Ierašanās vienreizīgumā. Austrija

Lai iepazītos ar sadarbības tīklu veidošanas pieredzi pārtikas produktu ražotāju lokālo izejvielu piesaistē un dalībā īsajās piegādes ķēdēs, LLKC Talsu birojs devās pieredzes braucienā uz Štīrijas Vulkānzemes reģionu. Brauciena dalībniekiem viss redzētais šķita vienreizīgs.

Štīrijas reģiona veiksme – prasme sadarboties

“Kad mēs ieejam pļavā, redzam ziedu. Kad apstājamies, ieraugam telpu un visu, kas mums apkārt. Redzot, kā aug zāle, zied pļava, sajūtot, kā tā smaržo, mums rodas emocijas, un tad mēs ar šo telpu saaugam. Mūsu pienākums ir sargāt tās vērtības, kuras mums ir apkārt, piešķirot tām jaunu vērtību un nozīmi. Mēs nedrīkstam slavināt tikai jauno, ko obligāti vajag ieviest pie sevis, bet jāsargā un jākultivē tās vērtības, kas mums ir,  jāizstrādā jauna vīzija un jārunā vienā valodā. Ja runāsiet sliktu par savu reģionu, valsti, pagastu, kurā jūs dzīvojat, jūs nekad nedomāsiet labu. Jāpiešķir lielāka nozīme tam, kas mums ir, jārada sava atpazīstamības zīme. Vadītājs par to visu ir atbildīgs. Pašvērtības celšanai ir ārkārtīgi liela nozīme, mums jāapzinās sava vērtība, un to nevaram un nedrīkstam noniecināt. Katra vieta, kur mēs dzīvojam un strādājam, ir vienreizīga un unikāla. Māksla ir to ieraudzīt. Sadarbība ir ļoti svarīga. Pasaule grib paplašināties, bet mums nepieciešams iet kopā, lai varētu apturēt globolizāciju. Mums ir nepieciešama skaidra virzība uz mērķi, ja šādas virzības mums nav, tad mēs apmaldāmies. Esam kā kāmīši ritenī, skrienam arvien ātrāk un labuma nekāda. Pie manis jau laba nekā nav. Nav arī nekādas vēlēšanās kaut ko atrast. Mums vienmēr vajag vairāk un vairāk, un tad rodas pārsātinātība. Tā pie laba nenoved. Tā ir liela problēma. Cilvēki gaida risinājumu nezin no kā, viens otru šajā telpā medī. Tas noved pie sadursmēm. Mums bieži ir divu roku modelis, kur viena roka visu laiku skatās atpakaļ bijušajā laikā, un otra uz nākotni. Mums ir jāmaina cilvēku domāšana skatīties uz mērķi ar  inovatorisku domāšanu. Nepieciešams iemācīt cilvēkus mīlēt to, ko viņi dara, ņemt vērā visas labās idejas, bet ne kopēt,” šādi par visa Štīrijas Vulkānzemes reģiona attīstību izteicās Feldbahas pilsētas mērs Jozefs Obers tikšanās laikā ar LLKC Talsu konsultāciju biroja organizētā saimniecību apmeklējuma brauciena dalībniekiem.

Vulkānzemes pārdzimšana

Štīrijas Vulkānzeme ir viena no Austrijas pavalstīm, kurā iekļāvušies četru reģionu 33 novadi, šeit kopumā dzīvo ap 100 tūkstošiem cilvēku. Šis Austrijas reģions savulaik bija vismazāk attīstītais reģions ar nelieliem lauksaimniecības uzņēmumiem un bez rūpnieciskās ražošanas. 1995. gadā Austrija pievienojās Eiropas Savienībai (ES), kas cilvēkus darīja bažīgus, jo valsts iekļāvās vienotā Eiropas tirgū. No otras puses, tā bija iespēja iegūt ES fondu atbalsta maksājumus. Tad arī radās ideja  par 14 pašvaldību kopdarbu, izstrādājot Vulkānzemes attīstības koncepciju un vīziju līdz 2025. gadam. Tika izstrādāts jauns zīmols, viņi saprata, ka izveidot kaut ko jaunu ir daudz vieglāk, nekā izmainīt esošo. Patlaban Vulkānzeme sasniegusi tādu līmeni, ka kultūras pasākumos piedāvā tikai vietējā reģiona produktus, tādējādi atbalstot sava reģiona ražotājus. Minētajos pasākumos nav iespējas iegādāties Coca Cola un Fanta, jo pieejamas tikai vietējā ražojuma sulas un citi dabīgie dzērieni.  Vulkānzemes iedzīvotāji ir sapratuši, ka kaimiņš nav konkurents – ja viņš kļūs bagātāks, arī paši dzīvos labāk.

