Iedvesmas projekti Galisijā

Devāmies uz Spānijas reģionu Galisiju, kas atrodas tālu no tūrisma galamērķiem, lai iepazītos ar tendencēm un radošu pieeju pārtikas produktu ražošanā.

Vispirms notika mācības LLKC Tukuma konsultāciju birojā ar pieredzes bagātiem lektoriem – Olgu Blumbahu, Sandru Muižnieci-Brasavu, Jeļenu Zagorsku, lai apgūtu pasaules tendences pārtikas ražošanā, iepazītos ar jauniem iepakojumu materiāliem, apgūtu efektīvas pārdošanas prasmes un  veiksmīgu preču virzību tirgū. Šogad šī tēma kļuvusi vēl aktuālāka, jo mainījušies cilvēku ēšanas paradumi un prasības pēc inovatīviem risinājumiem gan iepakojumā, gan piegādē, gan pārdošanā, gan ražošanas organizēšanā.

Apstākļi līdzīgi Latvijas klimatam

Kā otro soli realizējām praktiskās nodarbības Spānijas Galisijas reģiona pilsētas Santjago de Kompostela apkārtnē, kur mūs sagaidīja Kooperatīvu asociācijas pārstāve Loli Kousa. Ar viņu iepazināmies kopīgā starptautiskā kooperācijas projektā, un viņa uzņēmās iepazīstināt mūs ar vietējiem ražotājiem no dažādām nozarēm. Ļoti noderēja mūsu spāņu tulks – Irina Jakobovica. Jo, tikko  komunicē vietējā valodā un dialektā, uzreiz sejās uzmirdz smaids un durvis tiek atvērtas.

Kāpēc tieši šeit? Jo laika apstākļi, lai cik savādi nebūtu, līdzīgi Latvijas klimatam. Atlantijas okeāna mitrais un vējainais gaiss dara savu. No rītiem dzestrs, dienā silts un mitrs. Saule gan karsē spēcīgāk. Tomēr lielākoties lietus mākoņi mijas ar saules gaismu un vējiņu, kas ir ļoti piemērots dažādu kultūraugu audzēšanai. Tā kā šis ir kalnains reģions, tad tipiska ir dažādu nogāžu un ieplaku izmantošana kultūraugu audzēšanai. Izskatās diezgan amizanti – stāvā nogāzē pielāgota siltumnīca. Katrs zemes gabaliņš tiek intensīvi izmantots dārzeņu audzēšanai.

Ēdamo kastaņu pārstrāde

Tuvākā ražotne, ko apmeklējām, bija ēdamo kastaņu pārstrāde – Delicias de Souto Lugo provincē. Jautāti, kā var izdomāt tādu biznesu, saimnieki atbildēja, ka jāskatās uz vietējiem dabas resursiem, kas pieejami tev apkārt un ko vari vari piedāvāt pircējam īpašā veidā. Šajā apkaimē apkārtējos mežos aug daudz  kastaņkoku. Kastaņus novāc ar rokām, kaltē, mizo, saldē vai pārstrādā. Ražotnē izmantots ES finansējums iekārtu un aprīkojuma iegādei – saldētavas, kalte, krāsns, iepakotājs. Netiek pievienotas krāsvielas vai e-vielas. Iepakojums izstrādāts pārdomāti – videi draudzīgs. Produkcija – kastaņi, milti – tiek piegādāti restorāniem un veikaliņiem, tos var iegādāties arī internetveikalā. Mācību procesa laikā lektore Olga Blumbaha jau iepriekš stāstīja dalībniekiem, kā no dabas veltēm izgatavot interesentus produktus – sāls ar lakšiem, kūpinātām bērzu skarām, marinēti pieneņu ziedi u. c. Turpat netālu radās iespēja skatīt kalnu ciematu. Lai piesaistītu iedzīvotājus šim apvidum uz pastāvīgu dzīvi, valsts sniedz atbalstu ēku atjaunošanai ar nosacījumu, ka tās saglabā vēsturisko izskatu. Patlaban ciematā dzīvo ap 200 cilvēku. Agrāk to bijis vairāki tūkstoši. Izmantojot vietējo kalnu dabas resursus, atjaunotas akmens ēkas, akmens ceļi, nogāzēs tiek audzēti kartupeļi, zaļumi, ganās lopi. Pamazām ciemā atgriežas dzīvība, tiek piesaistīti tūristi, risināti sociālie jautājumi. Manuprāt, lieliska iespēja ar valsts atbalstu sakārtot vēsturiskas vērtības un piesaistīt cilvēkus mazāk apdzīvotiem rajoniem, attīstot sociālos pakalpojumus un tūrismu.

