Spānijas piensaimniecība – augsta ražība un darba dalīšana

Latvijas lauksaimnieki brauc lūkot, kā strādā ģimenes piensaimniecības Spānijas lielākajā piena ražošanas reģionā Galīcijā. Ir ko pamācīties gan augstražīgu govju audzēšanā, gan efektivitātes uzlabošanā.

UZZIŅA

• Pēc Eurostat datiem Spānija ir septītā lielākā piena ražotājvalsts Eiropā aiz Vācijas, Francijas, Nīderlandes, Itālijas, Polijas un Īrijas.
• Spānija ir valsts ar augstāko vidējo izslaukumu laktācijā no govs. Tai seko Dānija, Igaunija, Nīderlande, Vācija Latvija, ES vidēji, Francija, Itālija un Polija.
• Salīdzinājumam: Vācijā vidējais izslaukums ir 8743 kg no govs gadā, bet Spānijā 10 473 kg.
• Spānijā ir 810 000 slaucamās govis, bet 2. vietā pēc izslaukuma esošajā Dānijā ir 546 830, kas ir 67,5 % no Spānijas slaucamo govju skaita.

Galīcija – piensaimniecības reģions

Spānijā saulaino dienu skaits gadā sasniedz 280 dienas, bet Galīcijas reģionā ir vidēji 300 lietainu dienu gadā, un šie klimatiskie apstākļi nosaka to, ka šeit ir koncentrēta liela daļa visas valsts piensaimniecību, jo ir labvēlīgi apstākļi lopbarības ražošanai.

Galīcijā, kā Spānijas galvenajā piena ražošanas reģionā, ir 337 155 piena govis (~43 % no Spānijas kopējā skaita un trīs reizes vairāk nekā Latvijā). Vidējais gada izslaukums Galīcijā 2021. gadā bija 10 703 kg, kas ir augstāks nekā Spānijā vidējais. Salīdzinājumam: Latvijā vidējais izslaukums ir 76 % no Galīcijas reģiona vidējā izslaukuma.

Pārsvarā šeit darbojas ģimenes saimniecības ar vidēji 150 slaucamām govīm. 90 % saimniecību negana govis, jo nav pietiekami daudz platību, kā arī tas samazinātu produktivitāti. Fermu skaits samazinās paaudžu nomaiņas problēmu dēļ, bērni bieži vien nevēlas turpināt vecāku saimniekošanu. Tomēr govju skaits kopumā palielinās, jo vairums fermu koncentrējas uz izslaukuma kvantitāti. Piena cenas reģionā svārstās ap 47–50 centiem par litru, tomēr visās saimniecībās norādīja, ka nākamajā mēnesī plānots cenas kritums uz 46 centiem. Dažviet cena ir atkarīga no nodotā piena kvalitātes, par augstu kvalitāti var saņemt piemaksu, vai, tieši otrādi, neizpildot minimālos kvalitātes kritērijus, attiecīgi saņem mazāk.

Latvijas piensaimnieki pieredzes apmaiņā

Aprīļa otrajā nedēļā LLKC Ogres biroja organizētā saimniecību apmeklējuma braucienā piensaimnieku grupa no Latvijas viesojās šajā Spānijas reģionā, lai gūtu pieredzi un smeltos jaunas idejas savām saimniecībām.

Apmeklējuma laikā četrās dienās apmeklējām vairākas fermas, kas darbojas divos reģionālajos kooperatīvos – CLUN un Aira, kā arī apskatījām kooperatīva CLUN lopbarības ražotni.

