Pilnveides kursi palīdz lauku darbos neizdegt

Saimniecība “Liepsalas” atrodas Vecumnieku novadā, Misas pusē. Tajā ir 39 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, 11 liellopi, govis ar teļiem, ar piena lopkopību tur nodarbojas vismaz gadus 30 un turpina dzimtas saimniekošanas  tradīciju.

Katram savi pienākumi

“Liepsalās” paši pārstrādā pienu, ražo un pārdod piena produktus: pienu, biezpienu, krējumu, sviestu, arī īsto Jāņu sieru. Saimnieks Aleksandrs Vaļecks, saimniece Sandra, viņu meita Anna un mazmeitiņa Madara – katrs veic savus pienākumus, lai dzīve saimniecībā ritētu raiti un saskaņoti.

Aleksandrs pieskata un rūpējas par saimniecībā esošo lauksaimniecības tehniku un nodarbojas ar produkcijas pārdošanu, Sandra kopj sakņu dārzu un palīdz ražošanā, Anna slauc govis, gatavo visu, ko no piena var pagatavot. Annai un  Aleksandram tirgošanās dienas sadalītas, pircēji jau gadiem zināmi, produkti laikus pieteikti un sagatavoti.

Jaunā saimniece Anna dzīvo un strādā dzimtajās mājās, godam turpina ģimenes saimniekošanas tradīciju, sirsnīgi rūpējas par savu ģimeni un visiem spēkiem to atbalsta.

Ikdienas gaitās un mācībās

Pēc toreizējās Misas vidusskolas beigšanas Anna iestājusies Jelgavas Latvijas Lauksaimniecības universitātē Jelgavā. Iegūtais diploms komerczinībās un studijas noteikti paplašinājušas redzesloku un ļauj justies dzīvē stabili, vērtē A. Vaļecka.

Anna ir arī ģimenes saimniecībā piena pārraudze, šis pienākums rada saistības, regulāri jāmācās attiecīgos kursos. Viņa ar prieku mācās un nekad neatsakās no piedalīšanās semināros, par kuriem regulāri informē un atgādina Vecumnieku novada lauku attīstības konsultants Kristaps Stallīts un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Bauskas biroja lauku attīstības un lopkopības konsultante Anita Vismane. Piedalīšanās šādās aktivitātēs palīdz gan iegūt jaunas zināšanas, gan apstiprināt piena pārraudzes kvalifikāciju, gan arī neiestigt ikdienas darbu rutīnā un neizdegt.

Anna ir sirsnīga, smaidīga un pozitīva, un var tikai apbrīnot, kā trauslā, jaunā sieviete tiek galā ar visiem darbiem, jo lauku sētā brīvdienu nav.

“Divas reizes dienā slaukšana, darba rīts sākas ap septiņiem, mūsu govīm patīk no rīta pagulēt, ja aizeju slaukt agrāk, nemaz nav apmierinātas, protams, vakara slaukšana. Strādāju ar slaukšanas aparātu, parasti mums ir septiņas slaucamas govis, tas saimniecībā optimālais daudzums. Pa dienu gatavoju produkciju, man ir savas pārdošanas dienas, esmu arī sagādniece. Kad ir aktīvs siena vākšanas laiks un tehnika lūst, ātri jāgādā rezerves daļas. Atceros, cik ērti bija, kad savulaik visas nepieciešamās detaļas varēja iegādāties Iecavā, vienā veikalā, tagad tā diemžēl vairs nav. Daudz laika jātērē, braukājot pa dažādiem veikaliem. Turpinu izglītoties, šogad beidzu arī bioloģiskās lauksaimniecības kursus,” savu ikdienu apraksta A. Vaļecka.

Dabas un augu vilinājums

Annai saglabāt ikdienā prieku palīdz daba, skaistie rīti un vakari. Patiesi, viņa pasauli redz krāšņu, arī jaunās sievietes uzņemtajās fotogrāfijās katra smilga un puķe ir īpaši skaista. Un, protams, govis,  fotogrāfijās tās kļūst par īstiem mākslas objektiem.

Ar augiem un puķēm Annai ir īpašas attiecības. Interese par ārstniecības augiem un zāļu tēju vākšanu ir ļoti nopietna, kaut pati vācēja to kautrīgi sauc par hobiju. Tagad vēl klāt nākusi dažādu augu – nātru, čiekuru, pieneņu, piparmētru, vīgriežu, pelašķu, asinszāļu, ceļmallapu – sīrupu gatavošana. Pagaidām tikai pašiem ģimenē, radiem un ciemiņiem degustēšanai un dāvanām. Par čiekuru sīrupu esot saņemti vislielākie komplimenti. Nevar nepamanīt, cik gaumīgi un rūpīgi izvēlēts un veidots sīrupu un tēju iesaiņojums un tā noformējums.

Kopā ar meitiņu

Annas sirdslieta ir dažādu  pilnveidošanās kursu apmeklējums – savulaik balles deju kursi, deju mūzika viņai īpaši tuva, to klausās kūtī arī viss govju ganāmpulks un ap 50 vistu. Pēc pārtraukuma atkal atsākušies iknedēļas floristikas kursi Rīgā.

Turpina saimniekot dzimtas mājās

Kristaps Stallīts, Vecumnieku novada lauku attīstības konsultants:

“Par piena lopkopību Vecumnieku novadā varu teikt tikai to, ka saimniecību, kas ar to nodarbojas, kļūst aizvien mazāk, ir palikušas tikai dažas, kur tiek turētas vairāk nekā 20 slaucamas govis. Lielu triecienu un likvidēšanās vilni savulaik izraisīja uzņēmuma “Bauskas piens” darbības pārtraukšana. Kompānija palika zemniekiem parādā naudu, to nesaņemot, saimniecības bija spiestas likvidēties. Liela problēma ir paaudžu maiņa. Nav jauno lauksaimnieku, kuri pārņem saimniecības un gribētu turpināt strādāt. Anna Vaļecka ir ļoti atsaucīga un viena no retajām jaunajām lauksaimniecēm, kura turpina saimniekot sava tēva mājās un nodarbojas ar piena lopkopību. Viņa vienmēr, ja vien darbi saimniecībā atļauj, piedalās LLKC Bauskas biroja rīkotajās mācībās, semināros un pieredzes apmaiņas braucienos. Paldies šādiem jauniem lauksaimniekiem, ka turpina strādāt laukos un tos nepamet tukšus.”

Anita Moora-Tropa,
laikraksts “Bauskas Dzīve”

Foto: no Annas Vaļeckas personīgā albuma