Tomātu varavīksne
Natālija Zeltiņa ir dzimusi rīdziniece, bet nu jau vairāk nekā trīsdesmit gadus par savām mājām sauc Vidzemes pusi – “Pļaviņas” Brenguļu pagastā. Saimniecībā savā laikā bijušas gan govis, gan aitas un zosis. Kādu laiku audzēti kartupeļi un pushektārā arī zemenes. Tomātu “māja” ir bijusi vienmēr – savām vajadzībām, līdz pienācis brīdis, kad radusies iespēja nopietnāk audzēt tomātus.
– Kāpēc tomāti?
– Man pašai tie ļoti patīt, bet viss sākās ar garšu. Ļoti garšo. Bez tiem es nevaru. Bērnībā pat kūkas un konfektes man negaršoja tā kā tomāti. Ar sviestu apziestu rupjmaizes ķieģelīša šķēli un tomātu – to es atceros kā savu lielāko kārumu. Tāpat arī tomātu sulu.
Sākumā tomāti bija pašiem, lai ražas laikā varētu kārtīgi saēsties. Tad krājumi ziemai – spiežu sulu, gatavoju kečupu, lieku sālsūdenī, savā sulā, želejā, marinēju… Pilns pagrabs ar burciņām.
2012. gadā sāku veidot tomātu kolekciju, kuru reģistrēju Valsts augu aizsardzības dienestā dārzeņu šķirņu kolekcionāru sarakstā. Reģistrācija man dod tiesības realizēt kolekcijas šķirņu sēklas. 2013. gadā mēs Latvijā bijām divas kolekcionāres – es un Elga Bražūne (dārzniecība “Neslinko”). Tagad kopumā 15, kas Latvijā reģistrējuši savas kolekcijas. Ir jauni kolekcionāri. Ļoti nopietni ar tomātu kolekcionēšanu, tam veltot daudz laika, nodarbojas talsinieks Valdis Puliņš – pirmais no Latvijas viņš ir uzņemts Pasaules tomātu audzētāju biedrībā. Viņam kolekcija ir pasakaina.
Šogad siltumnīcās ir ap 400 tomātu šķirnēm. Kopā ar lauka tomātiem šķirņu skaits tuvojas 600. Jaunumi ir katru gadu, bet ir šķirnes, no kurām atsakos. Audzēju un vērtēju noturību pret slimībām, garšas īpatnības. Trīs gadus izmēģinu, un tad ir iespēja reģistrēt sēklu katalogā. Man ir dotas arī šķirnes izmēģināšanai, kas atvestas no braucieniem. Tā reiz no Gruzijas atvestajiem tomātiem vēl joprojām viena šķirne saglabājusies. Vecākā šķirne kolekcijā ir kopš laika, kad nopirkām māju, no 1986. gada. Tad šķirnei nebija nosaukuma, vesta no Lietuvas. Kad sāku sakārtot reģistrācijas dokumentus, vēlējos nosaukt pārdevējas vārdā, bet nevarēju, jo tāda šķirne jau bija. Arī mazdēla vārdā šķirne Francijā jau bija reģistrēta. Tā nu vīrs tika pie savas šķirnes ‘Egons’. Draugi dāvinājuši un aug ‘Kārumniece Natalī’, tā ka manā vārdā arī šķirne ir.
Saimniecībā strādāju viena, jo daudzajās šķirnēs neviens cits noorientēties nevar. Uz ravēšanu vēl kādu var paaicināt palīgos, bet viss pārējais process no sēšanas martā līdz sēklu sagatavošanai, žāvēšanai, iepakošanai, marķēšanai ir manā pārziņā. Siltumnīcā laiks pazūd, bet man darbs ar tomātiem patīk. Ģimene gan kādreiz paliek greizsirdīga uz tomātiem. Saimniecībā pamatā strādāju sēklas materiāla ieguvei, bet pavasaros realizēju arī stādus. Pēc sēklām ir liels pieprasījums. Gribētos sagatavot daudz sēklu, bet šogad tomāti ar sēklām ir skopi, dažam šķirnēm pavisam maz. Tas saistīts ar laika apstākļiem. Pavasarī bija ļoti augsts gruntsūdens, tas kavēja stādu iesakņošanos. Vēlāk karstums. Pamainījušies noteikumi VAAD saistībā ar karantīnu slimībām, un tiks veiktas sēklu analīzes. Vajadzīgas 250 sēklas, un tas ir daudz. Bet es saprotu, analīzes vajag, lai netiktu ielaistas slimības, kas var beigties ar siltumnīcas likvidēšanu.
