Strādāt ar prieku piena lopkopības saimniecībā

Tikai pusgadu Ingus Gadišķis ir Brīvzemnieku pagasta  zemnieku saimniecības “Kalnzemnieki” jaunais īpašnieks. Uz jautājumu, kas ir mainījies, pārņemot mammas saimniecību, Ingus smejas un saka, ka nav izmaiņu, tāpat jāstrādā turpmāk. Šobrīd viņš saimniecībā apstrādā ap 80 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes un kopj 62 dažāda vecuma liellopus, tajā skaitā 24 slaucamas govis. Saimniecība pienu realizē Piensaimnieku kooperatīvajā sabiedrībā “Pienene KT”, ar ko izveidojusies laba sadarbība.

Saulainā rudens dienā “Kalnzemniekos” mani sagaida saimnieks Ingus, viņu ģimenes taksītis un slaucamo govju ganāmpulks pāri ceļam. Esam jau iepriekš tikušies ar saimnieku gan saimniecībā, gan mūsu, LLKC Limbažu birojā, jo Ingus atnāca pie mums ar vēlmi iesaistīties programmā “Laukiem zelt”, lai kopīgi palīdzam tikt saimniecībā uz priekšu. Sadarbība bija veiksmīga un iepriekšējo trīs gadu laikā saimniecībā daudz  paveikts: ievērojot lopkopības konsultantes ieteikumus, izslaukums palielināts par gandrīz 2000 kg no govs gadā un tagad tas vidēji ganāmpulkā ir ap 9000 kg, tāpat papildināts tehnikas parks ar jaudīgu traktoru un dažādiem lopbarības sagatavošanas agregātiem, un, īstenojot  “Atbalsts gados jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai” projektu, no mammas pārņemta saimniecība. Ingus saimniecība jau vairākus gadus ir LLKC Limbažu biroja grāmatvedības klients.

Kā viss sākās

Ingus ir uzaudzis četru bērnu ģimenē, un mamma Rudīte ir bijusi tā, kura deviņdesmitajos gados uzsākusi saimniekot piena lopkopības nozarē, sākot turēt vien dažas slaucamās govis. Ar laiku to skaits palielināts, iegādāta tehnika, kas šobrīd jau savu laiku nokalpojusi. Ingum jau bērnībā ļoti paticis darboties ar tehniku, palīdzēt saimniecības darbos, tāpat iešana kūtī pie lopiem ir bijusi ikdiena. Ingus mēģinājis strādāt pilsētā, jo ieguvis mēbeļu galdnieka arodu, tomēr pilsētas dzīve viņam nav iepatikusies, un tādēļ atgriezies dzimtajās mājās un uzņēmies saimniecības vadību. Savukārt galdnieka prasmes šobrīd ļoti noder, lai veiktu nepieciešamos būvdarbus saimniecībā, šī aroda apguve iemācījusi Ingum visu darīt ar lielu precizitāti arī šobrīd veicamajos darbos.

Ģimene laukos ir kopīgs, liels spēks

Kā lielu atbalstu Ingus min savu ģimeni – sievu Viktoriju un dēlus Eliasu un Gabrielu, kuriem ir attiecīgi septiņi un trīs gadi. Sieva strādā algotu darbu un vakaros palīdz paveikt dažādus darbus kūtī, bet abi darboties gribošie bērni ar prieku apdara nelielos darbiņus – pārliek aplokos ganu mietiņus un ļoti labprāt sēžas traktorā kopā ar tēti. Dažkārt pie darbiem palīgā nāk brālis, nepieciešamības gadījumā govju slaukšanā palīdz arī mamma, īpaši, kad Ingus apguva lauksaimniecības zināšanas Priekuļos.

Jauniegūtās zināšanas jāpielieto saimniecībā

Lauksaimniecības zināšanas Ingum nācās apgūt obligāti, jo viņš vēlējās īstenot jaunā zemnieka projektu un pārņemt saimniecību. Šobrīd Ingus mācības ir pabeidzis un priecājas par iegūtajām zināšanām, jo vienmēr mācoties var iegūt ko jaunu, padziļināt esošās zināšanas un prasmes un, kā Ingus saka, saprast, kādēļ notiek tieši tā. Ingus apgūto pielieto savā saimniecībā un smejas, ka reizēm ko jaunu izstāsta saviem kaimiņu saimniekiem arī.  

Ingus regulāri seko līdzi saimniecības ieņēmumiem un izdevumiem, ļoti prātīgi apsver, vai iedomātā lieta vai aprīkojums vispār ir vajadzīgs un saka, ka reizēm, kaut ko neiegādājoties uzreiz, izrādās, ka šī lieta nemaz nav bijusi vajadzīga un tā ir ietaupījušies līdzekļi.

Ingus atzīt, ka ļoti svarīgi ir izkopt lopu genofondu, jo praksē pārbaudījis, ka no ļoti ražīgām govīm var iegūt tikpat un vēl produktīvākas teles, bet, ja māte nav devusi daudz piena, tad ir pierādījies, ka tai piedzimušo teļu nevar izaudzēt par produktīvu slaucamu govi.

Ļoti nepieciešamā tehnika un bailes iesniegt projektu

Ingus vēlēšanās bija atvieglot fizisko darbu saimniecībā un uzlabot ražošanas produktivitāti. Ilgus gadus šeit ģimene strādāja ar mazjaudīgiem traktoriem un visus lopbarības sagatavošanas pakalpojumus  ņēma no citām saimniecībām, kam bija nepieciešamā tehnika. Ingus vēlējās pats sagatavot lopbarību un to darīt tieši tad, kad zāle ir nepieciešamajā gatavībā, lai sagatavotu kvalitatīvu barību. Tomēr piena iepirkuma cenas bija nestabilas un nelielas, kas Ingus ģimeni atturēja no jaunas tehnikas iegādes.

Tādēļ programmā “Laukiem zelt” veicām saimniecības grāmatvedības datu analīzi, kas parādīja, ka dalība projektu konkursā, lai iegādātos tehniku, ir tomēr iespējama. Tā, veiksmīgi iegūstot Eiropas finansējumu projektu konkursos “Ieguldījumi lauku saimniecībās” un “Atbalsts gados jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai”, šobrīd saimniecībā ir mūsdienīga lopbarības sagatavošanas tehnika, kas ļauj saimniecībai attīstīties. Pats saimnieks sajūsmināti stāsta par savu jaudīgo John Deere traktoru, ar kuru strādāt, viņaprāt, ir komfortabla atpūta.

Nākotnes plāni un vēlējums biznesa uzsācējiem laukos

Ingus ir gados  jauns saimnieks, uz attīstību vērsts, šobrīd viņa lielākā vēlēšanās ir uzlabot darba apstākļus tā, lai strādāt būtu fiziski viegli un saimniecība būtu sakārtota. Nepieciešams paplašināt lopu novietni, lai turpinātu palielināt slaucamo govju skaitu, strādāt pie lopu genofonda uzlabošanas, lai nākotnē varētu izveidot tīršķirnes ganāmpulku.

Ingus iedrošina jaunos uzņēmējus sākt  darboties lauksaimniecībā, un no savas pieredzes saka, ka, ja ir vēlēšanās dzīvot un strādāt laukos, tad jāpārliecinās, vai izvēlētā joma patiesi patīk un tad 100% laika jāizlieto, lai darītu, un viss sanāks!

Dace Siliņa,
LLKC Limbažu biroja projektu vadītāja

Foto: Dace Siliņa