Meleču ģimenes aicinājums

Daudzi jaunieši mūsdienās, tāpat kā Sprīdītis, dodas plašajā pasaulē laimi meklēt. Taču ar laiku,  tāpat kā šim pasaku varonim, nāk sapratne un vēlme atgriezties dzimtajā pusē. Protams, nav jau īpaši daudz šādu jauniešu, bet tas mazumiņš, kurus dzimtas saknes un mīlestība pret savu novadu, pagastu atved atpakaļ, priecē. Māsas Lelde un Laine Meleces spēra šo drosmīgo soli, un tagad saimnieko savu vecāku mājās Alūksnes novada Ilzenes pagasta “Jaunzvirgzdiņos”.

Māja atrodas pasakaini skaistā vietā – dabīgo pļavu, mežu ielokā, nebūt ne paša lielceļa malā. Mamma Santa šeit dzīvo un strādā daudzus gadus saskaņā ar dabu. Viņa ir pirtniece, masiere, meistarklašu pasniedzēja, kā arī aktīva savvaļas augu vācēja, atpūtas kompleksa “Pirts baudas” īpašniece.

Santa 29 gadus bija vietējā skolā vizuālās mākslas pasniedzēja, taču pienāca brīdis, kad skolā vairs neredzēja savas izaugsmes iespējas, un drosmīgi nolēma pamest algoto darbu, uzsakot savu biznesu. Sākumā tās bija zāļu tējas, veselīgi sīrupi, bet tad īpašumā tika uzcelta pirts, un nu jau galvenā nodarbošanās ir viss, kas saistīts ar veselīgu dzīves veidu, pirtslietām. Santa gan uzskata, ka nekur tālu no pedagoģijas nav, jo vadot pieaugušajiem meistarklases, nodod savas zināšanas un prasmes tālāk. Viņa saka, ka sajūt sevī aicinājumu iedvesmot un izglītot citus, lai tie nebaidītos attīstīties un sasniegt mērķus. Santa savas pirtszinības, klasiskās masāžas zināšanas labprāt nodod tālāk, vienlaikus  pati bagātinot savu pieredzi kontaktējoties ar dažādiem cilvēkiem.

Augstā godā ir latviskums

Ģimenē augstā godā ir latviskums un latviskās tradīcijas, kas izpaužas dažādos veidos. Īpaši tas jūtams svētkos, bet arī ikdienā ar paražām, valodu un kultūras mantojumu. Santai šīs sajūtas ir pirts, tās rituāli, kas bagātīgi ar augu daudzveidību. Latviskums ir gandrīz visā, ko viņa dara. “Latviskās kultūras daļa ir arī rokdarbi – aušana, adīšana un citi darbi. Tie ir ikdienas rituāli – rudzu maizes cepšana un zāļu tējas pagatavošana,” stāsta Santa. Ziemā, kad pirts lietas nedaudz mazinās, Santa māca citiem aust raibu raibos lakatus. Gribētāju netrūkst ne tikai savā novadā, bet arī kaimiņu un vēl tālākos novados. Kādas krāsas, kādi raksti, un tik daudz smaidošu, par savu paveikto lepnu audēju. Santa saka, ka tas viss dod spēku turpināt iesākto un atklāt atkal ko jaunu, sev un apkārtējiem.

Kā jau latviešiem ir  sakāmvārds, ka ābols no ābeles tālu nekrīt, arī meitas Laine un Lelde nolēma pamest pilsētas vidi, nevēlējās strādāt citu labā, un atgriezās mājās. Tagad viņas kopā savos “Jaunzvirgzdiņos” organizē dažādus pasākumus, un uzskata, ka māsu spēks ir tas, kas palīdz.

Komplekss “Pirts baudas”

Vasaras ir karstākais laiks gan dabā, gan arī atpūtas kompleksā “Pirts baudas”. Darba pilnas rokas. Lelde saka, ka šī ir viena no viņas un māsas Laines svarīgākajām vietām uz pasaules, te ieguldot savu sirdi un dvēseli.

Šovasar māsas jau ceturto reizi “Jaunzvirgzdiņos” rīkoja elektroniskās mūzikas festivālu “Brave” – tā  ir vieta, kur sastapties ar draugiem, dejot pie dabas un izbaudīt visu, kas nepieciešams lieliskam festivālam. Pagājušajā gadā par godu šim festivālam meiteņu tētis īpašumā  uzcēla estrādi, savukārt festivāla organizēšanā piedalījās visa ģimene. “Sapratām, ka būtu muļķīgi estrādi izmatot tikai vienu reizi gadā, tādēļ “Brave” turpinām, lai tas kļūtu par ikvasaras tradīciju,” stāsta Laine.

Rīko amatiermākslas festivālu

Viena no kopīgajām ģimenes interesēm ir teātris. Savulaik mamma darbojās Ilzenes teātrī, un nu to turpina abas māsas. Jau skolas laikā Laine un Lelde bija cieši saistītas ar aktiermākslu, tas viņas interesējis un aizrāvis. Māsas nolēma atdzīvināt šīs tradīcijas un šovasar “Jaunzvirgzdiņos” sarīkoja amatiermākslas festivālu “Tādi mēs esam”. Festivāls izdevās, tas radīja pārliecību, ka šāds pasākums ir dzīvotspējīgs un vajadzīgs. Ikdienā abas māsas darbojas plecu pie pleca. Vai tas ir viegli? “Mēs esam atšķirīgas, tādēļ viena otru papildinām. Es vairāk esmu komunikabla un radoša, savukārt Laine ir lielā darītāja, organizatore. Paldies mūsu vecākiem, kuri mums mācījuši savstarpējo mīlestību,” saka Lelde. Laine uzsver, ka jauniešiem noteikti nav viegli atgriezties laukos, bet jāsaprot, ko te var darīt, un iespējas var atrast vienmēr.

Māsas uzsver, ka bieži vien sabiedrībā pastāv uzskats par garlaicību laukos, kur dzīve it kā apstājusies. “Te viss notiek, tikai pašiem jādara un jārada kas jauns. Svarīgi ir komunicēt ar cilvēkiem, būt notikumu centrā. Protams, priecātos, ja vairāk cilvēku atgrieztos laukos,” saka Lelde.

“Kad pirmo reizi ar māsu rīkojām “Brave” festivālu, sajutu to spēku, iedvesmu , ko šis darbs sniedza. Nevajag kautrēties – pat ja kaut kas nesanāk, jāmācās no kļūdām. Nevajag iespringt uz rezultātu – tieši radīšanas procesā var iegūt prasmes,” saka Lelde.

Svarīgākais ir ģimene

Par vissvarīgāko savā dzīvē abas māsas uzskata savu ģimeni. “Ja visi “gali plīst”, zinu, uz ko varu paļauties. Lai arī kur būtu, vienmēr varu atgriezties Ilzenē. Šī ir mana drošības sala, kur esmu gaidīta jebkādā izskatā vai noskaņojumā,” uzsver Lelde.

Viena sāpe gan māsām ir – sakārtota  infrastruktūra. Un, protams, tie ir ceļi. Ja vasarā tas ir mazāk aktuāli, tad ziemas ir pārbaudījums teju katram lauku iedzīvotājam. Nevajadzētu aizmirst, ka novads nav tikai pilsēta.

Māsas ir un būs Ilzenes patriotes – pēc studijām un darba gaitām lielajās pilsētās atgriezās savā dzimtajā pusē, savu senču iekoptā sētā, un optimistiski skatās nākotnē.

Viola Aija Kaparšmite,
LLKC Alūksnes biroja vadītāja

Foto: no ģimenes arhīva