Saimniekošanas dažādošanas pieredze Mārupes novadā

Lai iepazītu saimniekošanas dažādošanas iespējas laukos: lauku vides tūrisma saimniecību attīstību – vietējās produkcijas noieta veicināšanu, mārketinga projektu veidošanu un tūrisma produkta prezentāciju organizēšanu –, LLKC Tukuma konsultāciju birojs organizēja saimniecību apmeklējuma braucienus uz Mārupes novadu.

Mārupes novada Mārupes pagasta “Liepsalās” tikāmies ar IK “Dabas gardumi” īpašnieci Ievu Sprižu. Ieva kopā ar vīru apsaimnieko 150 ha zemes. Saimniekiem pieder 35 ha, kur 10 ha ir mežs, bet 25 ha – bioloģiskie stādījumi. Pārējie ir ilggadīgie zālāji.

Deviņdesmitajos gados Ievas vīra vecāki šeit nopirkuši zemi. Sākumā vecāki turējuši slaucamas govis, vēlāk pārgājuši uz gaļas liellopu audzēšanu, bet nu jau aptuveni 5 gadus lopu vairs nav. Ievas vīrs beidzis Bulduru Dārzkopības vidusskolu, bet Ieva LLU Ekonomikas fakultāti. 2009. gadā Ieva pabeigusi bakalaura studijas un aizgājusi mācīties tālāk uz Rīgu – projektu vadību. Strādājusi Rīgā Vides ministrijā, vēlāk RTU par projektu vadītāju, līdz pieteicies pirmais bērniņš, tad otrs. Tā kā vīram bijusi liela saimniecība, viņš aicinājis Ievu strādāt saimniecībā. Tajā laikā pie ģimenes ciemojušies radinieki un atveduši cienastā sukādes. Tā radusies ideja, ka arī Ieva mājās varētu tādas gatavot. Saimniecībā jau tolaik bijušas sastādītas ābelītes, bijuši arī ogu krūmi un saldētavā saldētas ogas. Tur tās krājušās gadu no gada, līdz Ieva sākusi gatavot sukādes. Grieza ar nazīti, grieza un grieza, produktu labi pirka un Ieva domāja, ka labi iet. Līdz brīdim, kad tika parēķināts, cik tas ir ekonomiski izdevīgi. 2016. gadā internetā pamanījusi, ka LLKC Jelgavas birojs organizē jauniešu mācības, kur mācību beigās katram jāuzraksta savs biznesa plāns. Ar uzrakstīto biznesa plānu Ieva startējusi konkursā un pusfinālā ieguvusi 1. vietu un 500 eiro naudas balvu. Pirms tam, rakstot biznesa plānu, Ieva sapratusi, ka sukādes ar cukuru gatavo daudzi,  un tas nav ekonomiski izdevīgi un arī, ka ir ļoti daudz konkurentu (“Rāmkalni”, “Strēlnieki”), ar kuriem nespēs konkurēt. Tā nonāca pie idejas par augļu un ogu salmiņiem, kuru sastāvā ir tikai augļi un ogas bez cukura. Patlaban Ieva studē Jelgavā, LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātē, kur jāizstrādā maģistra darbs. Tajā tiks izstrādāti daudzi produkti, kas nesatur cukuru. Pirmos konkursa pusfinālā iegūtos 500 eiro Ieva ieguldījusi sadarbībā ar Dārzkopības institūtu par jauna produkta – augļu un ogu bumbiņas uz augļu un ogu pulveru bāzes – izstrādi. Ar šo produktu “gāja uz visu banku” – uz konkursa “Laukiem būt!” finālu. Arī tajā ieguva 1. vietu un 2500 eiro naudas balvu, par ko bija ļoti gandarīta, ka viņas darbs novērtēts. Naudas balvu ieguldīja jaunas kondensāta tipa žāvētavas iegādei. Tad nācis pirmais LEADER projekts, iegādāti žāvētāji, griezēji un dažāda veida aprīkojums. Veiksme un gandarījums par to, ka kāds tev tic, ļāva attīstīties tālāk, startēt MLS projektā, plānojot iestādīt 5 ha ar ogulājiem un iegādāties tehniku. Par ogulāju stādu iegādi ir vesels stāsts un nebijusi pieredze. Izrādījies, ka Latvijā audzētie stādi ir bijuši tik dārgi, ka projektā plānoto 5 ha vietā varēja apstādīt tikai 1,5 ha. Tā sākusies sadarbība ar Polijas uzņēmējiem. Uzzinājām par bēdīgo pieredzi sadarbībā ar Komercbanku, kā arī pozitīvo pieredzi sadarbībā ar Altum. Sadarbībā ar Altum realizēts jau septītais projekts. Patlaban  uzņēmums ražo bioloģiskus augļu–ogu salmiņus, augļu–ogu pulverus, realizē saldētas ogas. Šogad klientiem tiks piedāvāta sula un biezeņi. Ļoti pieprasīts produkts ir korporatīvās dāvanas. Ieva saka, ka lauku uzņēmējdarbība ir kā tāds tramplīns, kad tu palēcies, un tad no tevis paša ir atkarīgs, kā tu attīstīsies tālāk. Ģimene paļaujas tikai uz saviem spēkiem (attiecībā par darbaspēku). Maksimāli cenšas visu mehanizēt, gan pļaušanu, gan ogu vākšanu, gan ogulāju stādīšanu u. c. Mērķis ir palielināt saimniecību līdz 50 ha bioloģisko ogulāju.

