Ģimenes saimniecība “Bitītes” – galvenais ir strādāt no sirds un godīgi

Biškopju Silvijas un Arvja Mozuļčiku ģimenes saimniecība “Bitītes” atrodas 45 km attālumā no Cēsīm – Cēsu novada Kaives pagastā, ļoti skaistā vietā, ko ieskauj Vidzemes ainavai tik raksturīgais reljefs. No bišu skatpunkta – izcili, visapkārt meži, pļavas, nav lielceļu, satiksmes un trokšņa.

Saimniecībā “Bitītes” čakli strādā jau trīs paaudzes – saimnieki Silvija un Arvis, viņu bērni Beāte un Renārs, liels palīgs visos darbos ir Silvijas mamma Iveta. Saimniecībā ir 45 bišu saimes un tiek ražoti dažādi biškopības produkti – medus, ziedputekšņi, bišu maize, krēmveida medus ar piedevām, audzēti ķiploki, ražots ķiploku pulveris un pārslas, nelielos apjomos audzētas arī zemenes un vasaras avenes.

– Kāpēc izvēlējāties dzīvi laukos un kas mudināja pievērsties biškopībai?

– Kādu laiku ar vīru Arvi dzīvojām un strādājām Rīgā, tomēr, izveidojot ģimeni, zinājām, ka Rīgā dzīvot negribam, tāpēc, gaidot pirmo bērniņu, sākām dzīvot laukos manas ģimenes īpašumā.

Mēs vienmēr zinājām, ka gribam saimniekot paši savās mājās, savā zemē, bet lielos lopus audzēt negribējām. Pirmkārt, mums piederošā zemes platība to neatļauj, otrkārt, liellopi, aitas, cūkas pārāk “piesien”  saimniekus pie mājas. Arvis strādā arī algotu darbu, tāpēc nolēmām, ka mēģināsim nodarboties ar biškopību. 2014. gadā abi sākām mācīties LLU profesionālās pilnveides izglītības programmā “Biškopība”. Arī maniem vecvecākiem senāk bijušas bites, bēniņos atradām biškopības inventāru, un savu pirmo medu sviedām tieši ar mantoto medus sviedi.

– Interesants ir arī stāsts, kā tikāt pie savas pirmās bišu saimes.

– Jā! Savu pirmo bišu spietu noķērām uz Skujenes pamatskolas skursteņa, padsmit metru augstumā. Tajā laikā biju pirmā bērniņa gaidībās, un daudziem šķita, ka daru pilnīgi trakas lietas, bet to saimi man tik ļoti vajadzēja, ka kopā ar Skujenes pamatskolas direktori Andu Lukstiņu kāpām uz skolas jumta, tālāk uz skursteņa, un jau pēc stundas vedu mājās savas pirmās bišu dāmas.

– Kur galvenokārt realizējat savu produkciju, kas ir tās pircēji?

– Produkciju realizējam mazumtirdzniecībā. Ļoti priecājamies, ka   pērk vietējie, tuvākās apkārtnes iedzīvotāji. Kad ir pasūtījumi, tad veicam arī produkcijas piegādi uz Rīgu un Cēsīm. Pircēji arvien biežāk pēc produkcijas brauc pie mums uz mājām. Piedalāmies arī tirdziņos. Galvenais mārketinga komunikācijas kanāls ir Facebook, kur izveidota uzņēmuma lapa “Bitītes”. Ar produkcijas pieprasījumu esam apmierināti, visu, ko saražojam, to arī pārdodam.

– Vai biškopības nozarē tagad nav liela konkurence?

– Kad paskatās apkārt, šķiet, ka pie katras trešās mājas var redzēt kādu bišu stropu. Vai tie ir pilni, vai tukši, to jau nezinām, bet uzskatām, ka katram biškopim ir savs medus pircējs, un nevajag vienam uz otru šķībi skatīties. Konkurence, protams, ir, to redzam arī tirdziņos, bet, kā mums biškopības kursos teica pasniedzējs Armands Gumbris: “Es nemācu konkurentus, es mācu kolēģus”.  Tā uzskatām arī mēs – citi bitenieki nav mūsu konkurenti, bet kolēģi. Daudz strādājam ar medus produktu pievienotās vērtības radīšanu un jauniem produktiem. Cilvēkiem patīk jaunumi, patīk, ja ir izvēles iespējas un plašs piedāvāto produktu sortiments. Jauns produkts, ko gatavojam tikai trīs mēnešus, ir krēmveida medus maisījums ar ogām, augļiem, šokolādi, kanēli, ziedputekšņiem. Tagad šie maisījumi ir vispieprasītākie. Bet patiesībā tīrais medus ir tas, ko cilvēki pērk visvairāk. Protams, pērk un ēd arī bišu maizi un ziedputekšņus, taču medu tas nepārspēj.

