Kā kurzemnieki guva pieredzi sadarbības veidošanā Valgas apriņķī Igaunijā

LLKC Saldus birojs organizēja pieredzes apmaiņas braucienu lauku saimniekiem uz Valgas apriņķi Igaunijā. Trīs dienu laikā bija iespēja smelties iedvesmu sadarbības veidošanā un kopdarbībā produkcijas ražošanā un pārdošanā, iepazīties ar vietējo kopienu aktivitātēm, problēmu risināšanas veidiem, kā arī sociālo uzņēmējdarbību sadarbībā ar pašvaldībām. Braucienā piedalījās lauku uzņēmēji un interesenti galvenokārt no Saldus novada, kā arī no Dienvidkurzemes un Tukuma novadiem.

Trīs dienu laikā apmeklējām sešus uzņēmumus un saimniecības, kā arī tikāmies ar vairākiem saimniekiem, kuri vēlējās iepazīties un arī stāstīt par savu darbu.

Pirmā tikšanās vieta ir “Tiinas Creative house”, kas atrodas Valgā. Tīnai Lomemajai vīrs uzdāvināja 1903. gadā celto māju, lai viņai būtu vieta, kur strādāt un veidot savu studiju. Tīna ir radoša sieviete, māksliniece, bet viņa visu laiku mācās kaut ko jaunu, strādā par grāmatvedi, raksta projektus un mudina arī citas sievietes to darīt. Tā kā ēka sākotnēji ir būvēta kā Latvijas vēstniecība, kurā padomju gados atradās dažādas iestādes, tā ir pietiekami plaša. Pamazām par šo māju uzzināja arvien vairāk sieviešu un lūdza Tīnai izīrēt telpas sava mazā biznesa attīstībai. Patlaban mājā visas telpas ir aizņemtas, un pašas uzņēmējas šo māju sauc par “sieviešu paradīzi”. Tur atrodas divas frizieres, manikīre, šūšanas darbnīca, ziedu terapija, elpošanas studija, rotu darbnīca, psihologi. Pirms Covid laika notika arī jogas nodarbības. Ir arī keramikas studija, un notiek šūšanas kursi. Tiek rīkoti dažādi kultūras pasākumi, piemēram, dzejas dienas, grāmatu atvēršanas svētki, izstādes.

Nākamā tika apmeklēta “OÜ Sangaste mesi” – biškopības saimniecība, kas ražo medu un dažādus bišu produktus un maisījumus. Atrodas Sangastē, Valgas apriņķī. Ar biškopību nodarbojas jau vairākās paaudzēs, kad 1966. gadā Sangastes virsmežniecībā Reina Mānistes vecāki kļuva par biškopjiem. Tagad saimniecībā ir 400 bišu saimes, un iegūto medu pārstrādā un gatavo astoņu veidu medus maisījumus, kā arī kausē vasku un gatavo vaska šūnas. Saimniecībā ir izveidota arī neliela galdniecība, kurā gatavo biškopības inventāru (rāmīšus, stāvstropus). Galdniecība izveidota ar mērķi, lai būtu darbs visa gada garumā, pamatā ziemā. Medus tiek krēmots un tam pievienots sublimēto ogu pulveris. Medus iegūts tikai no meža augiem un tiek pārdots tikai mazumtirdzniecībā fasēts burciņās. Ir iegādātas iekārtas, kas atvieglo roku darbu – vaska kausēšanas līnija, precīza fasēšanas iekārta, medus atvākošanas un sviešanas līnija. Notiek sadarbība ar pārējiem apkārtnes biškopjiem inventāra izgatavošanā pēc pasūtījuma un vaska pārstrādē. 2019. gadā Reins Māniste ieguva Igaunijas titulu “Gada biškopis”.

Otrās dienas sākumā apmeklējām “OÜ CHAGA”, kas nodarbojas ar ārstnieciskās sēnes audzēšanu un pārstrādi. Čaga tiek audzēta uz bērziem. No iegūtās sēnes tiek ražoti dažādi imūnsistēmu stiprinoši eliksīri. Uzņēmums jau darbojas septiņus  gadus un tajā tiek nodarbināti 20 strādnieki. Te izveidota bērzu audze, kurā paši audzē čagas sēni un papildus izejvielu iepērk no citiem. Lielākā daļa sēnes šobrīd tiek ievākta savvaļā, bet ir jau apmēram 600 audzētāji, kas to ir iestādījuši savos īpašumos. Čagas eliksīra ražošanā netiek izmantots cukurs, bet gan medus, C vitamīns un augu sulas (upene, mežrozīte, smiltsērkšķis). Aktīvākais ražošanas periods ir no septembra līdz jūnijam, kad ir lielākais pieprasījums pēc imunitāti stiprinošiem līdzekļiem. Mēnesī tiek saražots apmēram 20 tūkst. pudeļu. Produkciju var iegādāties vietējos mājražotāju veikaliņos, uz vietas ražotnē un internetā. Turklāt produkcija tiek arī eksportēta uz vairāk nekā 12 pasaules valstīm, t. sk. uz Austrāliju, Kanādu, Honkongu u. c.