Simona Ģērmane Mārupē nu jau piecus gadus cep neparastu dabīgā ierauga maizi. Maizes cepšana sākās ar to, ka Simonas īpašumā kā dāvana nonāca dabīgais ieraugs. Sākumā eksperimentēja ar garšām, cepa maizi ģimenei, draugiem, radiem, sāka reklamēt savu maizīti sociālajos tīklos (Facebook, Instagram), līdz tas aizgāja plašumā. 2020. gadā paveicās piedalīties izstādē “Riga Food”, kur tad “SIMMaizi” vēl vairāk pamanīja. Simona maizi cep parastās cepeškrāsnīs, trīs krāsnīs apmēram 1,5 h laikā top 10 maizes kukulīši. Pirms cepšanas astoņas stundas raudzē. Maizes sastāvā ir trīs veidu milti. Tiek sajaukti kviešu, rudzu milti un auzu pārslas, kas netiek maltas, jo piedod maizei labu struktūru. Tiek cepti dažādu veidu maizes kukulīši, pievienojot nātru, gārsas pulveri, sāļos zemesriekstus, lazdu riekstus, dzērvenes un citas piedevas. Pēc uztura speciālista atzinuma, maize ir ļoti vērtīga, uzturvielām bagāta. Simona pieteikusies dalībai LIAA “Biznesa inkubators”.  Tas mudinājis domāt par lietām un produktiem savādāk. Radīts “SIMMaizes” sausais maisījums, kā arī dehidrēts dabīgais ieraugs. Sausos maizes maisījumus un dabīgo ieraugu ērti realizēt mazos veikaliņos, tā var būt lieliska dāvana svētkos. Degustācijās “SIMMaize” tiek pasniegta ar krāsainiem “smēriņiem”, kas tiek pagatavoti,  krēmsieru sajaucot ar nedaudz grieķu jogurta un pievienojot dažādas garšvielas. Dzeltenās krāsas iegūšanai pievieno kurkumu, rozā – aveņu sulas pulveri, zaļai – brokoļu pulveri ar ķiplokiem, Mačas tēju un zaļo spirulīnu, zilai – zilo spirulīnu. Simonai patīk būt virtuvē. Tomēr, lai māja nebūtu pilna ar kastēm, miltu maisiem un gatavo produkciju, lai darbs nebūtu mājās, tiks nomātas jau noskatītas jaukas telpas. Lai veicas Simonai radošās maizes cepšanā!

“Dārzs zem Saules” ir ģimenes uzņēmums – maza stādaudzētava Mārupē, kur pircējiem tiek piedāvāts plašs stādu un koku sortiments. Mīlestība un aizraušanās ir hortenzijas, lepnums – veidotie un cirptie koki Bonsai, dažādas tūjas. Moto ir palīdzēt katram klientam izveidot viņa sapņu dārzu. Saimniekošanu pamazām pārņem jaunā paaudze. Saimnieces Antras Blūmas znota Emīla aizraušanās ir magnolijas. Uzzinājām par magnoliju šķirnēm, ka Latvijā ieteicamās ir “mazo meiteņu magnolijas”, piemēram, ‘Sjūzena’ u. c., kas ir ļoti izturīgas. Tas, ka magnolijas jāstāda skābā augsnē, esot mīts. Gluži pretēji – tās jāstāda sārmainā augsnē. Uzzinājām, par mēslošanu, ka vasaras vidū tās ieteicams mēslot ar fosforu. Magnolijas neiesaka stādīt tiešā saulē, bet gan mazliet ēnā. Uzzinājām, ka ir arī mūžzaļās magnolijas. Par hortenziju apgriešanu (piemēram, jo zemāk nogriež, jo lielāki ziedi), apsakņošanas/augšanas stimulatora Regriner izmantošanu un daudz ko citu. Par jautājumiem augu stādīšanā, kopšanā, uzņēmums veido video pamācības. Ar degsmi un aizrautību saimnieki stāstīja par savu darbu un atbildēja uz mūsu uzdotajiem jautājumiem. Liela veiksme mums katram ir darīt darbu, ar kuru varam lepoties un kas mums sagādā prieku!