Ražo sieru pēc senām receptēm

Akoruņas provinces kooperatīvs Campo Capela apvieno 33 mazo saimniecību piena ražotājus, vidēji ar 15 govīm. Kooperatīva lielākā atbildība – ražot videi un cilvēka veselībai nekaitīgu produkciju pēc visaugstākajiem kvalitātes standartiem.

Kooperatīvs izveidojis savu ražotni, kurā no savāktā piena tiek ražots autentisks vietējās izcelsmes siers, kas sertificēts ar zīmolu Queixo Teilla. Tas apliecina produkta augsto kvalitāti, vietējo izcelsmi un roku darbu, un kooperatīvs šo atzīšanu gaidījis 15 gadus. Kāpēc tā? Campo Capela pārstāvji atbildēja, ka ne jau kvalitātes dēļ, jo tā tiek nodrošināta augstāk par pieprasītajiem rādītājiem, bet dažādu likumdošanas nepilnību sakarā, kur ilgu laiku nav varēts nodefinēt, kas īsti ir roku darbs, lai iegūtu vietējās izcelsmes zīmolu. Tas būtu kā Latvijā pēc aizsargātu ģeografiskās izcelsmes, cilmes vietu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmas ražotiem produktiem. Piemēram, sklandu raušiem. Uzņēmums lielu vērību pievērš videi draudzīgai ražošanai, resursu ekonomiskai izlietošanai. Blakus ražotnei izveidots veikals, kurā nopērkami ne tikai kooperatīva ražojumi – kalnu ganībās Fragas do Eume  nacionālā parka teritorijā ganītu govju piens – ar izcelsmes zīmolu reģistrēts produkts, sieri, biezpiens, sviests, jogurts, maizes smēriņi, saldējums. Kooperatīva darbinieki saka, ka viņu govis ir mierīgas un laimīgas, katru dienu saņem vislabāko kalnu nogāžu zāli, tāpēc piens iegūst īpašu garšu, un no tā ražotais siers ir unikāls. Nogaršojām dažus neparastākus sierus – ar čorizo desiņu gabaliņiem, ziemas ceļotāju sieru un citus. Pretī atvedām Latvijā darinātu sieru ar lavandu, par ko tehnologi bija ļoti gandarīti, iepazīstot jaunu garšu niansi. Jāsaka, spāņu sieri ir ļoti piemēroti latviešu garšu kārpiņām. Apskatot ražošanas procesu,  redzējām, ka ir iegādātas speciāli pielāgotas iekārtas sviesta ražošanai, izmantojot ES finansējumu. Tomēr, lai saražotu produktus pēc nacionālās kvalitātes shēmas, tiek ieguldīts diezgan daudz roku darba. Vaicāti, vai pietiek darbinieku, saņēmām atbildi, ka nē. Tāpat kā mums, pastāv darbaspēka trūkums, tāpēc pašvaldības dažādiem līdzekļiem cenšas piesaistīt iedzīvotājus lauku reģioniem. Runājot par zemnieka labumu, apvienojoties kooperatīvā, mazam ražotājam ir nesalīdzināmi vieglāk izdzīvot, nododot pienu pārstrādei. Turklāt ar kooperatīva palīdzību var lētāk iegādāties dažādus augu aizsardzības līdzekļus, saņemt 24 stundu veterinārārsta pakalpojumus, nodot mikrobioloģiskās analīzes, iegādāties sēklas materiālu, dzīvnieku pārvadāšanas pakalpojums, tehnikas remontdarbu pakalpojumus un citas noderīgas lietas.