Kooperatīvs CLUN (Cooperativas Lácteas Unidas, tulkojumā Apvienotie piensaimnieku kooperatīvi) tika izveidots, apvienojoties kooperatīviem Feiraco, Os Irmandiños un Melisanto, un mērķis bija kļūt par vadošo spēlētāju Galīcijas lauksaimniecības un lopkopības nozarē. CLUN ir 3500 partneru, kuriem tiek nodrošinātas labākās piegādes un kompleksi pakalpojumi, kas nepieciešami viņu saimniecību efektīvai darbībai. Turklāt darbība ir vērsta uz piena un citu piena produktu savākšanu, iepakošanu un izplatīšanu ar zīmolu Únicla, Clesa, Feiraco un Arquega. Kooperatīvs CLUN, kura īpašniekiem – zemniekiem – pieder kopā ap 70 tūkstošiem ražojošu liellopu, īpašu uzmanību pievērš oglekļa emisiju samazināšanai, par to informējot patērētājus uz savām piena pakām. CLUN ir trīs galvenie stratēģiskie mērķi, kas veicina piena lopkopības ilgtspēju: izmaksas, kvalitāte, darbs. Iebraucām dažās no interesantākajām CLUN fermām.

Saimniecība A Costa

Saimniecībā ir 250 slaucamās govis, iepriekš bija 130 govis, taču mērķis ir sasniegt 400. Fermā ir GEA karuseļa tipa slaukšanas iekārta, kas ievietota pirms diviem gadiem izbūvētā slaukšanas zālē. Slaukšana notiek divas reizes dienā, jo trīs reizes neesot ekonomiski izdevīgi attiecībā uz darbinieku algu izmaksām (5 darbinieki). Rupjo barību galvenokārt ražo paši un barības deva sastāv no 7 kg zāles skābbarības, 9 kg proteīna koncentrāta, 6 kg alus drabiņām, 3 kg kukurūzas pastas, 33–34 kg kukurūzas skābbarības. Izslaukums 41 kg no govs dienā ar 3,4 % tauku un 3,4 % olbaltumvielu saturu, somatisko šūnu skaits 130 tūkst. Saimniecības fokuss ir uz izslaukuma apjomu.

Saimniecība SAT Busto-Corzón

Saimniecībā ir 480 slaucamās govis, sadalītas trīs slaucamās grupās – augstražīgās, mazražīgās un pirmpienes. Fermā ir GEA slaukšanas zāle ar 2 x 22 vietām un ātru paralēlo izkļūšanu. Slaukšana notiek trīs reizes dienā, izslaukums 33–34 kg no govs ar 3,8 % tauku un 3,4 % olbaltumvielu saturu, somatiskās šūnās mazliet zem 200 tūkst. Barības recepte augstražīgajām govīm: 31 kg kukurūzas skābbarības, 9 kg zāles, 6 kg rapša, 12 kg komerciālā spēkbarības koncentrāta, 0,7 kg salmu. Mazražīgajām govīm vairāk tiek pievienots rapsis. Teļu ēdināšanai pienu nepasterizē, bet kā konservantu lieto kālija sorbātu.

Saimniecība Ganadería Carreira

Saimniecībā ir 120 slaucamās govis, divi GEA roboti, kas nodrošina dzīvnieku brīvu kustību (bez vārtiem). Izslaukums ~43 kg no govs, 3,5 % tauku, 3,35 % olbaltumvielu, somatiskās šūnas 150 tūkst. Lielāko barības daļu sastāda kukurūzas skābbarība, robotu sistēmas barības maisījumā (PMR) katrai govij dienā plānots apēst 21 kg barības sausnas. Guļvietās tiek lietotas skaidas ar kalcija karbonātu. Saimniecība koncentrējas uz teļu audzēšanu. Govis sēklo ar gaļas liellopu biomateriālu – Angus un Beļģu zilā.

Interesants fakts – šajā apkārtnē ir ļoti liela slaucamo govju koncentrācija. Nelielajā teritorijā, kurā dzīvo aptuveni 3,5 tūkstoši iedzīvotāju, ir 12 tūkstoši slaucamo govju, kas saražo vairāk nekā 140 milj. kg piena ik gadu.

