Gardi cietie sieri top Krāslavas novada “Šternbergās”

Septembra nogalē man bija gods piedalīties pasākumā, kurā  Krāslavas novada Kalniešu “Šternbergu” mājražotāja Ludmila Peculeviča un Krāslavas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks svinīgi pārgrieza tradicionālo sarkano lentīti, atklājot  šogad izveidoto cieto sieru ražotni.

Tās būvniecību  ģimene finansēja  no saviem  līdzekļiem, bet aprīkojumu iegādājās LAD projekta “Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, atbalstot mazās lauku saimniecības” ietvaros. 

Ludmila kopā ar vīru Rihardu viesus –  novada domes amatpersonas, uzņēmējus  un lauksaimniekus – sagaidīja plašajā pagalmā. 

“Tas, kas šodien notiek, man šķiet kā īsts brīnums vai burvestība,” stāstīja Ludmila. “Sāku analizēt, kad man iedegās zaļā gaisma, laikam viss sākās pirms 33 gadiem. Vispirms, pateicoties mīlestībai pret vīru, pēc tam, kad vīrs mani atveda šurp, pret šo vietu, kuru iemīlēju uzreiz. Atbraucām jūnijā, vietējie svinēja Jāņus, skanēja dziesmas, mūzika, alus lija straumēm, un visur bija dažādi sieri. Man patika šeit viss – vieta, daba, cilvēki un sagribējās palikt. Biju gatava šurp pārcelties, pat uz māju bez ērtībām. Man patika lauksaimniecība, lai gan pati esmu pilsētniece, bet atbraucu, un uzreiz gribējās iet kūtī, slaukt govis. Tajā sajutu neizstāstāmu brīvību, lai gan man pirms tam viss bija labi – strādāju Rīgā Baltijas dzelzceļā”. 

Ludmila ir dzimusi Viļņā, Lietuvā. Savulaik ģimene pārcēlās uz Rīgu, jo viņas dzimtai bija Latvijas saknes. Ar savu nākamo vīru Rihardu Ludmila iepazinās darbā, bet Rīgā jauniešiem nebija kopīgas dzīvesvietas, tāpēc viņi pārcēlās uz Riharda dzimtajiem Kalniešiem. Gāja laiks, piedzima bērni. Gadi ritēja strauji, gribējās kaut ko vairāk par vienkāršu darbu.  

Sapnis vai brīnums 

Kādā no siltajiem vasaras vakariem, sēžot ezera krastā, Ludmila pieķēra sevi pie domas, ka vēlētos darīt ko interesantu un noderīgu. “Es pat nedomāju par materiālo pusi. Atnācu mājās un uzrakstīja savu vēlēšanos uz lapiņas, bet pēc mēneša sāku mēģināt gatavot sieru.” 

Drīz, pavisam nejauši, Ludmila ieraudzīja Olgas Jeļisejevas video par mājas sieru gatavošanu. Šī ideja iepatikās, viņa aizrāvās un pamazām sāka siet vienkāršus mājas sierus. Bija vēlme gatavot cieto šķirņu sierus. Ludmila saprata, ka trūkst zināšanu un ir jāpilnveidojas šajā jomā. Sameklēja un pabeidza četru mēnešu tiešsaistes kursus. “WhatsApp” veidoja dialogu ar pasniedzējiem un citiem pieredzējušiem siera meistariem, pārrunāja siera gatavošanas noslēpumus un izvērtēja savas kļūdas. Piens, izrādījās, ir sarežģīts produkts, patiesībā – īsta mikrobioloģija. Vēlāk pievērsās mikrobioloģijai, jo siers sākumā neizdevās, viņa saprata, kas tās ir cieši saistītas lietas. Ludmilai nezuda iedvesma pat tad, kad siers nesanāca. 

Maģisks process

Maģiskais siera vārīšanas process Ludmilu ļoti aizrāva. Viņa nopirka speciālu ledusskapi, citu nepieciešamo aprīkojumu, ieraugu un fermentus. Vienu dienu, slaucot govis, iedomājās, būtu labi aizbraukt kādā  pieredzes braucienā pie citiem sieru darinātājiem. Pēc pāris dienām viņai piezvanīja pagasta konsultante ar piedāvājumu aizbraukt uz kazu fermu Madonas pusē – tā bija pirmā vieta Latvijā, kur Ludmila redzēja, kā saimnieki darina cieto sieru. Tas bija ikdienišķs pieredzes apmaiņas brauciens un vienlaikus spilgts piemērs tam, cik nozīmīgu pienesumu var gūt no šāda brauciena, ja tajā dodas konkrēta mērķa vadīts  dalībnieks.  

