Mazie putnkopji sadarbojas

No 11. līdz 13. oktobrim Latvijas Nacionālajā dabas muzejā norisinājās Tautas putnkopju biedrības rīkotā izstāde “Vistu sēta. Latvijā audzēto vistu daudzveidība”.  Notikuma unikalitāte slēpjas faktā, ka vistu izstādes Dabas muzeja izstāžu zālē nebija notikušas vairāk nekā 30 gadus.

Šoreiz dažādas saimniecības – Tautas putnkopju biedrības biedri – kopīgiem spēkiem izstādīja 40 vistu šķirnes un papildus acu priekam – nedaudzas dekoratīvo baložu šķirnes. Apmeklētāju interesi apliecināja ne tikai trīs dienas nerimstošā interesentu plūsma, bet arī precīzi skaitļi: uz daudzveidīgajiem putniem ieradās paskatīties 1784 apmeklētāji. Biedrība arī aicināja apmeklētājus balsot par, viņuprāt, interesantāko putnu. Iegūtie rezultāti  gan nav pārsteigums – līdere ir cukurvistiņa ar cālīšiem, seko zīda vistas un eksotiski melnais Ayam Cemani gailis.

Šāda ievērojama pasākuma veiksmīgas sarīkošanas pamatā ir pati Tautas putnkopju biedrība (TPB), kura  pašlaik apvieno 59 biedrus no visiem Latvijas novadiem. Biedru sastāvs ir tikpat raibs kā putni – no tādiem, kuru novietnēs uzturas 10 putni skaistumam un pašpatēriņam, līdz saimniekiem, kuri jau drīzumā nekvalificēsies kā “mazie” putnkopji, jo ganāmpulka apjoms strauji tuvojas 350 putnu ierobežojumam. Kā jau visām sabiedriskām organizācijām, arī Tautas putnkopju biedrībai ir savi mērķi, galvenais no tiem – attīstīt ilgtspējīgu putnkopību Latvijā, apvienojot pašpatēriņa, mazos un vidējos putnkopjus. Biedrībā īpašs uzsvars tiek likts uz komunikāciju biedru starpā un sadarbību, arī ar citām organizācijām. Tam labs piemērs ir sadarbība ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru, kura rīkotajos kursos “Ganāmpulka veselības pārvaldība, iekļaujot dzīvnieku turēšanas un ēdināšanas nosacījumus (mājputni)” biedrības biedri varēja piedalīties bez papildu samaksas.

Var rasties jautājums – kādēļ ir svarīgi būt kādas biedrības biedram, vistas taču ēd un dēj tāpat, no saimnieka biedrošanās ar citiem nekas nemainīsies, ja vajadzēs kādu padomu, pameklēšu feisbukā. Patiesībā brīvprātīga sabiedrības pašorganizēšanās dažādās interešu biedrībās ir mehānisms, kas liecina par pilsoniskās sabiedrības attīstību un dod katram indivīdam iespēju caur biedrību savu viedokli paust plašāk un pārstāvēt, jau kopā ar citiem līdzīgi domājošiem, savas intereses. Pašlaik Tautas putnkopju biedrības viens no galvenajiem mērķiem pēc mazo putnkopju interešu pārstāvības ir pievērsties tieši šķirnes putnu atzīšanai Latvijā. Lielākoties Latvijas mazajās saimniecībās tiek turēti “krosi” jeb vairāku šķirņu konkrētiem mērķiem veidoti jaukteņi – šie putni ir izturīgi, ar labiem dējības rādītājiem. Tomēr daudzu putnu mīļotāju sirdīs dzīvo kas cits – vēlēšanās turēt konkrētas šķirnes, izkopt tās, varbūt pat atjaunot tādas, kuras skaitās daļēji vai pilnībā izzudušas.  Izstāde Dabas muzejā bija lielisks piemērs tam, ka mūsu saimniecībās dzīvo dažādi šķirnes standartiem atbilstoši putni, kuru audzēšana to saimniekiem sagādā prieku un gandarījumu.

IK “Rudeņi” saimniece Mārīte Škapare:

“Būt biedrības biedram ir svarīgi vairāku iemeslu dēļ. Viens kaut ko vari darīt pie sevis mājās, bet biedrība – tā ir iespēja piedalīties mācībās, dažādos kursos, kopīgiem spēkiem sarīkot izstādes un stāstīt sabiedrībai par to, ko dari. Mums ir ļoti veiksmīga sadarbība ar Lietuvas putnkopju biedrību, no viņu puses ir liela pretimnākšana un draudzīgi ielūgumi, padomi, kā attīstīt tieši šķirnes putnkopību. Mūsu kaimiņvalsts šajā ziņā ir tikusi daudz tālāk, jo rīko starptautiskas izstādes un ļoti kvalitatīvas mācības, arī par konkrētām šķirnēm un to īpatnībām.

Mēs arī uz to kopīgiem spēkiem tiecamies, tādēļ šāda sadarbība ir ļoti nozīmīga un kā biedrības biedram tā ir daudz vieglāk pieejama, nekā darbojoties individuāli. Piemēram, gredzenojot putnus, mēs šobrīd nedrīkstam gredzena marķējuma beigās likt burtus EE, kas nozīmē atbilstību Eiropas standartam, tādēļ jāturpina ar saviem putniem braukt uz izstādēm ārvalstīs, jāvāc izstāžu vērtējumi un jāturpina iesāktais.”

Par ļoti nozīmīgu uzdevumu Tautas putnkopju biedrības biedri uzskata Latvijas nacionālo vistu šķirņu uzturēšanu, pilnveidošanu un arī ceļu uz to starptautisku atzīšanu. Par Latvijas “īpašajām”, vēsturiskā atmiņā saglabātām, varam uzskatīt divas šķirnes – Latvijas cukurvistiņu un krūpiņu. Ja par cukurvistiņām pieejama gan dokumentāla, gan atmiņās balstīta informācija, tad par krūpiņiem zināms daudz mazāk. Tādēļ, ja kādam ir Latvijas cukurvistiņu un krūpiņu fotogrāfijas vai citi materiāli, kas saglabājušies no agrākiem laikiem, laipni lūdzam sazināties ar Tautas putnkopju biedrību, izmantojot sociālo tīklu sniegtās iespējas.

Laura Brencāne,
Tautas putnkopju biedrība

Foto: Jānis Caune