Saimniecībā ražošana ir ļoti intensīva

SIA “Letis” uz lauka 2,4 ha platībā audzē salātus, gandrīz hektārs ir atvēlēts siltumnīcām. Kopā ir deviņas siltumnīcas salātu, zaļumu un tomātu audzēšanai. Siltumnīcās, kur pavasarī aug salāti, pēc tam stāda ķiršu tomātus. Tomātu dēstus audzē paši. Siltumnīcas ir aprīkotas ar automātisku laistīšanas un barošanas sistēmu, kā arī ir ierīkota apkure.

 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Letis”

* Latvijas Republikas Uzņēmumu komercreģistrā reģistrēta  2011. gada 2. februārī.
* Reģistrācijas numurs 43603045652.
* Adrese: “Jūlijas”, Iecavas pagasts, Bauskas novads.
* Darbības veids – dārzeņu audzēšana.
* PVD reģistra Nr. 048223, primārās ražošanas uzņēmums.
* Reģistrēts Valsts augu aizsardzības dienesta lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas reģistrā.
* Viens no lielākajiem salātu un bazilika audzētājiem Latvijā.
* Pirmie Latvijā, kas piedāvāja modernās iekārtās fasētu, Latvijā audzētu salātlapiņu maisījumu.
* Aktīvā darba sezona ir no marta līdz oktobrim.
* Tiek nodarbināti 15 strādnieki.

 Ražošana ir ļoti intensīva, jo sezonas laikā novāc vairākas salātu un zaļumu ražas. No sēšanas brīža līdz veikala plauktam paiet divi mēneši. Salātus un zaļumus sēj periodiski, tā nodrošinot ražu līdz pat oktobra vidum.

Tiek audzēts baziliks, ap 12 veidu salāti, ķiršu tomāti, mangolds, Āzijas zaļumu maisījums – vienā podiņā rukola, pakčojs, sinepīte, mizuna. Gada laikā pie pircējiem nonāk vairāki tūkstoši zaļumu podiņu un desmitiem tūkstošu stādiņu salātu maisījumos. Sezonas laikā tiek novāktas ap 320 000 salātu galviņas, kā arī tiek izaudzētas un realizētas apmēram 8 tonnas krāsainu ķiršu tomātu. Lielākais pieprasījums vienmēr ir bijis pēc bazilika un salātiem, arī ķiršu tomāti ir iecienīti.

Uzņēmums dibināts 2011. gada sākumā, kad bija iestājusies krīze un daudziem tas bija pārbaudījumu laiks, bet Hēlijai Feldmanei tieši šajā laikā radās ideja par daudzveidīgo un krāsaino salātu audzēšanu, jo bildēs Nīderlandes laukos tie bija tik skaisti, gluži kā puķes!  

Zeme bija saimnieka Andra Stepanoviča-Monkeviča īpašumā, un tas bija resurss, lai sāktu kaut ko audzēt. Radi dzīvoja Vācijā un tur tika novērots, kādā cieņā ir salāti, un arī paši savā ģimenē uzturā lietoja daudz dārzeņu, it īpaši salātus un zaļumus. Tajā laikā arī iedzīvotāji sāka arvien vairāk iegādāties vietējo, Latvijā audzēto produkciju.

Pašiem zināšanu dārzkopībā toreiz nebija. Pieredzējušu salātu audzētāju Latvijā bija maz, un tie, kas ar to nodarbojās, ne visai dalījās savā pieredzē, izņemot Mārīti Gailīti. Daudz informācijas meklēja paši – par tehniku, sēklām, šķirnēm, plēvi, audzēšanu utt. Mācījās arī no savām kļūdām. Sākumā ar zemes apstrādes tehniku izpalīdzēja kaimiņi, līdz tika iegādāts savs traktors. Visas siltumnīcas un ražošanas ēka tapušas ar pašu spēkiem, tādējādi samazinot ražošanas izmaksas.

SIA “Letis” īpašniekiem atbildības jomas saimniecībā ir sadalītas – Andra ziņā ir produkcijas realizācija, sadarbība ar klientiem, agronomiskie jautājumi, būvniecība un tehnika. Hēlijas – visi piegādātāji, darbu plānošana, jaunās produkcijas ieviešana, dokumentācija.

Jaunākais “Letis” produkts ir piecu veidu salātlapiņu maisījums, kuru fasē 200 gramu iepakojumos. Lai samazinātu roku darbu, tika izmantots ES struktūrfondu atbalsts un  iegādātas iekārtas salātu mazgāšanai un fasēšanai.