Otra lielākā bioloģiskā saimniecība

Apmeklējām otru lielāko bioloģisko saimniecību Spānijā – Casa Grande de Xanceda. Šeit notiek piena produktu ražošana, zinātniska pieeja  receptūru un sortimenta izstrādei, interaktīva bērnu un pieaugušo piesaiste lauku darbiem, izmantojot virtuālas saimniecību apskates iespējas. Ģimenes uzņēmums ar 300 govīm, kurš 2002. gadā viens no pirmajiem izlēma sertificēt savu saimniecību kā bioloģisko. Tiek stingi ievēroti visi sanitārie nosacījumi. To dzirdējām ikvienā saimniecībā vai uzņēmumā, ka sanitārie nosacījumi un videi draudzīga ražošana ir lieta Nr. 1, turklāt neviens saimnieks neteica, ka tas ir nevajadzīgi un aizņem daudz laika. Tieši otrādi, tā ir pirmā lieta kā prezentēt pircējam savu produktu – parādot, cik daudz ieguldīts produkta kvalitātes nodrošināšanā. Redzējām dažādu nosaukumu kvalitātes zīmolus un sertifikātus, ko izsniedz ražotājiem, un kurus stingri kontrolē uzraugošās iestādes. Sadarbībā ar zinātniskām institūcijām, kuras veic pētījumus par organisma aizsargspējām un imūnreakciju, izstrādāts ferments, kuru lieto dažādu vecumu bērnu jogurtu ražošanai sērijā Junior. Latvijas grupai bija iespēja ieskatīties ražotnē, kur tapa jogurti ar augļiem. Iegādātas ražošanas un iepakošanas iekārtas. Iepakojums izvēlēts draudzīgs videi, tāds, kurš viegli sadalās. Tiek meklēti jauni risinājumi, lai iepakojumu un produktu kopumā padarītu ekoloģiskāku un lētāku. Tas ir šodienas visu ražotāju izaicinājums. Otra vērtīgā lieta šajā saimniecībā – ar izglītojošu projektu palīdzību iepazīstināt jauno paaudzi ar saimniekošanu un piena ražošanu laukos. Izveidota gan virtuāla, gan tieša saimniecības apskate, sākot ar govju turēšanu, barošanu un beidzot ar produkcijas degustēšanu. Pašiem mazākajiem izveidotas interaktīvas nodarbības, lai iepazītos, kā rodas piens. Šim nolūkam saimniecībā nepieciešami divi  darbinieki, kuri regulāri uzņem grupas un apmeklētājus. Galisijas reģions cieš krasu depopulāciju, tāpēc saimniecība izveidojusi šādu ražošanas un izglītojošu modeli vienlaikus, lai motivētu jauniešus būt nākotnes uzņēmējiem un piesaistītu iedzīvotājus lauku reģioniem. Šādas apskates saimniecības, kurās notiek gan ražošana, gan izglītojoši pasākumi ar labiekārtotām degustāciju zālēm, komunikāciju, ēdināšanas un svinību telpām/nojumēm, dzīvnieku barošanas iespējām, lieti noderētu arī Latvijā. Tam noteikti nepieciešami atbalsta pasākumi, lai nodrošinātu nozares turpināšanos. Līdzās aplokiem ierīkoti spēļu laukumi, ēstuvītes, atrakciju vietas, traktorvilcieniņš teritorijas apbraukāšanai, labiekārtoti celiņi un produktu veikaliņi. Lai nav tā, ka bērnam šķiet – piens rodas veikalā. Vēl viena interesanta lieta, ko pastāstīja saimniecības vadītāja. Šajā apkaimē bieži vien vilki iekļūstot aplokos, saplosa aitas. Kaitnieki iemācījušies apiet aizsargierīces. Taču efektīvs risinājums esot ēzelis. Šiem dzīvniekiem ir ļoti laba dzirde, un,  tuvojoties vilku baram, tie jau labu laiku iepriekš saceļ lielu troksni. Tā par vienu no saimniecības varoņiem ir kļuvis pavisam parasts ēzelītis.