Ludmila stāsta: “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Krāslavas biroja konsultante Terēza Brazeviča sadzirdēja manu stāstījumu blakus sēdētājai, ieraudzīja manas degošās acis un aicināja autobusā līdzbraucējiem pastāstīt, kā darinu Halumi sieru. Tas ir siers cepšanai, un es tikai nesen biju iesākusi to ražot. Tā izrādījās mana pirmā publiskā lekcija. Savukārt, kad novada pašvaldība man pasniedza diplomu kā siera darinātājai, tas man bija ļoti nozīmīgs panākums – sajutu milzīgu uzticību un sapratu, ka tas ir liels avanss.” 

Ludmilai burtiski pieauga spārni

Piedāvājums startēt projektā 2021. gada nogalē arī no LLKC Krāslavas biroja nāca negaidīts, un vēl lielāks pārsteigums bija, kad to Lauku atbalsta dienests atbalstīja – pirmajā brīdī nezināja, priecāties vai raudāt, jo saprata, ka vienlaikus ar piešķirto finansējumu iekārtām nāk liela atbildība. Ģimenē tika nolemts, ka vīrs ar dēlu ražotnes ēku uzbūvēs no saviem iekrātajiem līdzekļiem.

Viss iecerētais izdevās 

Patlaban jaunajā siera darītavā pie jaunajām iekārtām Ludmila starodama un ar prieku stāstīja ražošanas tehnoloģisko procesu un dalījās cietā siera tapšanas noslēpumos. Sieram tiek izmantots tikai pašas saimniecībā slaukts piens, vasarā tie ir kādi 60 līdz 70 litri piena dienā. No 80 litriem piena sanāk divi siera rituļi, katrs pa četriem kilogramiem. Jo ilgāk siers tiek nogatavināts, jo vairāk zaudē svaru – aptuveni 30%. Sieru glabā atsevišķā ledusskapī, atbilstošā temperatūrā un mitrumā, kas ir būtiski siera uzglabāšanai.  

Kvalitātei svarīgs pH līmenis, tāpēc Ludmila jau pēc pirmās nopelnītās naudas Līgo svētku tirdziņā iegādājās  aparātu pH līmeņa mērīšanai, pH līmenis svarīgs visā siera pagatavošanas procesā no piena līdz pat pārdošanas brīdim.  

Ludmila: “Es veicu visu mērījumu pierakstus paškontrolei, pēc pusgada sieru nogaršoju, ja sajūtu, ka tas nav izdevies, skatos pierakstos un meklēju savu kļūdu. Siera ražošanas specifika ir tāda, ka kļūdu nevar saprast uzreiz, tikai pēc ilgāka laika. Tāpēc process ir aizraujošs.”  

Mājražotājas Ludmilas Peculevičas  piedāvājumā ir dažādu nogatavinātības  pakāpju cietais siers, siera bumbiņas, kas  bagātinātas ar dažādām garšvielām. Siers cepšanai. Iepriekš piesakoties, mājražotāja piedāvā dažādu sieru degustāciju un ekskursiju pa saimniecību un siera ražotni. 

Ludmila par savu sirdslietu saka: ”Mans sapnis piepildījās! Es nonācu līdz savai sirdslietai – siera vārīšanai. Esmu laimīga! Pēc divu gadu nemitīgās darbošanās manā piedāvājumā  parādījās jauni sieri, kas bija izturēti  3–4 nedēļas. Cietais siers, kam nepieciešama ilgāka nogatavināšana, tiek turēts 6–12 mēnešus. Foršās siera bumbiņas, kas apbērtas ar dažādām garšvielām, nobriest, sākot ar vienu mēnesi un līdz pat vienam gadam. Cepšanai paredzētais siers gatavojas uz grila. Jaunajiem sieriem izmantoju dažādas garšvielas: čili piparus, amoliņu, kaltētus tomātus, Provansas  augus u. c. Man  patīk vadīt degustācijas, stāstīt tūristiem, cik daudz prieka man rada pats siera vārīšanas process. Atskatoties pirms pāris gadiem, varu teikt, ka galvenā vērtība ir cilvēki, kas visu šo laiku bija līdzās, darbojās, atbalstīja vai vienkārši teica: “Veiksmi!” 

Ja gadās būt Krāslavas pusē, noteikti aicinu apmeklēt Ludmilas Peculevičas saimniecību, lai priecātos par siera maģiskajām garšām, dabas burvību un pašas saimniecības harismu.  

Priecājamies par  sadarbību ar ikvienu biroja klientu, savukārt Ludmilai vēlam veiksmi, radošumu, neizsīkstošu enerģiju jaunu siera garšu  radīšanas procesā. 

Terēza Brazeviča,
LLKC Krāslavas biroja uzņēmējdarbības konsultante 

Foto: no Ludmilas Peculevičas personīgā arhīva