Saimniecība SAT Cives

Saimniecība atšķiras no iepriekš aprakstītajām – nodarbojas ar bērnu apmācību par piensaimniecību, tāpēc sētā izvietoti atraktīvi zīmējumi un krāsainas norādes, kas kur atrodas. Fermu uzbūvēja četri zemnieki, kas apvienojās šim mērķim. Te strādā seši šo zemnieku ģimenes locekļi, kā arī divi palīgstrādnieki. Saimniecībā ir 300 slaucamās govis, slaukšanas zāle ar 16 vietām katrā fermas pusē, ļoti ātra slaukšana – 300 govis tiek izslauktas 2,5 stundās, un tās slauc divas reizes dienā. Izslaukums 40 kg no govs dienā – 3,8 % tauku, 3,4 % olbaltumvielu. Barības devā kukurūzas skābbarība 29 kg, zāles skābbarība 7 kg, salmi 1 kg, kukurūzas pasta 3 kg, proteīna koncentrāts 3,8 kg, rapsis 7,2 kg. Tiek veikta intensīva zemes apstrāde – apmeklējuma laikā aprīļa sākumā jau drīzumā bija paredzēts otrais zāles pļāvums šajā gadā, pēc tam lauki tiek apsēti ar kukurūzu, ko rudenī novāc un laukos iesēj zāli pirmajam pļāvumam marta beigās. Saimnieki apstiprina, ka lielais nokrišņu daudzums nodrošina labu barības kvalitāti.

Saimniecība Ganaderia de Pazos

Saimniecībā ir 500 slaucamās govis un 8 Lely roboti, kas nodrošina brīvu govju pārvietošanos (bez vārtiem). Tiek audzēti dažādu šķirņu krustojumi, tajā skaitā govis, kas krustotas ar Montbeljardas (Montbéliarde) šķirni, jo saimnieka izvēle ir audzēt spēcīgākus, ilgmūžīgākus dzīvniekus (katrai govij vidēji 4 laktācijas), nevis tikai dzīties pēc produktivitātes. Tāpēc izslaukums ir zemāks – 34 kg ar 3,7 % tauku, 3,6 % olbaltumvielu. Guļvietās tiek kaisīts kaltēts digestāts no pašu lopiem, kas paliek pāri pēc biogāzes ražošanas. Biogāze nodrošina visu fermai nepieciešamo elektrību, tādējādi saimniekošana tiek virzīta uz bezatlikumu tehnoloģiju un SEG emisiju samazināšanu.

CAVI lopbarības ražotne

Izveidota 2008. gadā, lai ražotu lopbarību kooperatīva CLUN biedriem, ieguldot prāvus līdzekļus, kas sākumā izraisīja augstu saražotās barības cenu. Tomēr galu galā ražotne bija ekonomiski izdevīga, jo kvalitatīvā barība palielināja saimniecībās izslaukumu un tādējādi samazināja piena pašizmaksu. Sākumā ražoja barību tikai slaucamajām govīm, tagad arī teļiem un cietstāvošajām govīm.

Lopbarību ražo trīs veidos:

1) izejvielu iepērk no zemniekiem, paši novāc to no lauka – cena atkarīga no kukurūzas kvalitātes, pirms novākšanas veic analīzes;

2) nomā zemnieku laukus un paši veic pilnu audzēšanas un novākšanas ciklu;

3) iepērk jau nopļautu lopbarību no tālākām vietām līdz pat 300 km attālumā, jo ar pirmajiem diviem veidiem ievāktās barības nepietiek.

Ražotnē ļoti rūpējas par gatavās barības pamatīgu noblietēšanu, liekot to plānās kārtās, kā arī konservēšanu un kārtīgu apklāšanu ar plēvi. Piegādes uz fermām notiek katru dienu pēc iepriekš sastādīta grafika. Piegādātais daudzums tiek svērts un fiksēts sistēmā, lai vēlāk uz tā pamata izrakstītu rēķinus.

