Kuldīgas novada mazās saimniecības var attīstīties

Lielākā lauku iedzīvotāju daļa ir mazās saimniecībās strādājošie. Pēc 2013. gada Centrālās statistikas pārvaldes struktūras apsekojuma datiem, Latvijā ir 73,6 tūkstoši mazo saimniecību vai 90% no kopējā saimniecību skaita, kuras apsaimnieko 683,0 tūkstošus hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes vai 36,4% no kopējās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības.

Vidēji šīs saimniecības apsaimnieko 21,5 hektāru zemes. Mazo ģimenes saimniecību ieņēmumi nodrošina iztiku lielai iedzīvotāju daļai. Ne mazāk svarīgi ir tas, ka lauki ir apdzīvoti.

Par mazo saimniecību attīstību ir runāts daudz. Katrā plānošanas periodā, kopš esam Eiropas Savienībā, mazās saimniecības saņēmušas atbalstu. Lai atbalstu izlietotu racionāli, projekta īstenošanā obligāta ir konsultanta uzraudzība. Atbalsta programmas mērķis ir nodrošināt lielākās daļas atbalstu saņēmušo mazo saimniecību pāreju uz vidējo saimniecību grupu, kļūstot par konkurētspējīgām saimniecībām.

Par atbalsta programmu interese bija ļoti liela. Jau vairākus mēnešus pirms tās izsludināšanas pie LLKC lauku attīstības konsultantiem ieradās saimnieki, lai kopā izvērtētu saimniecības attīstības iespējas un pārrunātu iegādājamās tehnikas lietderību saimniecībā. Daudzu saimnieku izdoma ir apbrīnas vērta.  Dažkārt pietrūkst kāda, kurš palīdz idejas izvērtēt, un, tā sakot, visu salikt pa plauktiņiem. Lai saimniekotu efektīvi un panāktu, ka katrs lauku saimnieks ar savu darbu varētu nopelnīt iztiku ģimenei, konsultanta padoms ir noderīgs.

Pašreiz tiek īstenoti projekti saimniecībās, kuras saņēma atbalstu pirmajā kārtā. LLKC Kuldīgas biroja uzraudzībā ir 30 saimniecības dažādās nozarēs. Lielākā daļa saimniecību izvēlējušās attīstīt gaļas lopu audzēšanu, audzējot gan tīršķirnes lopus, gan strādājot ar bioloģiskās ražošanas metodēm. Trīs saimniecības attīsta vistkopību, sakārtojot jau esošās mītnes un iegādājoties attiecīgo aprīkojumu. Šādu izvēli noteica pieprasījums pēc olām un iespēja ražošanu palielināt pakāpeniski.

Divi saimnieki turpina nodarboties ar dārzeņu audzēšanu, divi jauni dārzi ar cidonijām, smiltsērkšķiem un augļu kokiem iestādīti Īvandē.  Saimnieki jau domā par jauniem projektiem saistībā ar pārstrādi, tikko dārzi sāks ražot. Mazāka interese bija par piena lopkopību un graudiem, jo piedāvātais atbalsts ir par mazu, lai attīstītu šīs nozares.

Lai uzzinātu, kā veicas Kuldīgas novada saimniekiem, devāmies uz saimniecībām. Apmeklētajās saimniecībās iegādāti visi plānotie agregāti un jau šajā sezonā iemēģināti lauku darbos.

Ieguldījumi saimniecības tehnikas parka papildināšanai “Liepās”

Snēpeles pagasta “Liepās“ mūs sagaida smaidīgā saimniece Inese Miloša. Nelielā ģimenes saimniecība dibināta 2001. gadā. Saimniecība strādā ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm. Visus darbus veic ģimenes locekļi. Galvenā ienākumus sniedzošā nozare ir gaļas liellopu audzēšana. Papildus pārdošanai audzē kartupeļus un apsaimnieko augļu dārzu. Ābolus un ogas pārdod tirgū. Ģimenes locekļi paralēli darbam saimniecībā iesaistīti citos darbos. Par saņemto atbalstu iegādāts lietots traktors un ruļļu prese. Neviltots ir saimnieces prieks par tehniku, kura, kaut arī nav jauna, ir neatsverams atbalsts lopbarības sagatavošanas darbos. Strādājot ar diviem traktoriem, izdevies sagatavot kvalitatīvu lopbarību arī nepastāvīgos laika apstākļos. Šogad vairs nevajadzēja pirkt pakalpojumus lopbarības sagatavošanā. Labi, ka atbalsta nosacījumi atļāva pirkt lietotu tehniku, jo iegādāties jaunu tik mazai saimniecībai nebūtu ekonomiski izdevīgi.

