No medus karameļu meistarklasēm līdz Latvijas iecienītākā medus titulam

Stāstām par «LM Latvijas medus» īpašniekiem Modistu un Leifu Mogenseniem un viņu 40 bišu saimēm.

Pērn ceraukstietes un biškopes Modistas Mogensenas medus pašai par pārsteigumu Latvijas biškopības biedrības rīkotajā konkursā «Garšīgākais medus 2023» ieguva pirmo vietu nominācijā «Iecienītākais medus». Iespējams, arī šogad «LM Latvijas medus» bišu saimju ievākums izpelnīsies atzinību. Tikmēr Modista lēnu garu pati rada iespaidīgi plašu bišu produktu klāstu un vada tematiskās meistarklases kā maziem, tā lieliem.

Biškopībai Modista un viņas vīrs Leifs Mogensens pievērsās 2021. gadā. Patiesībā ideja turēt bites kā papildu nodarbošanos un ienākumu avotu pieder Leifam. Taču, kad tika iegādāti pirmie stropi ar trakoti agresīvām bitēm, atklājās, ka Leifam ir izteikta alerģiska reakcija pret bišu kodumiem. Dusmīgās bites krietni sadzēla abus saimniekus, taču tikai Leifa aizsargkombinezona neapklātās potītes pēc pāris simtu dzeloņu dūrieniem apmēros līdzinājās ziloņa kājām. Turklāt viņš bitēm vienkārši nepatīkot. Ja cilvēku bariņā pagadīsies kāda bite, tad tā noteikti iekodīs Leifam. Līdz ar to Modistai bija jāuzņemas rūpes par bišu saimēm. Iesākumā palīdzēja konsultants, talkā nāca arī meita Linda, taču nu viņa devusies uz Rīgu mācīties. Lai par bitēm uzzinātu ko vairāk, Modista pabeidza specializētās apmācības Ogres tehnikumā.

Sāka Mogenseni ar diviem stropiem, taču plāns bija veidot tiešām plašu dravu – līdz pat 300 saimēm. Tomēr, kad ģeopolitisko notikumu rezultātā Eiropas tirgu pārplūdināja lēts Ukrainas medus un cenas medum ievērojami saruka, bija skaidrs, ka vēriens jāpiebremzē un jāveido neliels ģimenes uzņēmuma modelis, paliekot pie aptuveni 40 saimēm. Vēl pērn bišu saimes tika vestas arī uz attālākām ganībām  novadā, šogad, lai nepalielinātu izmaksas, tām medus jāvāc netālajā mežā, kur atrodas viņu tik iecienītie izcirtumi ar daudzveidīgu ziedošo floru un apkārtnes laukos.

Modista ne tikai tiek galā ar bitēm, bet arī pati rada pārsteidzoši plašu produktu klāstu no vaska, medus un citām biškopības izejvielām. Darbnīcā skatāma tikai daļa no piedāvājuma. Biškope smej, ka netīrajā sveču stūrī tiek lietas dažādu formu un izmēru sveces. «Gaumes ir tik atšķirīgas. Ja gribi trāpīt, vajag piedāvāt izvēli,» tāda ir Modistas pieeja. Taču viņa arī atzīstas, ka pašai nepatiktu visu laiku izgatavot vienu un to pašu. Daudz interesantāk, ja sortimentu ik pa laikam pamaina un paplašina.

