Ir jādara tas, kas visvairāk patīk!

Naujenes pagasta Eglītē, apmēram 10 kilometrus no Daugavpils, atrodas mini zoo “JuRita”. Šeit saimnieko Rita Kočmarjova un Juris Šadurskis. Viņiem pieder saimniecība, kurā var apskatīt dažādus dzīvniekus. Šis biznesa veids pašiem saimniekiem ir gan hobijs, gan sirdslieta.

Juris sākumā dzīvoja pilsētā, Daugavpilī. Kā pats atceras, vasaras brīvlaikā devies uz laukiem apciemot vecmāmiņu, kur saimniecībā audzēja govis, aitas, sivēnus, zirgus un dažas vistas. Jurim patīk lauku dzīve un laika gaitā izveidojusies īpaša saikne un mīlestība pret dzīvniekiem.

Juris vairākus gadus dzīvojis ārzemēs Anglijā, atgriezies atpakaļ Latgalē, kopā ar dzīvesbiedri Ritu Kočmarjovu ir uzsācis savu biznesu – atvēris mini zoo. Rita arī sākumā dzīvoja Daugavpilī, studējusi Jelgavā. Juris ir piedalījies festivālā LAMPA, gan sarunu sola projektā iedvesmojis citus ar savu stāstu par atgriešanos dzimtenē un pašreizējo nodarbošanos. “JuRita” mini zoo Daugavpils novada konkursā “Saimnieks” 2019. gadā  saņēma balvu kā labākie aktīvāko tūrisma uzņēmēju vidū.

Nekur nav tik labi kā mājās

Juris uz ārzemēm devās piepelnīties. Tur viņš atrada labi atalgotu darbu. Strādāja loģistikas nozarē. Viņš, šo laiku atceroties, smej: “Biju devies nopelnīt miljonu, meklēt laimi, bet miljons kabatā kā nav, tā nav!” Toties Juris ārzemēs guvis bagātīgu dzīves pieredzi, protams, iemācījies valodu, bet pēc pāris gadiem nonācis pie svarīgas dzīves atziņas – nekur nav tik labi kā mājās! Tāpēc atgriezies dzimtenē un uzsācis kopā ar Ritu biznesu.

Apmeklētājiem mini zoo pirmo reizi tika atvērts 2018. gada jūnijā, kad Daugavpilī svinēja pilsētas svētkus. Sākumā saimniecībā bija apmēram 30 dzīvnieki – alpakas, daži zirgi, poniji, bet tagad apmeklētājiem apskatāmi teju vairāk par 250 dzīvniekiem – ap 30 zirgu, 40 poniju, Indijas govis zebu, punduraitas, ēzeļi, kazas, kamieļi, dambrieži, pāvi, truši. Kādreiz bija arī ķenguri, bet to vairāk nav, jo viņiem tomēr nepieciešami specifiski dzīves apstākļi. No malas izskatījies, ka dzīvnieks pārdzīvo stresu, tāpēc saimnieki izlēmuši to pārdot. Juris atzīst: “Mēs cenšamies dzīvniekiem dot brīvību un darām visu, lai viņi  justos labi.” Pirmais dzīvnieks bija zirgs. Vaicājot Jurim, kāpēc tieši zirgs, viņš atbild, ka Rita tolaik nodarbojās ar zirgu izjādēm. Tas bija kā pamats biznesa uzsākšanai. Diemžēl vecuma dēļ šis zirgs jau ir aizgājis aizsaulē. Dzīvnieki nāk no dažādām vietām gan Latvijā, gan ārzemēs. Vienas no pirmajām bija arī divas alpakas, kuras bija iegādātas Krāslavā. Uz Kauņu Lietuvā braukuši pakaļ pundurtrusim, bet pēc Indijas govs – uz Polijas dienvidiem. Juris piebilst, ka dzīvniekus nebija grūti atrast, tie paši “uzrodas”. Arī nekādas īpašas receptes saimniekošanā nav. Ja ir vēlēšanās un aktīva darbošanās, tad dzīve pati piespēlē dažādas situācijas.

Apmeklētājus piesaista arī interesantie fakti

Juris ar degsmi stāsta par mini zoo iemītniekiem, daudz ko jaunu un interesantu var uzzināt par to neparastajām iezīmēm un īpatnībām. Visgudrākie ir kamieļi, bet viņi mēdzot būt arī  atriebīgi. Toties kazas ir visviltīgākās. Trusim ir 28 zobi, skrienot tas var sasniegt ātrumu 25 km/h un sakošļā barību vismaz 120 reizes minūtē. Toties tad, kad piedzimst ķengurs, tas nav lielāks par ķirsi, bet aizstāvoties tie spēj rūkt kā suns. Izrādās, ka lama ir ļoti izturīga, tāpēc viņu izmanto kā nastu nesēju dzīvnieku – viņa bez atpūšanās var nest 50 kg smagu kravu pat 12 stundas.

