Kaimiņos izvēlas audzēt Anguss šķirnes gaļas lopus

Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centra Krāslavas birojs  vasaras sākumā organizēja pieredzes apmaiņas braucienu  Krāslavas gaļas liellopu audzētāju interešu grupai. To pārstāvēja lauksaimnieki no vairākam zemnieku saimniecībām: “Zarupi”,  “Piekalni”, “Ošlejas”, “Birztaliņas”, “Brīveri”, Zaļmuiža” un gaļas liellopu audzētājs no Dagdas pagasta Armands Pudniks.

Braucienu organizēja Krāslavas biroja lopkopības konsultante Anda Leikuma. Plānojot pasākumu, tika apzināti kaimiņvalsts Lietuvas Zarasaju rajona gaļas liellopu audzētāji. Lietuviešu pārstāvis Dariuss Viļūns, organizējot tikšanos ar saimniecībām, vēlējās parādīt tādas, kuras darbojas atšķirīgu laika periodu, bet kā vienojošais visām šīm saimniecībām ir iesaiste kopējā projektā. 

Projekta atbildīgais Dariuss skaidro, ka pamatmērķis ir ražot un pārstrādāt vietējo gaļas liellopu patērētājiem vēlamajā produkcijā. Līdz ar to vairākās attīstības kārtās tiek sasniegti šie mērķi. Sākotnēji projekts paredzēja iepirkt lauksaimniecības tehniku, lopbarības sagatavošanas tehniku un vaislas liellopus, visus šos pamatlīdzekļus projektā iesaistītās saimniecības varēja nomāt uz laiku, tādējādi sagatavot kvalitatīvu lopbarību un iegūt vaislas materiālu. Vaislas liellopi tika iepirkti Čehijā. Tika izvēlēti Anguss šķirnes gaļas liellopi. Dariuss skaidro, ka konsultējoties ar speciālistiem, tika meklēta gaļas šķirne ar labām mātes īpašībām, ar vieglām dzemdībām un ātraudzību.

Kooperējoties saimniecības izveidoja savu gaļas audzētāju biedrību, kā rezultātā projekta noslēguma kārta paredz izveidot  gaļas liellopu kaušanas mācību centru ar visu nepieciešamo aprīkojumu. Šis centrs darbosies līdzvērtīgi kautuvei, jo ir paredzēts pilns gaļas apstrādes cikls, tas ir, no dzīva liellopa līdz safasētai produkcijai. Tās klāstā ietilps fermentēta liellopu gaļa vakuuma iepakojumā, desas no gaļas atgriezumiem, pelmeņi, kā arī produkcija no subproduktiem.

Lauksaimnieki, kuri piedalās šajā projektā, var izvēlēties, kur realizēt savu izaudzēto gaļas liellopu. Izpētot cenas, ir jāsecina, ka Lietuvā gaļas liellopu cenas dzīvsvarā ir mazākas nekā Latvijā.

Pirmā saimniecība, ko apmeklēja lauksaimnieki, bija ar 45 Anguss gaļas šķirnes govīm, ko vada Marts Mikutavičs. Viņa saimniecībā liellopi tiek ataudzēti 18-20 mēnešus un tad realizēti gaļas uzpircējiem, kā arī pārdoti vietējā tirgū nelielos daudzumos. Saimnieks atzīst, ka šķirne ir laba un gaļa ļoti augstvērtīga, līdz ar to patērētājs arvien vairāk pievēršas liellopu produkcijai, aizvietojot ierasto cūkgaļu un vistas gaļu.

Otrajā saimniecībā lauksaimnieki varēja redzēt, kas notiek, ja jaunbuļļi netiek laikus nošķirti no vaislas, viss lopu bars atrodas kopā, līdz ar to nevar noteikt radniecību. Saimniecība darbojas ar bioloģiskām lauksaimniecības metodēm. Saimnieks Augusts Lekavecks, atzīst, ka tas nav īpaši labi – audzēt kopā, bet jaunbuļļi neizjūt stresu, līdz ar to vienīgais stress lopiem ir diena, kad jādodas uz kautuvi.

Trešajā saimniecībā arī saimnieko ar bioloģiskajām metodēm, izmantojot 120 ha lauksaimniecības zemes. Saimnieks Donats Bartašks atzīst, ka Anguss šķirne ir pirmklasīga audzēšanai kalnainā reljefā, ko grūti būtu apsaimniekot ar tehniku. Saimnieks joprojām darbojas ar projekta pamatlīdzekļiem un palielina ganāmpulku un kā savu produkciju, kas ir augstvērtīgākais Anguss šķirnes vaislas materiāls, piedāvā iegādāties gan vietējiem lauksaimniekiem, gan arī mums.

Ar projekta vadītāja Dariusa Viļūna starpniecību tiek veidota sadarbība, lai Zarasaju rajona Anguss šķirnes vaislas materiāls, varētu nonākt arī līdz mums.

Paldies interešu grupas lauksaimniekiem, organizatorei Andai Leikumai un Krāslavas konsultāciju birojam par rasto iespēju doties vērtīgajā pieredzes braucienā.

Artūrs Pavļukevičs,

LLKC Krāslavas biroja uzņēmējdarbības konsultants