Nestandarta dārzeņu un augļu pārstrāde

Vigo apgabala Pontevedras provincē izvietojies uzņēmums FreshCut, S. L., kas nodarbojas ar dārzeņu un augļu pārstrādi, izmantojot “nestandarta” izskata produktus, t. i., tādus, kas neiederas lielveikalu plauktos – līki, lielāki, mazāki. Ja jau izejam uz zaļās saimniekošanas ceļa, tad jādomā par resursu ekonomisku izlietojumu. Tajā pašā laikā Lielbritānijā daudzās fabrikās “nestandarta” augļi un dārzeņi tiek vienkārši izmesti mēslainē. Ja paveicas, dažreiz tiek izdalīti strādājošajiem. FreshCut ražo dārzeņu, ogu biezeņus, smēriņus neparastās kombinācijās. Uzņēmums veicina sociālo integrāciju, nodarbinot speciālu vajadzību grupas. FreshCut vairāk nekā 80% darbinieku ir ar invaliditāti, piemēram, nedzirdīgi, bet citādi pilnīgi piemēroti darbu veikšanai. Pirms darbu uzsākšanas darbinieki tiek pienācīgi apmācīti. Uzņēmumā visi darbinieki, neatkarīgi, vai tie ir veseli cilvēki vai ar īpašām vajadzībām, tiek atalgoti pēc vienotiem principiem. Galifresh ir uzņēmuma reģistrēta preču zīme, kas kļuvusi par sinonīmu kvalitātes, sociālajām un vides inovācijām. Produktu ražošana no augļiem un dārzeņiem no 100% dabīgām sastāvdaļām, bez piedevām, bez laktozes un glutēna. Šie produkti ir ar salīdzinoši īsu realizācijas termiņu un tiek piegādāti pansionātiem, slimnīcām, eko veikaliem. Dalībnieku grupai bija iespēja skatīt ražošanas procesu darbībā. Roku darbs tikai, izceļot ceptu ābolu paplātes no krāsns, vai etiķešu ievietošana mašīnā. Viss pārējais – mazgāšana, mizošana, cepšana, vārīšana, iepakošana – automatizēts, izmantojot ES finansējumu. Dārzeņu atgriezumi tiek nogādāti dzīvnieku barošanai. Arī šajā uzņēmumā tiek domāts par vides aspektiem, un vēlreiz pārliecinājāmies, cik rūpīgi tiek sekots produktu kvalitātes standartiem un sanitārajiem nosacījumiem.

Netipiski – rāceņu lapu konservēšana

Kā netipisku piemēru apskatījām uzņēmumu Conservas Rosaleira, kas ražo dārzeņu un sēņu konservus. Slavenākais no tiem “grelos” (rāceņu lapa, Galisijas tipiskais produkts). Rāceņu lapu konservēšanu uzņēmuma īpašnieks pārņēmis no vecākiem. Pirmsākumos mazais cehs konservējis augļus un dārzeņus tradicionālā veidā. Tomēr spiedīgie apstākļi lika kļūt kreatīviem un izdomāt kaut ko neparastu, ar ko iekarot tirgu. Tā radās konservētas rāceņu lapas, kas lielā daudzumā bija pieejamas apkārtējos laukos un kuras nevienam nevajadzēja. Sākumā vietējie galvas vien grozījuši, bet drīzumā produkts iekarojis savu vietu. Tagad tūristi to brauc nogaršot no malu malām. Vietējās kafejnīcās un restorānos to izmanto kā piedevu mērcēm vai “kažociņu” ceptai gaļai, kā arī zupās un sautējumos. Arī šī ražotne sadarbojas ar vietējiem zemniekiem. Tiek noslēgti līgumi par rāceņu audzēšanu. Tad pārstrādes uzņēmums ar savu transportu izejvielas nogādā uzņēmumā. Zemniekam ir tikai jāizaudzē un jānovāc raža. Abpusēji izdevīgi. Runājot par darbaspēku, arī šeit ir tā trūkums, kā jau laukos vispār. Pārsvarā uzņēmumā strādā vietējā ciema sievietes. Viņas esot čaklākas, akurātākas, uzmanīgākas par iebraucējām. Novēlu, lai arī jums izdodas atrast savu unikālo produktu un pircēju!

Kā redzams, problēmas ir līdzīgas gan Spānijas, gan Latvijas darbarūķiem. Darāmā ir daudz, jāstiprina kooperācija, jānodrošina apdzīvotība laukos, jāpiesaista jaunie nākotnes uzņēmēji. Tam ir dažādi risinājumi, ko iespējams ieraudzīt šādos pieredzes apmaiņas braucienos. Gaidīsim jaunus produktus  un risinājumus no mūsu dalībniekiem!

Jana Tramdaha,
LLKC Tukuma konsultāciju biroja vadītāja