Sadarbības modeli varējām vērot ik uz soļa, visās saimniecībās, kur vien pabijām, savos mazajos veikaliņos tirgo katrs ne tikai savu saražoto produkciju, bet arī kaimiņa.

Senatne, pamatīgums, sadarbība – ieskats saimniecībās

“Berghofer Muhle” dzirnavas jau no 1845. gada pieder Berghoferu dzimtai piektajā paaudzē. Šeit saimnieko māsas Diāna, Liāna un Izabella. Šī ir vislabāk saglabātā miltu maltuve  tuvējā apkārtnē, kura strādā pēc sentēvu malšanas tradīcijām. Pirmsākumā tā bija tikai graudu maltuve, bet tagad tiek spiesta arī ķirbju eļļa. Šeit tiek ražota elektrība savām vajadzībām. Saimniecībā tiek apsaimniekoti 25 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kur aug dažādas kultūras, pamatā graudaugi un ķirbji. Izspiestā ķirbju eļļa tiek pildīta stikla pudelēs, un  korķi sedz uzlīme, kura apliecina, ka produkts nāk no šī reģiona – Štīrijas. Saimniecība sadarbojas ar 10 lielām un 30 mazākām tuvējām saimniecībām miltu malšanā un ķirbju eļļas spiešanā. Spiežot eļļu šeit, iegūst tiesības izmantot šīs saimniecības apliecinājuma zīmi, kurai blakus saimnieki var likt sava uzņēmuma zīmi, kas apliecina, ka produkts nāk no savas saimniecības. Sadarbība ir ne tikai graudu malšanas un ķirbju eļļas spiešanā, bet arī saražotās produkcijas tirdzniecībā vietējā veikaliņā, kurā tirgo arī kaimiņu saražoto produkciju.

Dārzeņu audzēšanas saimniecībā “Gemuse H” saimnieko Krista Voniša ar savu ģimeni. Pavisam apsaimnieko 12,0 ha  lauksaimniecībā izmantojamo zemi, no kuras īpašumā ir 2,0 ha, pārējā tiek nomāta. Apsaimnieko arī 0,80 ha plēves siltumnīcas, kur tiek audzēti dažādi zaļumi, salāti, kāposti, tomāti un gurķi. Nomātajā platībā tiek audzēti ķirbji, melones un kukurūza. Šajā apvidū ir mālainas augsnes, kuras neprasa pastiprinātu  laistīšanu, kura tiek uzskatīta par priekšrocību. Potētie tomātu stādi tiek iepirkti un tiek audzēti uz trīs pazarēm, lai pēc iespējas iegūtu lielāku ražu un augļi veidotos vienāda lieluma. Sadarbojas ar lieltirgotavām, kur cenu nosaka produkcijas pārdevējs un samaksa par produkciju tiek veikta divu nedēļu laikā. Tuvējās saimniecības sadarbojas savā starpā, tirdzniecība notiek savos mazos veikaliņos un kaimiņu veikaliņos. Produkciju piegādā arī ēdināšanas uzņēmumiem un restorāniem, kur piegādes notiek reizi nedēļā. Sadarbības ietvaros, apvienojoties kaimiņu saimniecībām, no pāri palikušajiem tomātiem tiek ražots etiķis un dažāda veida kečupi. Saimniecībā tiek izmēģināts audzēt dažādus jaunus augus, piemēram,  zilenes, kivi, ingvers, kurus nākotnē paredzēts audzēt nelielās platībās.