– Vai produkcijas realizācijā sadarbojaties arī ar citiem uzņēmējiem?

– Ja mums piedāvā sadarboties un tas ir savstarpēji izdevīgi, tad sadarbojamies. Pagaidām gan ļoti minimāli, jo saražotās produkcijas apjoms nav tik liels, un lielāko daļu varam notirgot paši. Bet mūsu padomdevējs un sadarbības partneris ir Aiva no uzņēmuma “Gardenia Eco”, kas piedāvā dažādus dāvanu komplektus ar viņu izgatavotajām dabīgā vaska svecēm, komplektējot tās ar vietējo mājražotāju un amatnieku darinājumiem – arī mūsu produkciju. Arī ikdienā mūsu produkciju var atrast “Gardenia Eco” Sveču mājā Inešos. Svētku laikā izveidojusies sadarbība ar dāvanu veikalu “Zemenītes sniegā”, kas atrodas Dzērbenes pilī.

–  Esat piesaistījuši arī projektu finansējumu, kā tas palīdzējis attīstīt saimniecību?

– 2017. gadā iesniedzām projektu “Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības”. Toreiz saimniecība bija ļoti maza un arī punktu projektam mums bija maz. Tomēr LLKC Cēsu birojā mūs iedrošināja, ka projekts jāiesniedz. No sākuma, protams, palikām zem svītras, bet vērtēšanas gaitā mūsu projekts tomēr tika līdz izskatīšanai, un to apstiprināja. Par projekta finansējumu izdarījām ļoti daudz – iegādājāmies traktoru, pļaujmašīnu, bišu stropus, jaunu medus sviedi, medus fasētāju– dozatoru un vēl citu inventāru, kas nepieciešams biškopībai. Mums kā jaunai un mazai saimniecībai, kas vēlējās attīstīties, šis finansējums ļoti palīdzēja.

Bijušajā Vecpiebalgas novadā, kurā bijām pirms novadu reformas, notika grantu konkurss uzņēmējiem, kurā piedalījāmies divas reizes. Par piešķirto līdzfinansējumu pagājušajā gadā iegādājāmies medus krēmotāju, bet pirms trīs gadiem – ziedputekšņu kalti un ziedputekšņu tīrītāju.

– Kādas ir lielākās grūtības, ar ko kā mazajiem uzņēmējiem laukos nākas saskarties? Ko vajadzētu uzlabot?

– Uzskatu, ka, no vienas puses, mūsu saimniecības lielākais mīnuss ir mūsu atrašanās vieta, tomēr, no otras puses, – nav labākas vietas, kur iegūt tik ekoloģiski tīru medu – visapkārt tikai meži un pļavas. Bet, protams, skatoties no pārdošanas viedokļa, daudz izdevīgāk būtu, ja mēs atrastos tuvāk novada centram, tuvāk šosejai Cēsis–Madona. Lai gan pēdējo gadu laikā klienti pie mums mājās iegriežas arvien biežāk, taču domāju, ja mēs atrastos ērtākā vietā, ja viscaur līdz saimniecībai nebūtu zemes ceļš, kas reizēm ir ļoti grūti izbraucams, pircēju skaits   saimniecībā noteikti palielinātos.

Protams, kā jau jebkuram mazajam uzņēmējam, lielas rūpes ir produkcijas realizācija. Jo lielāki augam, jo vairāk jāstrādā ar  mārketingu un reklāmu. Nav viegli “izsisties” starp lielajiem ražotājiem un saimniecībām, kuras strādā jau gadu desmitiem, taču galvenais ir strādāt no sirds un godīgi.

– Ko varat ieteikt un novēlēt citiem jaunajiem uzņēmējiem, kuri vēlas saimniekot un attīstīt uzņēmējdarbību laukos?

– Nebaidīties uzsākt ko jaunu. Nevaram skaļi teikt, ka paši esam bijuši ļoti bezbailīgi, jo saimniecību esam attīstījuši lēnām un pamazām, taču ar lielu rūpību. Mums patīk, ka sevi varam saukt par ģimenes saimniecību. Visur darbojamies un esam kopā. Ja jautātu mūsu bērniem, viņi, iespējams, teiktu, ka viss sen jau apnicis, taču tajā pašā laikā esam gandarīti, ka viņi zina visu par mūsu saimniecību – visus darbus, kas un kāpēc darāmi. Mēs ar Arvi uzskatām, ka iemācīt bērniem mīlestību pret darbu, ko dara, ir ļoti svarīgi. Mēs ticam, ka mums kopā viss izdosies. Galvenais ir savstarpējs atbalsts.

Gunda Kazerovska,
LLKC Cēsu biroja uzņēmējdarbības konsultante

Foto: no ģimenes arhīva