Nākamā apmeklējuma vieta bija “Taagepera Village Society”. Tāgepera ir ciems Igaunijas dienvidos Valgas apriņķī. Ciemā un 3 km rādiusā ap to dzīvo 100 iedzīvotāji. Ciemā atrodas Vagenkūlas pils, kurā ierīkota grezna viesnīca. Tās īpašniekiem pieder arī citas pils kompleksa ēkas. Viena no ēkām, kas ir celta gandrīz pirms 200 gadiem un tajā atradās zirgu stallis, tagad ir par 1 eiro gadā iznomāta ciema iedzīvotāju vajadzībām. Tāgeperas ciema biedrība ēku pamazām ir atjaunojusi, un tajā ierīkotas telpas iedzīvotāju brīvā laika pavadīšanai. Vienreiz  mēnesī sanāk aktīvākie ciema iedzīvotāji (12–20 cilvēki) un spriež par jautājumiem, kas nepieciešams, lai uzlabotu ciema dzīvi. Tiek rīkotas kopīgas talkas ciema teritorijas sakopšanā,  kopīgi svinēti svētki un rīkoti tirdziņi. Tirdziņos cep pankūkas un pārdod paštaisītu alu un iegūtos līdzekļus izmanto kopīgiem mērķiem. Ir ierīkotas sadzīves telpas (dušas, veļas mazgātava), pasākumu un brīvā laika pavadīšanas telpa. Tajā var nodarboties ar dažādiem rokdarbiem (šūšanu, aušanu, adīšanu, filcēšanu, rotu veidošanu), ir internets un dators, keramikas darbnīca. Visi rokdarbi un darinājumi ir izvietoti stendā un tos var iegādāties tūristi un viesnīcas apmeklētāji. Ciema biedrības vadītājs ir arī aktīvs uzņēmējs, kurš organizē komercmedības, ir ierīkojis nelieli kautuvi, ko ļauj izmantot arī ciema iedzīvotājiem. Pēdējās pašvaldības vēlēšanās viņš ir vēlēts kā deputāts un tādā veidā vēl labāk spēj sniegt atbalstu savam ciemam.

Trešajā dienā pirmā tikšanās vieta bija Sangastes “Rudzu mājā” (Sangaste Rukky Maja). Šī vieta kļuva atpazīstama, kad  Sangastes pils pēdējais saimnieks F.G.M. von Bergs uzsāka Sangastes rudzu selekciju. To sāka ar ievestu rudzu šķirni no Somijas. 1875. gadā Sangastes šķirni apstiprināja. Joprojām te ir saimniecības, kurās audzē rudzus pēc senām metodēm. Tā kā šī rudzu šķirne ir liela auguma (170 cm līdz pat 230 cm), salmus izmantoja jumtu klāšanai. Kopš 1888. gada šī šķirne ir ieguvusi dažādas godalgas pasaules izstādēs. No rudziem gatavo kamu, dažāda maluma miltus maizes cepšanai, kvasu, alu un degvīnu. Mūsdienās tiek selekcionētas arī hibrīdās šķirnes, kas ir augstražīgākas un izturīgākas. Bet saimniecībām, kas audzē vecās šķirnes, tiek maksātas subsīdijas. Igaunijā ir apvienība tiem lauksaimniekiem, kas audzē rudzus. Viņi arī popularizē Sangastes rudzus, ir izdota grāmata. Patlaban Sangastes rudzus audzē 51 saimniecībā apmēram 120 ha platībā. Ir izveidota biedrība “Sangastes rudzu ciems”, kas veic ciema lauksaimniekiem kooperāciju dažādu izejvielu piegādē, nodrošina tos ar visu nepieciešamo. Viņiem ir veikals, noliktava un “Rudzu māja”. Tā ir neliela viesu māja ar virtuvi un veikalu.

