Saimniecība “Juri” Rušonā jau gadiem ilgi ražo sieru

Preiļu novada Rušonas pagasta Lubānos atrodas bioloģiskā zemnieku saimniecība “Juri”, kur dzimtajās mājās saimnieko Juris Lubāns ar sievu Lidiju. Ēkas un lauki ir mantoti no Jura vectēva, tātad saimnieko jau trešajā paaudzē. Agrāk mājas nosaukums bija “Oši”, bet, laikam ritot, tas mainīts uz “Juri” – vectēvs Juris, pats saimnieks Juris un dēls Juris.

“Juri” ir ļoti izteikta ģimenes saimniecība, kas nodarbojas ar piena lopkopību un piena pārstrādi saimniecībā kā mājražotāji. Saimniecība ir neliela un pašpietiekama, kas ir ļoti būtiski. Arī dēls pārzina visus saimniecības darbus un vajadzības gadījumā ir gatavs iedot brīvu dienu Jurim un Lidijai, jo spēj pilnībā nodrošināt visus procesus saimniecībā. 

Lopu skaits nedaudz svārstās, bet vidēji ap sešām slaucamām gotiņām. Būtiskākais, ko uzsver saimnieki, lai gotiņas varētu izbarot ar pašu saimniecībā audzēto sienu, saražoto skābsienu un pašu izaudzētiem graudiem, jo saimniecības zemes platības nav lielas.

Agrāk bija kā primārie ražotāji un pienu realizēja vietējam pārstrādes uzņēmumam, bet vēlāk pievērsās domai par pārstrādi. Uz to noteikti pamudināja ne tikai zemās piena cenas, bet arī fakts, ka piena mašīna brauc ļoti agri, un, kā smej saimnieks – “neesam tik čakli, lai puspiecos priekš piena mašīnas celtos”. Siers agrāk tika siets gana bieži, garšoja gan pašiem, gan kaimiņiem, un slavēja arī citi, kuri to garšoja. Tā nu uzsākuši siera gatavošanu kā mājražotāji un no 2007. gada ir šajā statusā. Izvēle par labu sieram noteikti nebija tālu jāmeklē, agrāk siera siešana un prasmes bija kā goda lieta katrai saimniecei. Arī sievasmāte sēja sieru, un nu sierus sien arī sieva Lidijai, kura sieru ceļ saulītē kā ikdienā, tā arī ik reizi, kad saimniecību apmeklē viesi.

Svarīga ir atrašanās vieta

Ļoti svarīga ir atrašanās vieta – teic saimnieks Juris: “Atrodamies liela ceļa maliņā”. Saimniecība atrodas turpat blakus autoceļam Rēzekne–Daugavpils, kur ikviens garāmbraucējs noteikti pamana norādi – Sīrs, Siers, Сыр – lai ikvienam skaidrs, ko šeit var iegādāties. Vietējiem un pastāvīgajiem pircējiem izveidota sava īpašā saziņas metode jeb norāde –   ja iebraucamajā celiņā stāv oranžs konusiņš, tad siers šodien jau ir beidzies. Saimniecībā gatavotos sierus var iegādāties ikviens interesents turpat uz vietas veikaliņā vai arī Špoģos vietējās produkcijas veikaliņā.

Tapusi garšotava

Vēl svarīgi bija tas, ka tūrisma saimniecību tajā laikā nebija tik daudz, bet arvien vairāk un vairāk ir cilvēku, kuri brauc un meklē vietas, kur varētu redzēt, nogaršot un arī iegādāties vietējo produkciju. Tā tapa arī degustāciju telpa, kuru saimniecībā sauc “Garšuotova”, jo šis vārds ir daudz vairāk atbilst procesam, kas tur notiek – garšošana – latviski tā ir garšotava.

Saimniecības ikdiena agrāk bija ne tikai vietējos tirgos, bet arī Rīgā –  Berga bazārā, Straupes lauku labumu tirdziņā, kur  sava veida latiņa bija bioloģiskie ražotāji vai “slow food” kustības piekritēji. Tirgojoties Berga bazārā, saimnieks iepazinies ar Mārtiņu Rītiņu. Saimnieks saka: “Droši vien, saskanēja – tāds ar tādu satikās”. Mārtiņam vienmēr paticis pāriet visas tirgotāju rindas un izpētīt katru tirgotāju. Pateicoties Mārtiņam, radušies divu veidu sieri – “Martinella” jeb mocarella un “Ryšuna sīrs” jeb svaigais siers. Mārtiņam ir liels nopelns saimniecības atpazīstamībā. Viņš bija “bīdītājs” un patiess bioloģiskās pārtikas piekritējs. Viņš popularizēja vietējās ražojošās  bioloģiskās saimniecības. Mārtiņš savā restorānā “Vincents” izmantoja bioloģiskos produktus un katru ražotāju pazina vaigā, apmeklēja katru saimniecību un zināja, no kuras saimniecības nāk tomāti, gaļa vai siers. Pie “Juriem” saimniecībā Mārtiņš bijis vairākas reizes, saimniecībā filmēts arī raidījums.