Saimniecība “Weingut Kapper” ir Franča Kapera ģimenes uzņēmums, tipiska vīnogu audzēšanas saimniecība, apsaimnieko 7,0 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kur aug dažādu šķirņu vīnogas. Šajā reģionā kopumā ar vīnogām apstādīti ap 1300 ha. Vīnogas sadarbības ietvaros tiek iepirktas no citām saimniecībām, kuras vīnu pašas nedarina. Raža tiek novākta tikai ar rokām, jo vīnogulāji  izvietoti kalnu nogāzēs. Pārstrādā ap 80% gaišās vīnogas un 20% tumšās vīnogas. Šajā apvidū vīnogas raksturojas ar bagātīgu augļu garšu, kas pēc tam atspoguļojas vīnā. Reģionā ir izstrādāts lauku tūrisma maršruts “66 ceļš”, kura apkalpošanā iesaistītas 37 saimniecības. 66 nozīmē “pērles” un pašu pienākums ir reklamēt labāko. Interesantā veidā šajā reklamēšanas procesā iesaistījās vietējie mākslinieki, kuri ceļa malās izstādīja savus darbus visu apskatei, piemēram, reklamējot, piemēram, vietējo šķiņķi vai vīnu savādākā izpratnē, tā arī piesaistot interesentus šīm saimniecībām, kuru produkts tiek atspoguļots mākslā. Cilvēki tad dodas šīs vietas meklēt, iepazīst tās un tālāk iesaka citiem. Ar pavisam vienkāršu paņēmienu tiek sasniegts maksimālais efekts, kurš virza uz attīstību ne tikai tās saimniecības, kuras ir iesaistītas, bet arī visu tuvējo apkārtni. Arī Kapera saimniecība ir viena no šīm pērlēm, kura ir iesaistīta šajā projektā, un reģiona mērķis šajā ceļā iekļaut 66 saimniecības, kuras ir kā pērles. Arī šeit sadarbība raksturojas kā kopīga gatavās produkcijas realizācijā, un sevis un kaimiņu saimniecību  reklamēšana, neprasot par to nekādu papildu samaksu.

Mārrutku saimniecību “Tappauf” pārvalda Francis Tapaufs ar savu ģimeni. Te apsaimnieko 50 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kur 5,0 ha aizņem mārrutki, 23 ha kukurūza, 1,0 ha ķiploki, 3,0 ha ķirbji, 11 ha graudaugi un ap 7,0 ha tiek audzēti valrieksti. Šīs saimniecības mārrutku marka ir valsts aizsardzībā un to stingri uzrauga dažādas iestādes. Saimniecība sadarbojas  ar tuvējām saimniecībām 3 km rādiusā. Ļoti interesanta mums šķita viņu sadarbība, kas izpaužas kā lauksaimniecībā izmantojamās zemes maiņa savā starpā. Diskusija izvērtās ļoti plaši, vai mēs, Latvijā, kaut ko tādu varētu pasākt. Brauciena dalībnieki arī pauda savu viedokli, ka droši vien to mēs nevarētu, jo esam ar citādāku mentalitāti un rakstura īpašībām.