Ieguldījumi biškopības un zemeņu audzēšanas uzņēmuma attīstībā

Zemnieku saimniecība “Saldnieki” dibināta 1994. gadā. Sākumā nodarbojušies ar liellopu, graudu un dārzeņu audzēšanu. No 2008. gada mainījuši ražošanas virzienu un sākuši nodarboties ar biškopību. Saimnieks Arvīds Līdaka saimnieko kopā ar dēlu.  Sākumā produkcija patērēta pašu saimniecībā. Palielinoties bišu skaitam, medus ražošana kļuvusi par pelnošu nozari. Saņemtais atbalsts ļāva paplašināt bišu dravu par četrdesmit stropiem un iegādāties modernu biškopības inventāru. Jaudīga elektriskā medus sviede un šūnu atvākotājs atvieglo darbu. Papildus saimniecībā tiek audzētas zemenes. Arī to apkopšanai iegādāta atbilstoša tehnika. Saimnieks gandarīts par labo sadarbību ar konsultantiem, arī grāmatvedības kārtošana vairs nesagādā raizes, to veic konsultāciju biroja grāmatveži.

Ieguldījumi gaļas lopu audzēšanā zemnieku saimniecībā “Trapas”

Zemnieku saimniecība “Trapas” jau deviņdesmitajos gados nodarbojās ar gaļas lopu audzēšanu, bet 2013. gadā saimniekošanu pārņēma jaunais saimnieks Oskars Plēgermanis, kurš uzsāka saimniekošanu ar bioloģiskās ražošanas metodēm. Saimniecība turpmāk vēlas audzēt tīršķirnes Šarolē šķirnes lopus. Par piešķirto atbalstu iegādātas grūsnas tīršķirnes teles, kuras labi sadzīvo ar jau esošo ganāmpulku. Vienai no iegādātajām telēm jau piedzimis teliņš.  Saimniecībā ganāmpulks mierīgi ganās labi koptā zālājā, atskanot saimnieka aicinājumam, govis dodas šurp atrādīties. Lai sagatavotu kvalitatīvu lopbarību, zālāji katru gadu tiek atjaunoti. Par atbalsta līdzekļiem iegādāts arī siena vālotājs. Pavasarī plānots pirkt siena presi. Šķiet, ka arī dabas spēki vēsta par saimniecības paplašināšanu, – šogad visām govīm dzimst tikai telītes.

Ieguldījumi dārzeņkopības nozares attīstībai zemnieku saimniecībā “Pļavarāji”

Zemnieku saimniecība “Pļavarāji” darbojas jau no 1993. gada. Savu darbību tā sākusi ar graudkopību un kartupeļu audzēšanu. Ņemot vērā saimnieka interesi un pieejamās zemes izvietojumu, saimniecība pārorientējusies uz augļkopību un dārzeņu audzēšanu, atstājot kartupeļus kā galveno kultūru. Audzēti tiek visdažādākie dārzeņi: gan atklātā laukā, gan siltumnīcā. Sekojot tirgus tendencēm, arvien tiek izmēģinātas jaunas šķirnes. Viena no galvenajām prioritātēm ir produkcijas kvalitāte un ieguldītā darba apjoms, kas tad arī nosaka saimniecības attīstības virzienu – mehanizēt un ieviest jaunas tehnoloģijas. Par atbalsta līdzekļiem iegādātie agregāti nav lieljaudas, bet ļoti atbilstoši saimniecības vajadzībām. Saimnieks gandarīts, ka, pateicoties atbalstam, vairākus agregātus varēja iegādāties uzreiz. Par saviem līdzekļiem šāda aprīkojuma iegādei paietu vairāki gadi.

No saimnieku sacītā

– Saņemtais atbalsts ir nozīmīgs un dod iespēju veikt ilgtermiņa ieguldījumus, kuri veicinās saimniecības attīstību.

– Laba sadarbība ar LLKC konsultantiem palīdzēja izvērtēt iecerēto investīciju atbilstību un iedrošināja attīstīt saimniecību.

– Labs rezultāts, ja īstais cilvēks ir īstā vietā, gan zemnieks, gan konsultants.

– Sakārtota grāmatvedība, turpmāk to kārtos lauku konsultāciju biroja grāmatveži.

– Noderīga ir iespēja iegādāties lietotu tehniku.

– Atzinīgi novērtēja investīciju lietderību un iedrošināja turpmākai attīstībai.

– Ieguldījumu efektivitāte atkarīga no katra saimnieka uzņēmības.

Inese Blūma, Kuldīgas novada lauku attīstības konsultante

Foto: Anita Kovaļa