Modista gatavo ne tikai tradicionālās vaska krāsas sveces, bet arī krāsainas – atkal jau tāpēc, lai tiem, kam netīk dzeltenais, tāpat būtu, ko izvēlēties. Parasti tās pieprasītākās esot tematiskās sveces, teiksim, gadu- mijā cilvēki labi pirka pūķa veidola sveces, Valentīndienā pieprasītākas bija ziedu formas, bet jauniešiem patīkot svece galvaskausa apveidā, kas citām paaudzēm liek raukt degunu nepatikā. Tikpat dažāds formas ziņā ir cits produkts – medus karamele. Kad pienāk rudens iesnu un klepus laiks, tad īpaši cieņā esot karamele ar ingveru. Modista gatavo tādu šerpāku, tad tā patiešām nomierina kņudošo kaklu. Šķietami nekā sarežģīta karameles receptē nav, bet viņa atklāj, ka labākās kvalitātes meklējumos izmēģināts pat tūkstotis reižu. Pircējiem patīk arī te  gatavotie lūpu balzami.

Protams, piedāvājumā ir arī klasiskais medus. Biškope pastāsta, ka pagājušā gadā, necerot uz balvu, iesniegusi medu Mārupē notiekošā biškopju saieta konkursam. Viņas liepu un citu ziedu, tajā skaitā latvāņa, medus sacentās ar 72 citiem produktiem. Liels esot bijis pārsteigums, kad saieta apmeklētāju balsis atzinušas «LM Latvijas medus» konkursantu par tā gada iecienītāko medu. «Līdz šim teikts, ka no Latgales nāk labākais medus, tagad – arī no Zemgales,» piebilst Leifs. Viņš arī šogad skubina piedalīties konkursā, kas šoreiz norisināsies Elejā.

Runājot par pircēju medus gaumi, izteikta favorīta neesot. Daļai garšo dažādu ziedu medus, turklāt tāds tumšāks. Citi ļoti gaida tieši pavasara medu, turklāt tam noteikti jābūt šķidram. Tāpat ir maigā, nedaudz pēc piparmētrām garšojošā liepziedu medus cienītāji. To pulkā ir arī Modista. Savukārt Leifam labāk garšo rapšu medus ar nelielu citu ziedu piejaukumu.

Mogenseni kā labāku alternatīvu klasiskajam medum uzskata krēmveida, jo to var smērēt uz maizes mēnešiem, nebaidoties, ka tas kādā brīdī sakristalizēsies. Leifs skaidro, ka putotajam medum nekas netiek pievienots – tam tikai mehāniski tiek piešķirta cita struktūra.

Darbs ar bitēm ir fiziski smags, tieši tāpēc koka stropi nomainīti uz mazākiem no putupolistirola. Aptuveni trīs dienās Modista var apciemot visas 40 saimes. No stropa pagaidām ievākti aptuveni 15 kilogrami, taču tas esot tikai sākums. Parasti saime dod kādus 40–50 kilogramus. Kad apkārt aug rapšu lauki, medus esot vēl vairāk. Saimniecei ļoti patīk darbs ar bitēm, taču par 40 saimēm, kuras karstās dienās visas ir jāapskata, vairs nevari tik sajūsmīgi – ak, bitīte, ak, enerģija – priecāties.

«LM Latvijas medus» sortimentā neiztikt arī bez tādas bišu produkcijas kā propolisa un vaska kodes tinktūrām, propolisa eļļas, ziedputekšņiem, bišu maizes. Starp citu, arī ziedputekšņi ir izpelnījušies atzinību –  «Novada garšas» konkursā ieguvuši sudrabu. Tie bijuši skaisti zaļi ziedputekšņi, visticamākais, ievākti kļavās. Savukārt šogad bites bija sagādājušas pārsteigumu bordo krāsā. Savdabīgos putekšņus gan vairumā ievākt neizdevās, jo bites ātri vien bija atklājušas citus augus.

Saražoto preci Modista ved uz tirdzniecības vietām Rīgā, Jelgavā, Bauskā, Iecavā un arī Dobelē. Ik pa laikam piedalās arī kādā tirdziņā. Modista slavē pasākumus Ķīpsalā, kuros esot ļoti laba apmeklētība visu dienu garumā. Šogad pirmo reizi piedalījusies arī Bauskas pirmsjāņu tirgū. Arī šis tirdziņš bijis veiksmīgs, neesot sanācis pat brīdis, lai piesēstu. Baušķenieki varēja ne tikai iegādāties bišu produktus, bet arī piedalīties improvizētā lūpu balzama meistarklasē. «Es zinu, ka mans piedāvājums pircējiem patiks, tikai jābrauc uz tādiem tirdziņiem, kur ir cilvēku plūsma,» norāda Modista.