Ābolu vīna, sidra, sulu un atspirdzinošo dzērienu ražotne “Nesteberger” ir Jozefa Nestelbergera ģimenes uzņēmums jau no 1891. gada. Saimniecība apsaimnieko  25,0 ha, 7,0 ha  apstādīti ar augļu kokiem, lielākā daļa atrodas kalnainā apvidū, kas apgrūtina to kopšanu un ražas novākšanu. Saimnieka moto ir sekojošs, lai sagatavotu izcilu produktu, augļiem jābūt lasītiem ar rokām. Reģionā septiņi augļu vīna darinātāji apvienojušies asociācijā Caldera. Tas nozīmē vulkāna krāteris. Katrs ražo savu produktu, bet mārketinga aktivitātes veic kopīgi. Produktiem, kuri tiek saražoti, ir vienāda priekšējā etiķete, bet aizmugurējā etiķete ir atšķirīga, kur ir informācija par konkrēto ražotāju. Šeit izstrādāta kopīga pakete ceļojumiem, kuros ir  iespēja iepazīt visas saimniecības. Saimnieks priecājas par faktu, ka jaunā paaudze paliek šeit. Atvadoties no mums, saimnieks saka mums sekojošus vārdus: – Es strādāju savā sapņu darbā, priecājos, ka mans darbs dod prieku man un citiem. Nogurušas rokas ir vienmēr, bet no noguruma ir prieks.

Hatcendorfas lauksaimniecības un meža apsaimniekošanas skola ir lielākais lauksaimniecības izglītības centrs reģionā. Skolā mācās 128 audzēkņi no 14 gadu vecuma no Austrijas, Vācijas un Slovēnijas, kura atrodas tepat līdzās. Skola apsaimnieko 103 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, 36 ha meža, kūtīs ir cūkas, liellopi un slaucamās govis. Šajā skolā jāmācās trīs pilni gadi, tad, nokārtojot eksāmenus, iegūst lauksaimnieka specialitāti un, protams, papildu izglītības dokumentus par tiesībām kaut lopus, augu aizsardzības līdzekļu lietotāja apliecību, tiesības lopiem dot medikamentus. Skolas moto ir –   viena skola dzīvei, jo šeit galvenais mērķis ir iemācīt audzēkņiem, kā visu saražot un kā to veiksmīgi pārdot. Lai prastu izdzīvot tiešā tirdzniecībā, lai prastu visu šo labi un ieinteresējoši pasniegt. Skolā mācās arī audzēkņi, kuru  vecākiem nav īpašumā zemes, bet viņi saprot, ka būs pieprasīti darba tirgū. Interesants fakts mums, šeit valda stingra disciplīna – celšanās no rīta 6.00, 7.00 sākas mācības un vakariņas ir 18.00, pēc kurām arī ir mācības, un nakts miers iestājas 22.00. Skolā nelieto mobilos telefonus.

Romāna Šmita bioloģiskā alus un viskija ražotne “Lava Brau und Whiskey” ir pirmais uzņēmums Austrijā, kas sāka ražot bioloģisko viskiju. Pavisam maza alus darītava, pierādījums tam, ka mazs uzņēmums var izdzīvot. Uzņēmumam jāvirzās uz vērtību un kvalitāti. Visi vienmēr skatās uz cenu, par vērtīgumu neviens nedomā. Gatavā produkcija netiek tirgota lieltirgotavās, bet uz vietas savos un kaimiņu veikaliņos. 54% no visas saražotās produkcijas ir augstākajā kvalitātē. 2007. gadā ieguva bioloģiskā uzņēmuma sertifikātu. Mucas viskijam gatavotas no koka, kuri auguši šajā reģionā. Nekas netiek ievests no ārzemēm.

Romāns padalījās ar dažiem ieteikumiem, kā labāk pārdot savu produkciju:

Ja kaimiņi būs bagāti, arī es tāds būšu.

Jāsāk ar pirkšanu vienam no otra un pārdodot otra produktus klāt pie sava produktu klāsta, tā tos popularizējot.

Katru reizi, kad mēs atveram savu naudas maku, mēs pieņemam svarīgu lēmumu: es esmu par vai pret vietējo sadarbību.

Vairāk uzmanām savas domas, jo tās nereti pārtop par vārdiem.