Noslēgumā apmeklējām “Katrīnas keramiku”. Katrīna Lauva uzaugusi Līgatnē, mākslinieku ģimenē. Pēc 9. klases beigšanas gribējusi kļūt par veterinārārsti. Tomēr Katrīnas mamma, saskatot meitā mākslinieciskas dotības, pieteikusi Katrīnu Dizaina un mākslas vidusskolā. Tālāk sekojusi Latvijas Mākslas akadēmija. Paralēli studijām Katrīna jau bija sākusi darboties ar porcelānu, brauca uz tirdziņiem, tirgojās, cilvēkiem patika produkti, un Katrīna noticēja sev. Tad sākusi reklamēt produkciju sociālajos tīklos. Katrīna saka – nekad agrāk nav bijis tik viegli sasniegt auditoriju kā šobrīd sociālajos tīklos. Produkcijas noiets jau esot tik liels, ka īpašu reklāmu nemaz nevajagot. Cilvēki paši atrodot Katrīnu. Porcelāna trauki ir lieliska dāvana svētkos, kā arī korporatīvām dāvanām uzņēmumos un biznesa partneriem. Īpaši lielā slodzē paiet Ziemassvētku laiks.

Pamatmateriāls, ar ko strādā Katrīna, ir porcelāns, kas apzeltīts ar īstu zeltu. Pirmos četrus gadus Katrīna porcelāna traukus darinājusi viena pati, bet, pieaugot apjomiem, bija nepieciešami palīgi. Nu jau trīs gadus Katrīnai ir darbinieki. Lai arī rezultāts (porcelāna trauki) izskatās tik skaists, viegls un sievišķīgs, liet porcelānu ir smagi. Darināt porcelāna traukus nemaz nav ārī ātri. Ātrākais laiks, līdz gatava krūzīte, ir 1 nedēļa. Ja pasūtīts lielāka izmēra trauks, tad ilgāk. Porcelānu lej ģipša formās, aptuveni četras stundas apžāvē, tad liek klāt osiņas, seko 48 stundu žāvēšana, dedzināšana, pa vidu vēl pielīdzināšana, lai trauki būtu gludi. Svarīgs posms – zelta uzklāšana (simetriskas pumpiņas uz krūzītes, apzeltīta krūzes augšējā maliņa un apzeltīta osiņa). Zelts ir sašķidrinātā veidā un ļoti kancerogēns. Tas tiek uzklāts ar otiņu katrai krūzītei, 100% roku darbs, ko veic Katrīna pati.  Darbs tiek veikts īpašā aizsargtērpā un aizsargmaskā. Sākumā vienas krūzes osiņas apzeltīšana aizņēmusi 15 minūtes, tagad tās ir 30 sekundes. Pieaugot apjomiem, rodas sajūta, ka darbs vairs nav tik radošs. Tomēr katru reizi, verot vaļā krāsnis, sirds sitas straujāk, domājot kas un kā būs sanācis. Tiek domāts par jauniem produktiem, jaunām formām, Ziemassvētku rotājumiem, jaunām krāsām. Porcelāns ir vissarežģītākais no materiāliem. Tam patīk plīst un plaisāt, tomēr Katrīna ir atradusi savu. Un arī nodarbi – savu, sirdij tuvo.

Tiekoties ar uzņēmējiem, brauciena dalībnieki pārliecinājās, cik liela nozīme uzņēmējdarbībā ir izglītībai un ģimenes atbalstam. Iegūta pieredze, kā uzsākt un dažādot saimniekošanu, kā veicināt vietējā produkta noietu, kā atrast nišas produktus, kā organizēt tūrisma produkta prezentācijas, kādas ir iespējas dažādu projektu piesaistē un apguvē.

Paldies saimniekiem par dalīšanos pieredzē, par iespēju smelties idejas un iedvesmu saimniecību dažādošanai un attīstībai!

Saimniecību apmeklējumi tika nodrošināti Latvijas Lauku attīstības programmas (LAP) investīciju pasākuma 2014.-2020. gadam “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākumā  “Atbalsts saimniecību un mežu apmeklējumiem”, LAD līguma Nr. LAD011018/P43.

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Sarma Rotberga,
LLKC Tukuma konsultāciju birojs