Lielākie sadarbības partneri ir SIA “Agrimatco Latvia” un SIA “A. M. Ozoli”, kas kā starpnieki sagādā sēklas no ārzemēm – Holandes, Vācijas un Skandināvijas. Lielākie produkcijas noņēmēji savukārt ir “Rimi” tīkls un “Augļu serviss”, kas piegādā produkciju kafejnīcām un restorāniem. Vēl ir vairākas kafejnīcas un restorāni, kurus “Letis” apkalpo paši, divas reizes nedēļā piegādājot svaigus zaļumus. Visos “Vairāk saules” restorānos ir “Letis” salāti, tāpat arī restorānā “Kolonāde”. Arī tuvējās Bauskas novada ēstuves izvēlas vietējos zaļumus – kafejnīca “Upene” Iecavā, restorāni “Baltā māja” un “Rezidence” Pilsrundālē. Ir sadarbība ar “Idille” veikaliem kopš to atvēršanas pirmajām dienām.

Lai paplašinātu produkcijas noietu, tika meklēti jauni tirgi. Meklējot informāciju, Hēlija uzzināja par GLOBAL G.A.P., kas ir visizplatītākā lauksaimniecības sertifikācijas shēma. Tad tika uzmeklēti Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra speciālisti, kuri būtu kompetenti sniegt atbalstu GLOBAL G.A.P. sertifikācijai. Pirmajā tikšanās reizē saimniecībā LLKC speciālisti norādīja uz nepilnībām, kuras noteiktā termiņa bija jānovērš. Līdztekus tika veikts SIA “Letis” dokumentu un ražošanas procesu audits un sagatavots atbilstošu dokumentu kopums GLOBAL G.A.P. sertifikācijai. Sadarbība ar LLKC Dobeles konsultāciju biroja speciālistēm Svetlanu Jarmoļiču un Raimondu Ribikausku nebeidzās tikai ar GLOBAL G.A.P. konsultācijām. Speciālistes iesaista arī citos LLKC organizētos pasākumos – šogad bija iespēja apmeklēt mācību kursu segto platību dārzeņu un garšaugu audzēšanā un gūt pieredzi Lietuvas saimniecībās par lauksaimnieciskās ražošanas ietekmi uz vidi. Lai arī GLOBAL G.A.P. sertifikācija tika atlikta uz vēlāku laiku,  SIA “Letis” ir sakārtojis savu ražošanu atbilstoši GLOBAL G.A.P. standartiem un ir gatavs jebkādām kontrolējošām institūcijām. 

Uzziņai:

GLOBAL G.A.P – laba lauksaimniecības un zivsaimniecības prakse

Sertificējoties atbilstoši Labas Lauksaimniecības praksei (Good Agricultural Practices, saīsinājumā GAP), pārtikas ražotājs apliecina atbildīgu pieeju pret pārtikas produktu audzēšanu un apstrādi atbilstoši drošuma un kvalitātes prasībām. GLOBAL G.A.P. standarta prasības balstās uz starptautiskajiem ilgtspējīgas attīstības, higiēnas, drošības un labklājības principiem.

GLOBAL G.A.P. sertifikātu var saņemt augkopības, lopkopības, zivkopības produkcijas ražotāji, gatavās produkcijas uzglabāšanas noliktavas, mazumtirgotāji un izplatītāji.

GLOBAL G.A.P sertifikācija ir 1 gada cikls, kam seko atkārtota sertifikācija.

GLOBAL G.A.P. sertifikātu 135 pasaules valstīs saņēmuši jau vairāk nekā 200 000 ražotāji. Šajā sistēmā sertificēt iespējams vairāk nekā 600 produktus. Latvijā sertifikāts jau ir pazīstamiem uzņēmumiem: “Very Berry”, SIA “Dimdiņi Agro”, ”Arosa R”, Ulbrokas cūkkopības uzņēmumam, z/s “Dižoga” u. c.

LLKC konsultanti sniedz padomus un atbalstu ikvienam ražotājam, kurš vēlas kļūt par starptautiski atzītā kvalitātes sertifikāta GLOBAL G.A.P. īpašnieku, jo LLKC ir oficiālais GLOBAL G.A.P. sadarbības partneris Latvijā.

Pateicoties LLKC un GLOBAL G.A.P. sadarbībai, ir izveidotas un publicētas GLOBAL G.A.P. (starptautiski atzīts lauksaimniecības standartu kopums, kas apliecina labas lauksaimniecības prakses izpildi) GRASP (Risk Assessment on Social Practice) Latvijas vadlīnijas un tās ir brīvi pieejamas visiem.  220705_GG_GRASP_V1_3-1-i_Interpretation_Latvia_en.pdf (globalgap.org)

Raimonda Ribikauska,
LLKC Dobeles konsultāciju biroja uzņēmējdarbībaskonsultante

Foto: no saimniecības arhīva