“Obstbau Christandl” ir Kristlandlu ģimenes uzņēmums, kur tiek audzēti 4,0 ha plūškoki,1,0 ha smiltsērkšķi, 3,0 ha dažādas jāņogas, 1 ha ābeles, 3,0 ha aronijas. Saimniecībā ierīkots paraugdārzs, kurā aug dažādi augļu koki, piemēram, piparu koks, mandeļu koks, Indiāņu banānu koks un, protams, daudz kas cits. Šis dārzs kalpo kā apskates objekts pilsētniekiem, lai iepazītos ar kokiem daudz sīkāk, šeit iespēja tos aptaustīt un ražas laikā pagaršot. Saimniecība gatavo dažādas marmelādes –  ap 40 veidu, sulas, krāsvielas. Ap 90% plūškoka ogas tiek pārstrādātas krāsvielās. Saimniecībā uzstādīti saules paneļi, kuri dod iespēju samazināt produktu realizācijas cenu. Gatavo produkciju tirgo ap 70 mazos veikaliņos līdz pašai Grācai. Sadarbība veidojas arī ar veikalu ķēdēm, tās šos produktus ir pamanījušas, nosacījumi pārdevēja – samaksa tūlīt un zemi piecenojumi. Patlaban ļoti populāri kļuvuši šīs saimniecības ražojumu dāvanu grozi, uz Ziemassvētkiem nespējot pat visus pirkt gribētājus apmierināt.

“Ziegenhof Milhmadchen” ir Sonjas Trumeres bioloģiskā kazu un plūškoku audzēšanas saimniecība. Kazas tiek audzētas ekstensīvi, ierīkots neliels stends, kur var apskatīt kazas, un neliels veikaliņš savas un kaimiņu produkcijas realizācijai. Saimniecībai ir ap 50 kazas, kuras tiek slauktas vienu reizi dienā. Izslaukums ir atkarīgs no sezonas, tas svārstās no 1,5 līdz  pat 4 litriem dienā. Visa produkcija tiek pārstrādāta un tirgota savā veikaliņā, notiek arī piegādes dažādiem uzņēmumiem un vietējiem restorāniem. Plūškoki tiek audzēti ap 5,50  ha platībā. Tie tiek pārstrādāti sulās un dažādās želejās. Plūškoku audzētāji apvienojušies apvienībā, kuras produkcija tiek eksportēta uz ASV. Pārdod arī farmācijas uzņēmumiem, kuri tālāk to izmanto zāļu ražošanā.

Saimniecību apmeklējuma brauciena dalībnieku atziņas:

Sadarbojoties var uzlabot sava uzņēmuma un kaimiņa uzņēmuma, un reģiona attīstību.

Tika iegūtas daudzas jaunas idejas par iespēju veiksmīgi saimniekot nelielā zemes platībā.

Visā ir vērtība, gan mazā saimniecībā, gan vietā, kur dzīvo cilvēki.

Kultūras pasākumos jāpiedalās tikai vietējiem ražotājiem, popularizējot savus ražojumus. Cilvēki ar laiku pieradīs, tas nenotiks nākamajā dienā, ar laiku radīsies vēlme neiegādāties ārvalstu produktus.

Mācīt bērniem, kā sēt un stādīt augus, pētīt, kā tie aug un kā tos izmantot pārtikā. Mērķis runāt ar bērniem, ka pārtiku nevar izniekot, nevar mest ārā.

Veicot pārmaiņas sevī pašos, negaidīsim uz citiem.

Apzināsimies, ja produkts novākts ar rokām, tam ir pavisam cita vērtība.

Ja nemācēsi piecās minūtes stāstīt par savu produktu un šajā laikā aizmirsīsi pateikt, cik tas maksā, par labu tas neliecina, tāpēc jāmācās reklamēt un slavēt savu darbu un produktu.

Reģions iemācījās būt cilvēkiem labvēlīgs, nauda tika investēta cilvēkos ne tehniskos līdzekļos.

 Pasākums īstenots LAP 2014.-2020. pasākumā “Saimniecību un mežu apmeklējumu nodrošināšana” par tēmu: "Sadarbības tīklu veidošanas pieredze pārtikas produktu ražotāju lokālo izejvielu piesaistē, dalība īsās peegādes ķēdēs.”.

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Alfons Spēks,
LLKC Talsu biroja vadītājs