Par zemnieku nekļūst, bet piedzimst

Saimniecība “Grantskalni” atrodas Bauskas novada Bārbeles pagastā. Tās sākums ir 1991. gadā dibinātā Jāņa tēva – Aivara Auziņa – zemnieku saimniecība. Uz saimniecībā esošās zemes 18 ha un dažu nomas gabalu bāzes tika izkopts 20 augstražīgu slaucamu govju ganāmpulks, pārsniedzot 8 t gada vidējo izslaukumu no vienas govs un uzrādot augstākos kvalitātes rādītājus. Saņemts arī diploms par kvalitatīvāko pienu. Tomēr 2018. gadā Aivars Auziņš nolēma saimniekošanu izbeigt, taču dēls Jānis nolēma iesākto turpināt.

Jānis Auziņš uzaudzis saimniecībā “Grantskalni”. Izglītību ieguvis ārzemēs – trīs gadus studējot inženierzinātnes ugunsdrošībā. Diplomam un kvalifikācijai sekoja atbilstoša darba piedāvājumi Lielbritānijā, kas Jānim deva iespēju strādāt attālināti. Atgriežoties Latvijā, jaunietis pārcēlās uz dzīvi Rīgā, bet lauku “gars” nezūd un zeme saista.

Ierosme saimniekot laukos, protams, nākusi no tēva, jo saimniecībā tika saglabāta visa lauksaimniecības tehnika. Māte gan norādījusi, ka ar labu izglītību labāk būtu turpināt iesākto darbu. Bet Jānis saka: “Par zemnieku nekļūst, par zemnieku piedzimst”, jo jau četru mēnešu vecumā esot tēvam līdzi traktorā braucis. Ne tikai zeme, bet arī saimniekošanas gēns ir ticis mantots. Galu galā, katram ir jānodarbojas ar to, kas uzrunā un sagādā gandarījumu.

2020. gadā jaunā lauksaimnieka rīcībā bija 28 ha, tostarp 10 nomāti. Ar katru gadu apsaimniekojamās platības tika palielinātas, sasniedzot 100 ha apjomu. Protams, pieejamā lauksaimniecības zeme nav tā labākā, jo lielās saimniecības visus labākos laukus jau apstrādā.

Mērķis ir palielināt saimniekošanu tādā apmērā, lai nebūtu jāstrādā divos darbos. Pagaidām tas vēl nav izdevies, darbi tiek apvienoti. Jānis rēķina, ka 80 ha ir optimālais apjoms, kas ar pieejamo lauksaimniecības tehniku ir apstrādājams. Šis ir smagākais brīdis, jo jāpieņem lēmums un ir jāiegulda papildu līdzekļi, lai apstrādātu zemi kas jau ir, un turpinātu attīstību.

Šogad ar  LLKC Bauskas biroja atbalstu Jānis piedalījās LAD projektā “Atbalsts ieguldījumiem mazās lauku saimniecībās”, un līdzīgus projektus plāno īstenot arī turpmāk. Pašreiz vēl zeme ir pieejama un saimniecība ir paplašināma, to Jānis realizēs par saviem līdzekļiem, bet finansiālais atbalsts tehnikas un aprīkojuma iegādei būs jāpiesaista ar projektu palīdzību.

Jānis arī piedalījās LLKC organizētajās mācībās jauniešiem “Laukiem būt!” un apmeklē LLKC organizētos seminārus. LLKC tālmācību kursos pabeidza lauksaimniecības pamatus un augu aizsardzības kursus. Mācībās tiek nostiprinātas un paplašinātas zināšanas, lai iegūtie resursi tiek izmantoti efektīvi un ilgtspējīgi. Ar saimnieciskiem risinājumiem “Grantskalni” var lepoties! Piemēram, mēslu krātuve ir pārveidota par tehnikas novietnes angāru, kuru arī izmanto īslaicīgai graudu uzglabāšanai. Siena šķūnis ar izbetonētu grīdu kalpo kā tehnikas un graudu novietne un graudu pirmapstrādes punkts.

Neizpratni jaunais saimnieks pauž par to, kā vienā saimniecībā, ieviešot ilgtspējīgu lauksaimniecības produkcijas ražošanas modeli, var ievērot gan  minimālo augsnes apstrādi, gan  samazināt augu aizsardzības līdzekļu lietošanu. Ar kādām metodēm lai ierobežo kaitīgo organismu izplatību, ja gan ķīmiskie, gan mehāniskie ierobežošanas pasākumi tiek ierobežoti? Jo augsnes apstrāde ir tas, kas var aizstāt augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, un otrādi.

Lauksaimniecības uzskaiti Jānis sāka, pierakstot darbības kladēs, bet vēlāk sāka visu vadīt  Excel programmā. Tagad Jānis izmanto LLKC radīto lauksaimniecības uzskaites sistēmu “Mans lauks”. Protams, pie tās vēl esot jāpiestrādā jo, programmā ir daudz ”mazu bērnu slimību”. Bet pamats esot iepaticies, jo programma efektīvi veidota tā, lai tajā var darboties arī ar telefonu. Tagad Jānis cenšas pilnībā pāriet uz “Mans lauks” uzskaites programmu, jo tajā varēs veikt pilnīgi visas uzskaites – tā varēs ērti pārvaldīt visus ražošanas procesus, sekot līdzi finanšu plūsmai un apkopot nepieciešamos datus iesniegšanai valsts institūcijām. Jānis arī atzīst, ka modernās tehnoloģijas ir labas, ja viņas strādā un ir izprotamas.

Saimniecībā pamatā audzē kviešus, rudzus, zirņus, auzas un nākamgad plāno arī uzsākt griķu audzēšanu. Tehnikas kapacitāte ir ierobežota, tāpēc ir jāpagarina ražošanas cikls. Plānots arī mēģināt audzēt pupas un ziemas miežus. Protams, viens pats jau visu nevar izdarīt un galvenais palīgs ir ģimene un tuvākie radi, kas arī tiek iesaistīti saimniecības darbos. Bez ģimenes atbalsta ir grūti, tāpēc saimniekošana ir ģimenes kopdarbs – tā vienmēr bijis un būs.

Kristaps Stallīts,
LLKC Bauskas biroja uzņēmējdarbības konsultants