellopus un krustojumus.

Pērn nopirktas sešas melnās ‘Aberdīnas Angus’ teles. Šai šķirnei gaļas kvalitāte ir augstāka.

Par «zelta standartu» dēvē zemes platības un lopu attiecību – viena govs uz hektāru. Audzētava ar 140 ha var uzturēt

140 liellopu ganāmpulku, nepieskaitot teļus līdz deviņu mēnešu vecumam.

Vērtē Anita Vismane, LLKC Bauskas biroja lopkopības konsultante:

– Pozitīvi, ka Drezovu ģimenē notikusi paaudžu maiņa bez stresa, mierīgi, vecākiem vēl neaizejot pensijā. Ivars un Svetlana paveikuši un joprojām turpina lielu darbu. Edgars ir foršs, ļoti aktīvs jaunietis. Vadot uzņēmumu, viņš jau ir palielinājis ganāmpulku un zīdītājmāšu skaitu, nodrošinot izaugsmi. Tā kā Edgars ir ekonomists ar augstāko izglītību, visam «velk līdzi ciparus». Pašlaik jaunais zemnieks uzsvaru liek uz ganību ierīkošanu, iekļaujot tauriņziežus. Tas ir proteīns, kas nodrošina lopiem ātru nobarošanu un mammām labu zīdīšanu. Kurmenieks raksta projektus, viņam ir daudz ieceru, kas nestu labumu ne tikai paša saimniecībai, bet arī citām apkaimē.

Kristīne Tirole,
“Bauskas Dzīve”

Foto: Māris Krūmiņš