Šī barības ražotne izraisīja vislielāko Latvijas piensaimnieku interesi. Līdz šim nebija redzēts, ka barība kā gatavais maisījums TMR tiek pakota lielās ķīpās sausā veidā un tādā formā piegādāta uz saimniecību, kur to atliek barības maisītājā sajaukt ar noteiktu daudzumu ūdens, un gatavs! Īpaši izdevīgi tas ir nelielām saimniecībām, it īpaši cietstāvošu govju barošanai. Tām nepieciešams neliels barības apjoms, kas parasti rada problēmas saimniekiem ar sagatavošanu un samaisīšanu.

Kooperatīvs Aira

Aira ir 2018. gadā aizsāktā kooperatīvu integrācijas rezultāts, kas ietvēra kooperatīvu AGRIS, ICOS, COGASAR, COELPLAN un pašas Aira apvienošanos vienā juridiskā vienībā. Iepriekš, 2005. gadā, Aira tika izveidots kā otrās pakāpes kooperatīvs, apvienojot 12 kooperatīvus, kas apvienojās, lai Taboadā (Lugo) uzbūvētu lielu, modernu un konkurētspējīgu lopbarības rūpnīcu. Sākumā šī centra produkcija bija ap 100 000 tonnu barības gadā, tagad šis rādītājs sasniedzis 207 000 tonnu. Kooperatīva pamatdarbība joprojām ir saistīta ar piena ražošanu, un lielākā daļa tā pārdotās produkcijas ir koncentrēta šajā segmentā. Papildus barībai, ko ražo Taboadā, Aira tirgo mēslojumu, to dara, izmantojot arī saistītos uzņēmumus. Vēl Aira piedāvā piena produktus un tādus komponentus kā pasterizēts piens, siers u.c. Kooperatīvs piedāvā arī dažādus pakalpojumus biedriem ar mērķi uzlabot viņu saimniecību darbību, veicināt labāku ražošanas praksi un garantēt visas nozares dzīvotspēju. Viss ir balstīts vienlīdzībā, kvalitātē, godīgas tirdzniecības un ilgtspējības vērtībās. Kooperatīvs arī aizgūst praksi no Somijas Valio kooperatīva, lai samazinātu emisijas un veicinātu aprites ekonomiku, izmantojot biometānu, kā arī citus pasākumus, kas mazina atstāto oglekļa pēdas nospiedumu. Apmeklējām divas kooperatīva Aira saimniecības.

Saimniecība Explotaciones Ferreiro

Saimniecībā ir 130 slaucamās govis, ir 4 Lely roboti, sagatavots projekts Eiropas finanšu fondiem, un tuvāko mēnešu laiku fermā uzstādīs vēl divus robotus. Vidējais izslaukums 50 kg no govs dienā, kas ir būtiski augstāks nekā vidēji šajā reģionā. Pirmpienēm izslaukums vidēji 46,7 kg. Piena tauku un olbaltumvielu rādītāji ir salīdzinoši zemi – ap 3,2 %.

Govis slaukšanai tiek dalītas pēc pupu lieluma, robota apmeklējums – vidēji trīs reizes dienā (0,8 % noraidījumi). Saimniecībā maksimāli koncentrējas uz izslauktā piena daudzumu, jo tas esot ekonomiski izdevīgāk. Barības devā: kukurūzas skābbarība 22 kg, zāles skābbarība 12 kg, spēkbarības koncentrāts 12 kg, smalcināti salmi 0,5kg.

Galvenais augstās produktivitātes veiksmes faktors, pēc saimnieka un vietējo konsultantu vārdiem, esot skābbarības smalcināšanas veids, smalkāk nekā ierasts, lai maksimāli veicinātu barības apēdamību. Īpaši smalks bija kukurūzas skābbarības smalcinājums. Guļvietas, kā novērots jau vairumā fermu, no smiltīm – tas ir kopumā dārgāk un sarežģītāk mēslu apsaimniekošanā, taču spāņu piensaimnieki par svarīgāku uzskata smilts kā neorganiskas vielas labvēlīgo ietekmi uz tesmens veselību.

