Saimniekošanas dažādošanas pieredze Madonas novadā

Domājot par lauku attīstību nākamajā plānošanas periodā, Latvijas novados notiek diskusijas par lauku apdzīvotības saglabāšanu un veicināšanu. Tā lielā mērā atkarīga no mazo saimniecību pastāvēšanas, kas nodrošina lauku cilvēkiem darbu un ienākumus. Viena no šo saimniecību attīstības iespējām ir saimniekošanas dažādošana. 18. septembrī  LLKC Jēkabpils konsultāciju birojs rīkoja pieredzes apmaiņas braucienu uz Madonas novadu, lai iepazītos ar saimniekošanas dažādošanas pieredzi četrās saimniecībās.

Pirmā apmeklētā saimniecība bija SIA “Burkānciems”Ļaudonas pagastā, kas nodarbojas ar kazkopību, siera gatavošanu un lauku tūrismu. Saimnieki Ruta Gruduža un Stefans Millers ieguldījuši lielu darbu nopirktajā īpašumā, lai sakoptu vidi, saremontētu ēkas un uzsāktu siera ražošanu. Tiek gatavoti vairāku veidu kazas un govs piena sieri. Lai gan sierotava iekārtota un aprīkota tā, lai varētu nodrošināt kvalitatīvas produkcijas sagatavošanu, kas atbilst Rīgas klientu prasībām, ir daudz smaga roku darba. Kāds no brauciena dalībniekiem saimniecei Rutai piebilst, ka viņai ir stiprs vīrs. Uz to saimniece atbild: “Laukos jābūt stipriem”.

Par to, ka netālu esošajā Mētrienas pagasta lauku sētā ar Vidzemes podnieku darbnīcu arī darbojas stipri cilvēki, pieredzes brauciena grupa varēja pārliecināties, satiekoties ar Eināru Dumpi. Viņš ar kundzi Baibu pārcēlušies uz dzimtas mājām, radījuši vidi, kur pulcēties ģimenei, draugiem un spējuši attīstīt tikai sev raksturīgu podniecības veidu. Tās ir Vidzemes podniecības metodes dažādos vēsturiskajos periodos, kas redzamas attiecīgajam periodam raksturīgajos māla izstrādājumos. Podnieki Baiba un Einārs Dumpji atraduši savdabīgu veidu, kā iespējams popularizēt amatniecību un veicināt tūrismu, daloties ar vēsturiskajām zināšanām par to, kā darbojušies senči iepriekšējos gadsimtos. Eināra Dumpja teiktais, ka agrāk cilvēki nodarbojās ar to, kas tagad ir vaļasprieks (zvejošana, medības, ogošana, sēņošana) liek aizdomāties, ka arī viņš nodarbojas ar vaļasprieku – podniecību. Viņš ar prieku dalās savās zināšanās un pieredzē, piedalās dažādos vēstures rekonstrukcijai veltītos pasākumos, meistarklasēs visā Latvijā.

Tālāk ceļš ved uz Barkavas pagastu pie Ritvara Toča. Viņš apguvis prasmes no apkārtnē esošajiem kokiem, krūmiem un augiem izgatavot vilnu. Pētot folkloru un vēstures liecības, ieguvis zināšanas par augu izmantošanu apģērbu gatavošanā. Ritvars pastāsta par vilnas iegūšanu un parāda vilnas paraugus no vītola, kārkla, kļavas, ābeles, pīlādža, apses, ozola, nātrēm, niedrēm un citiem augiem, kā arī pastāsta par dažādu izstrādājumu tapšanu un to īpašībām. Vilna top no šķiedrām, kas atrodas zem koka mizas. Tās ar rokām izmazgā, ķemmē, lai tiktu pie vilnas izejmateriāla. Viņš ne tikai vāc un sagatavo augus, darina audumus no iegūtajām šķiedrām, bet savas zināšanas un prasmes nodod tālāk. Amatniecība tiek saistīta ar tūrisma piedāvājumu.

Pēdējā apskates vieta, kur smelties iedvesmu un pieredzi uzņēmējdarbības uzsākšanā, bija SIA “BROVAR” Varakļānos. Ģimenes uzņēmums dibināts pirms gada, bet jau guvis atzinību. Arnis Broks ar sievu Agnesi un dēliem Armīnu un Aivi, dažādojot saimniekošanu, no pašu mājās ievāktiem augļiem un ogām gatavo alkoholiskos dzērienus – uzlējumus. Mazās alkohola ražotnes izveide nebija viegla, jo bija jāsaskaras ar daudziem noteikumiem un ierobežojumiem. Ražotnes izveidei izmantots Biznesa inkubatora atbalsts. Produkcijas galvenais kritērijs ir dabīgi produkti un kvalitāte.

Katrā saimniecībā ir iegūta jauna informācija un atziņas, nodibināti jauni kontakti. Katra no tām iet savu ceļu, bet visām ir kopīga uzņēmība, uzdrīkstēšanās un liels darbs. Vai šo saimniecību attīstības iespējas nākotnē būs lielākas? Par to jādiskutē un jāizsaka savs viedoklis, lai arī mazās saimniecības tiktu sadzirdētas.

Pieredzes brauciens notika LAP 2014.-2020. pasākumā “Saimniecību un mežu apmeklējumu nodrošināšana”.

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests

Anita Putka,
LLKC Jēkabpils biroja uzņēmējdarbības konsultante