Uzturēt dzīvniekus – tas ne tikai ir ļoti atbildīgs darbs, bet arī smags un līdzekļu ziņā dārgs. Nu jau dzīve teju ar katru dienu kļūst dārgāka un dārgāka. Dzīvniekiem ir nepieciešama barība, siens un zāle. Galvenais dzīvniekiem sagādāt barību ziemai. Gan sienu, gan graudus saimniecība iepērk. Pagājušogad barībai bija nepieciešami 800 siena ruļļi. Jārūpējas, lai dzīvniekiem būtu nojumes, kur paslēpties no sniega vai lietus. Dažkārt nākas saukt arī veterinārstu. Diemžēl jāatzīst, ka ir problemātiski atrast labu, profesionālu speciālistu, kurš strādātu ar tik lielu saimniecību un daudzveidīgiem dzīvniekiem. Saimnieki saka: “Laikam ejot, daudzas lietas esam iemācījušies paši.”

Saimnieki optimistiski noskaņoti

Cilvēki ir laipni un atsaucīgi. Ir tādi, kuri atved, piemēram, sev nevajadzīgus ābolus. Kāpēc tos sapūdēt, ja var atdot dzīvniekiem, kas tos apēdīs? Kaimiņš savukārt palīdz ar zāli. Rita un Juris ir gandarīti par paveikto: “Mēs esam optimistiski noskaņoti, pateicības pilni par to, ka liktenis mums ir devis tieši tādu iespēju rūpēties par dzīvniekiem, priecāties pašiem un darīt laimīgākus cilvēkus visās vecuma grupās – sākot no pašiem mazākajiem zinātkārajiem, un beidzot ar vecāka gada gājuma cilvēkiem.”

Seniori ar lielu interesi lūko un interesējas par dzīvniekiem. Juris atzīst, ka bērniem visvairāk patīk truši. Bērniem patīk izskrieties un barot dzīvniekus. Uz šejieni brauc arī cilvēki no pansionātiem un bērnu namiem, viņiem zoo apmeklējums ir par brīvu.

Jautāts par ienesīgumu, Juris atzīst, ka nav ambīciju tiekties pēc ‘’lielā gabala’’. Galvenais ir rūpes par dzīvniekiem un priecēt apkārtējos.

Saimniecību atbalsta un popularizē Augšdaugavas novada tūrisma aģentūra.

Darbi sadalīti harmoniski

Juris darot visus smagos darbus, bet Rita atbild par sociālajiem tīkliem, protams, katru rītu apskata visus dzīvniekus, tos pabaro, apmīļo. Darbi sadalīti harmoniski, lai pašiem prieks. Tā kā hobijs ir sirdslieta, tad nesanāk izdegt un nogurt, bet, gluži otrādi, piepildīties ar spēku un patiesu prieku.

“JuRita” mini zoo ir lieliska atpūtas vieta ģimenēm. Piedāvājumā apskate un kontakts ar dzīvniekiem, barošana ar zoodārzā iegādāto barību. “JuRita” piedāvā ne tikai apskatīt zoo, bet ir iespējams rīkot fotosesijas ar dzīvniekiem. Mini zoo ir kļuvis populārs un piesaista tūristus ne tikai no Daugavpils puses, bet arī no tālākiem reģioniem. Ekskursijās brauc pat no Lietuvas. Sīkāku informāciju par mini zoo var iegūt gan Facebook, gan Instagram vietnē.

Jautāts, kāda ir nākotnes vīzija, saimnieks atzīst, ka grūti to prognozēt: “Laiks rit, diemžēl dzīves dārdzība palielinās, līdz ar to arī vēlmes samazinās. Aizpagājušais gads bija ļoti labs finanšu ziņā, bet pagājušo gadu bija daudz sliktāk. Mēs esam ļoti atkarīgi no apmeklētājiem. Mēs esam uz visu gatavi, ir kur paplašināties, bet pastāv jautājums, vai to varēsim gan finanšu ziņā,  gan fiziski. Jo tālāk, jo sarežģītāk. Darbiniekus atrast ir grūti, tāpēc cenšamies visu darīt paši. Mājās pārnākam noguruši ļoti vēlu.”

Ģimenes moto: ‘’Ir jādara tas, kas visvairāk patīk!’’. Darbs ir dzīves prieka pamats. Darbošanās prieks ir laimes avots, no kura nekad nepagursti. Vēlam Jurim un Ritai neizsīkstošu darba sparu un kuplu apmeklētāju pulciņu!

Edīte Jermašonoka,
LLKC Daugavpils konsultāciju biroja uzņēmējdarbības konsultante

Foto: Edīte Jermašonoka