Arī “Siera kluba” biedri

Saimnieks uzver, ka lielu lomu saimniecības attīstībā ietekmē cilvēki, ar kuriem nākas saskarties un viena no tiem ir bijusi Aija Golde – izcila pārtikas tehnoloģe, kuru atpazina kā Latvijas sieru “māmuļu”. Tika iegūta liela pieredze un zināšanas, apmeklējot siera kombinātus. Juri ir arī biedrības “Siera klubs” biedri – ne gluži no pašiem pirmsākumiem, bet ļoti sen. Pateicoties “Siera klubam” un Vandai Davidanovai, siera ražotāji ir apvienoti biedrībā, kurai ir lielāks spēks,  pārstāvot siera ražotājus un viņu intereses, kā arī veidojot dažādus pasākumus par un ap sieriem. Laika gaitā klāt nāca arī “Air Baltic”, ar savu ideju par vietējo produktu atpazīstamības veicināšanu un popularizēšanu, kas lidojumu laikā sniedza iespēju nobaudīt vietējos produktus pasažieriem. “Lauku ceļotājs” devis savu artavu saimniecības atpazīstamībā un tūristu piesaistē. Arī Elejas kazas siera ražotnes meistars – francūzis  Lisjēns ir pielicis savu roku – “Ryšuna sīra” svaigā siera tapšanā, un viņš nebūt nav pēdējais, šajā sarakstā, kurš devis savu artavu saimniecības virzībā.

Braukšana uz tirgiem bija gana ilgs laiks, apmēram septiņi gadi. Saimnieks teic, ka to varētu kā dzejolīti skaitīt: “Katra mēneša otrā un ceturtā sestdiena bija Berga bazārs, katra mēneša pirmā un trešā svētdiena bija Straupes lauku labumu tirdziņš”, bet bija jau arī citi tirdziņi un citas pieturvietas pa ceļam. “Agri cēlāmies, spītējot jebkuriem laikapstākļiem, vedām sierus pircējiem, kuri mūs jau gaidīja, līdz pienāca brīdis, kad kaut kam bija jāmainās. Tas viss noteikti nebija veltīgi, jo kaut kur mēs parādījāmies, kāds mūs atpazīst un zina, kur mēs atrodamies. Šobrīd daudz kas ir mainījies un laiks doties pie mums”. Un cilvēki arī ierodas pēc siera, ir pastāvīgie pircēji, kuri pērk katru nedēļu vai mēnesi, ir tādi, kuri pērk garāmbraucot, un arī tie, kuri iegriežas tikai reizi gadā, dodoties uz Aglonu.

Iegūta pircēju uzticība

Tā ir vērtība, kad iegūta pircēju uzticība. Pircēji zina, ka saimniecībā būs pieejamas nemainīga garša un kvalitāte. Tieši tāpēc savu sortimentu saimniecība nemaina, un to arī uzsver. Vienmēr ir pieejams klasiskais “Juru sīrs” – svaigpiena siers un “Jurjoņu sīrs” –  svaigpiena siers ar ķimenēm. Šie divi sieru veidi saimniecībā tiek sieti  jau no pašiem pirmsākumiem, un ir pamata produkts. Tad klāt nāca “Martinella” –   mocarella, “Ryšuna sīrs” –  svaigais siers, “Pakša sīrs” – cietais siers. Saimnieks saka, ka svaigpiena sieri ir tie, kas mūs ikdienā baro, bet pārējie vairāk dažādībai un saimniecības apmeklētājiem garšošanai. Visi iepriekš minētie sieri ir bioloģiskie.

Te arī “Jāņu siers”

Klāt nācis “Jāņu siers”, kas ir ES aizsargātais Latvijas produkts. “Jāņu siers” saimniecībā ienācis pavisam nesen, tur savu artavu pielikusi arī “Siera kluba” Vanda Davidanova, kura nemitīgi atgādina par “Jāņu sieru”, par garantētām tradicionālajām īpatnībām, kas jāsaglabā. Pagāja kāds laiciņš, kamēr saimniece Lidija, spītējot visam, nonāca pie šī siera ražošanas un nu ar lepnumu var teikt, ka “Juri” ir vieni no “Jāņu siera” ražotājiem. Siers tiek ražots pēc noteiktas receptūras, un nav pieļaujamas atkāpes, tāpēc arī tiek garantēts, ka tiek ievērotas šīs tradicionālās īpatnības. Jāņu siers gan nav bioloģiskais, jo problēmas sagādā bioloģiskās olas.

Siera karaļa tituls

Saimnieki šogad saņēmuši arī siera karaļa titulu, kas pirmo reizi nonācis pie tāda maza mājražotāja. Saimnieks saka: “Tas bija pilnīgi negaidīti un, tirgojot sierus šogad Jelgavā, Siera svētkos saņēmām šo godpilno titulu. Lai arī šis tituls ir tikai uz laiku – uz gadu, tas ir ļoti atbildīgs un liels pagodinājums. Šobrīd nav tik svarīgi atklāt neskaitāmus jaunus siera veidus, bet noturēt to “kanti” – uzstādīto latiņu!”

To arī saimniecībai vēlam – mēs,  LLKC Preiļu konsultāciju birojs. Mēs viennozīmīgi esam kā atbalsta plecs lauksaimniekiem un lepojamies ar savām saimniecībām. Ar z/s “Juri” esam priecīgi par ilggadējo sadarbību, un saimniekiem vēlam neizsīkstošu enerģiju, lai varētu turēt pašiem savu uzstādīto latiņu! Ikvienu patērētāju  aicinām ikdienā veikt izvēli par labu vietējai produkcijai, tādējādi atbalstot savus vietējos ražotājus, mūsu pašu saimniecības un ģimenes.

Iveta SONDORE,
LLKC Preiļu biroja uzņēmējdarbības konsultante

Foto: Jānis Deinats un Iveta Sondore

Raksts no izdevuma “Lauku Lapa”