Pēdējā apmeklējuma vieta Valgā mūsos raisīja vislielākās emocijas – “NGO Valga Abikeskus”. Tā ir nevalstiska organizācija, kas ir izveidojusi sociālo māju, kuru vada apbrīnojama sieviete Terēze Sala. Ģimene, kurai jau vairāk kā 20 gadus ir savs ēdināšanas bizness, 2013. gadā no pašvaldības  saņēma lietošanā veco skolu, kuru pamazām sāka atjaunot un remontēt. Tā kā ģimenes hobijs ir motosports, tad sākumā ēku nolēma izmantot kā motokluba bāzes vietu. Pamazām radās jaunas idejas, un kā nākamo atvēra pārtikas banku, lai pārtika netiktu izmesta laukā un ieguldītie resursi nebūtu veltīgi. Pārtika tiek izdalīta maznodrošinātajām ģimenēm. 2020. gada oktobrī ēku ģimene nopirka no pašvaldības izsolē un sāka investēt remontā (logi, jumts, fasāde). Ēkā ir ierīkotas vairākas istabas, kurās dzīvo astoņi cilvēki ar garīgās veselības problēmām. Bet kopā ik dienu tur uzturas līdz 42 cilvēkiem, kas tiek nodarbināti dažādos pašvaldības darbos (uzkopj daudzstāvu mājās kāpņu telpas, kopj kapus). Ēkas otrajā stāvā vasarās tiek rīkotas  nometnes bērniem no trūcīgām ģimenēm. Tiek piesaistīti arī psihologi un mediķi, kuri strādā ar šiem cilvēkiem un tos uzrauga. Šis ir lielisks piemērs sadarbībai starp pašvaldību un uzņēmējiem dažādu sociālo problēmu risināšanā.

Apmeklētās saimniecības un uzņēmumi pierāda, to – ja cilvēks ir radošs un vēlas darboties, arī laukos var strādāt un gūt labumu. Interesanti bija redzēt mazo ciemu kopienu darbu un filozofiju, kā viņi strādā. Vislielāko emocionālo iespaidu un apbrīnu radīja Valgas sociālā māja un tās vadītāja Terēze. Redzējām, kā sieviete, kura ir izgājusi cauri smagiem dzīves pārbaudījumiem un slimībām, spēj piecelties un darīt tik daudz citu cilvēku labā!

Vērtīgas sarunas bija ar grupas pavadoni, gidu un tulku, lauku sieviešu organizācijas ETNA reģiona vadītāju Sirji Vālmani.  Sirje stāstīja par lauku attīstības tendencēm Igaunijā un igauņu dzīvi Covid laikā un pēc tam. Dzirdējām daudz labu vārdu par latviešu viesmīlību, augsto apkalpošanas līmeni, garšīgajiem ēdieniem un zemajām cenām. Braucot varējām vērot sakoptās lauku sētas, laukus un izbaudījām labos ceļus.

Iedvesmojošas bija arī tikšanās, kas nebija paredzētas programmā, piemēram, ar Janu Mae, kura Otepē vada ziemas sporta muzeju. Viņas vīrs ir slēpotājs Jāks Mae, kurš 2002. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Soltleiksitijā izcīnīja Igaunijai bronzu 15 km distancē, kā arī guvis daudzas citas starptautiskas godalgas. Janai ir arī SUP dēļu noma. Interesanti bija dzirdēt viņas stāstu un pieredzi par to, kā būt profesionāla sportista sievai.

Redzējām, kā Igaunijas iedzīvotāji saglabā savu senču tradīcijas un pavisam dabiski veido ciemu kopienas, kopīgi strādājot un atpūšoties. Ikvienā vietā mūs sagaidīja atsaucīgi un laipni cilvēki, un visur izbaudījām igauņu viesmīlību, kā arī baudījām viņu ražotos produktus un nacionālos ēdienus.

Brauciena dalībnieki atzina, cik iedvesmojoši ir šādi braucieni un idejas, ko gūst. Varam lepoties arī ar to, ka vienā Saldus novada saimniecībā jau tagad audzē Sangastes rudzus un cep maizi no šiem rudziem, bet pēc šī gada brauciena saimniecībā tiks izveidota čagas sēņu audze.

Dažas dalībnieku atsauksmes:

• Redzējām, kā ar radošu izdomu no pieejamiem materiāliem veidot jaunus, unikālus produktus;
• Ļoti izsmeļoša un pārdomas raisoša bija Valgā apmeklētā nevalstiskās organizācijas sociālā māja. Prieks, ka domā par cilvēkiem, ģimenēm;
• Čagas produkti ļoti interesanti. Esam bagātinājušies ar daudziem jaukiem uzņēmēju stāstiem;
• Daudz praktisku ideju pamestu ēku pielietojuma pilnveidošanai. Nekas nav neiespējams, ja ir vēlme kaut ko darīt;
• Iespaidoja sociālais darbs Valgā, darbs kopienas labā ciemos, inovatīvi – čagas pārstrāde.

Pamatatziņa – ja dari to, kas patīk, tad viss izdosies!

Saimniecību apmeklējumi tika nodrošināti Latvijas Lauku attīstības programmas (LAP) investīciju pasākuma 2014.-2020. gadam “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākumā “Atbalsts saimniecību un mežu apmeklējumiem”, LAD līguma Nr. LAD011018/P43.

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.