Saimniecība Casa Eiras

Saimniecībā ir 135 slaucamās govis. No 2015. gada sāka strādāt ar vienu robotu, tad 2017. gadā pārgāja uz diviem GEA robotiem, vēlāk pievienojot vēl trešo. GEA roboti pieļaujot arī manuālu slaukšanu, kas esot galvenais ieguvums no maiņas. Pirmpienēm ir atsevišķs robots. Fermā tiek praktizēta govju brīvā kustība, kā arī pirmpienes pirms atnešanās robotam netiek speciāli apmācītas. Izslaukums 40–41 litrs ar 4 % tauku un 3,35 % olbaltumvielu. Barības devā uz galda ir 18 kg zāles skābbarības, 11 kg alus drabiņu, 5,3 kg spēkbarības koncentrāta, 3,5 kg kukurūzas pastas, 18 kg kukurūzas skābbarības.

Dalībnieku atziņas

SIA “Ogres Piens” ražošanas daļas vadītājs Nils Bergmanis: “Kopumā Spānijas brauciens bija interesants ar to, cik ļoti spāņi prot pielāgoties situācijām un tomēr ir gudri ilgtermiņa kalkulētāji, piemēram, kā prot izmantot savu zemi, novācot no 1 ha divus pļāvumus zāles skābbarībai un vēl kukurūzas ražu. Noteikti ņemšu vērā barības smalcinājumus, to gan biju sapratis jau pirms pāris gadiem, bet kukurūzas smalcinājums mani šokēja, tas bija izcili smalks, tikpat kā spēkbarība. Pārsteidza visu barības maisījumu mitruma pakāpe. Diez vai Latvijā to varētu atļauties, būtu bail, ka siltos laika apstākļos tie sāktu karst. Izbrīnu radīja arī daži fermu projekti, kur nebija taupīts uz betona kvadrātmetriem, bet ar domu, ka ikdienā ir vairāk komforta, mazāk iztērē pakaišus, mazāk darbaspēka. Var atrast laiku plānot un domāt “lielās lietas”. Tāpat arī tika gūta laba pieredze, kā jābūvē skābbarības bedres – šauras un garas, lai ikdienas barības “ēdināšanas solis” būtu lielāks, lai tas mazāk tiktu ietekmēts no laikapstākļiem.

Z/s “Mazlauri” īpašnieks Māris Rehtšprehers: “Atziņa pēc brauciena – jāvirzās tikai un vienīgi uz robotizāciju, un arī vēl tas, ka barību par smalku sagriezt nevar. Kā arī secinājums, salīdzinot situācijas – Latvijā piena lopkopība ir augstā līmenī.”

Z/s “Vēveri” īpašniece Aija Birzgale: “Novērtēju iespēju pievienoties šai grupai un iepazīt Spānijas piensaimniecības nianses, no kurām visvairāk prātā palika skābbarības smalcinājuma pakāpe, fermu un lopbarības menedžments, kā arī gatavās barības ražotne ar piegādi – latviešiem netipisks risinājums. Kā saimniecei liels ieguvums ir jauni kontakti un grupas dalībnieku savstarpējā pieredzes apmaiņa, jo neformālā vide brauciena laikā nodrošināja godīgu viedokļu apmaiņu, ko parasti nestāsta semināros.”

Sadarbības partneri

Lai varētu noorganizēt profesionālu braucienu, vienmēr ir vērtīgi, ja ir labi sadarbības partneri. Šajā reizē tie bija SIA Nutricon (Latvija) un Qualivet (Spānija).

Elīna Masteiko, 
LLKC Ogres biroja uzņēmējdarbības konsultante