Tāpat interesenti var doties uz saimniecību Ceraukstes pagastā un tur uz vietas no plašā klāsta sakomplektēt, ko sirds kāro, vai izveidot pavisam īpašu dāvanu kādam gaviļniekam.

Šogad aprīlī Mogenseni atklāja meistarklašu studiju. Ideja īstenota, jo Modistai ir, ko parādīt un pastāstīt interesentiem, un viņa uzskata, ka tā ir laba iespēja Bauskas novada iedzīvotājiem iepazīt biškopības pasauli. Studija iekārtota virs darbnīcas. Centrālo vietu tajā ieņem liels galds, ap kuru var pulcēties līdz pat 15 dalībnieku. Lielākoties uz meistarklasēm brauc skolas un bērnudārza vecuma bērni, taču te gaidītas arī ģimenes un pieaugušie. Bērni ne tikai var paši pagatavot karameles, sveces vai lūpu balzamu, bet arī uzzināt, ko bez medus vēl saražo bites, kā ar tām jādarbojas, kādā tērpā pie tām jāiet u. c. Bērniem pat ir ļauts paturēt tranu, kurš, kā izrādās, nekož, ja vien ar to apietas saudzīgi. Protams, bērni var nogaršot medu ar Leifa pašcepto un vēl silto maizi, ziedputekšņus, bišu maizi. Pat propolisu, ja kādam ir tāda vēlme. Tomēr lielāko piekrišanu no cienasta izpelnās medus šūnās. Modista priecājas, ka bērni gardu muti tiesā ne tikai saldo kārumu, bet labprāt nogaršo arī šūnu ar vāciņu.

Lielus un mazus viesus draudzīgi sagaida trīs suņu meitenes – labradora seniore Aleta un basets Brandena, kā arī trīsgadīgā un uz bumbu spēlēm vienmēr gatavā Sita. Aleta ar medu labprāt pamielotos katru dienu, taču kopumā suņi pret bitēm izturas ar bijību – tiklīdz mana Modistu kombinezonā, tā labāk nolien savā mājvietā. Viens darbiņš bišu dravā gan ir arī suņiem – uzmanīt, vai nav ieradusies nelūgtā viešņa cauna. Tai, pēc nostāstiem, sakārojas medu īsi pirms mazuļu dzimšanas. Tad dzīvnieciņš ar neganti asajiem nagiem saplosa stropa apakšpusi, lai tiktu pēc kārotā. Kamēr Modista vāc ziedputekšņus, sunim jāapstaigā teritorija, pārliecinoties, ka tajā nav svešu saldummīļu.

Mogenseni Ceraukstes pusē dzīvo jau astoņus gadus. Vietu saimniecības izveidei esot izvēlējies Leifs. Viņam bija svarīgi, lai teritorijā būtu lieli koki, jo no iestādītiem tādus sagaidīt cilvēka dzīvē praktiski nevar, tāpat – lai ir elektrība un ūdens. Modista pat nevēlas atcerēties, cik daudz darāmā un tīrāmā te bijis, pirms izveidota esošā saimniecība.

Kaut apkārt lielsaimniecību lauki, problēmas ar kaimiņu zemniekiem Mogenseniem un viņu bitēm nekad nav bijušas. Zemnieki zina, ka bez bitēm iztikt viņi nevar, tāpēc attiecības ir ļoti labas un cieņpilnas – atzīst Leifs.

Avots: laikraksts “Bauskas Dzīve”, Kristīne Sēnele

Foto: Ivars Bogdanovs