Par tomātu audzēšanu sāk interesēties jauni cilvēki. Ja ir pieejams kāds zemes pleķītis, bieži tiek iekārtota siltumnīca. Ar tomātiem, garšaugiem un vietu atpūtai. Man atpūsties vēl nesanāk, bet vienā siltumnīcā esmu iestādījusi vīnogas un vēlos iekārtot vietu nesteidzīgai rīta kafijas baudīšanai. Pēc gadiem...
– Saimniecībā īstenots projekts “Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības.
– Projekts pabeigts 2019. gadā. Sākums bija grūts. Visu sakārtot atbilstoši prasībām, jo gribas, lai būtu perfekti. Ar projekta atbalstu tika iegādāts traktors ar frēzi zemes apstrādei, piekabe dažādu darbu veikšanai, uzstādīta siltumnīca 120 m2 platībā. Esmu ļoti apmierināta. Gandarījums liels. Pašai iegādāties tehniku un uzbūvēt siltumnīcu būtu krietni sarežģītāk un laikietilpīgāk.
– Kura šķirne pašai visvairāk garšo?
– Man garšo visi. Grūti izcelt vienu. Kad gatavoju salātus, man bļodā ir tomātu varavīksne. Tas kurš ir mans favorīts un kurš mani kaitina jau 20 gadus, man ļoti patīk un es viņam piedodu viņa grēkus par to kaitināšanu, un tas ir ‘Sibīrijas Karalis’. Milzīgi, dzelteni tomāti, visu sezonu aug ar noļukušām lapām, var pārdzirdīt, cik gribi, bet visu laiku izskatās kā apvītis. Taču, kad sāk ražot... Tagad es brīdinu klientus, ka šķirnei ir tāda īpašība. Savādāk, to nezinot, var domāt, ka tomāti slimi, un raujami ārā. Zaļie tomāti ir ļoti garšīgi.
– Natālijas ieteikums saglabāšanai ziemā – kaltēti tomāti eļļā. Kā gatavojat?
– Izvēlos tomātus ar spēcīgu izteiktu garšu. Nomazgāju, nosusinu, sagriežu. Vai nu uz pusēm, 3–4 daļās, to nosaka tomāta lielums. Tad uz cepeškrāsns restītēm uzklāju pergamentu, uz tā blīvi sakārtoju tomātus. Mazliet pārkaisu ar sāli un cukuru. Krāsni noregulēju uz 50 grādiem. Pēc pāris stundām pārkaisu ar sasmalcinātu baziliku, majorānu un turpinu žāvēt. Process kopumā ilgst deviņas stundas. Lieku tomātus burciņās, katrai kārtai uzlejot eļļu. Kad burciņa pilna, pārkaisu ar nedaudz cukura un atstāju fermentēties divas dienas. Tad kārtīgi aiztaisu vāciņu un noglabāju.
Laika gaitā Natālija daudz mācījusies par tomātiem: kā audzēt, kopt. Visu procesu, lai uz galda nonāktu garšīgs un veselīgs produkts. Tagad saimniece labprāt dalās savā pieredzē gan uz vietas saimniecībā, gan lekcijās, gan izstādēs. Kopā ar citiem dārzkopjiem sagatavota padomu un ieteikumu grāmata ”Tomāti”.
Kad iznāks septembra “Lauku Lapa”, Brenguļos būs notikuši jau piektie Tomātu svētki. Natālijas izloloti un atbalsta komandas sagatavoti svētki. Ar izstādi, ar tomātu zupu, ar konkursiem, koncertu un citām aktivitātēm. Ar sarunām par un ap tomātiem. Svētki tomātu cienītājiem. Ļoti gribētos cerēt un ticēt, ka pēc novadu reformas izmaņu nebūs, un droši varēsim tikties jau sestajos Tomātu svētkos Brenguļos.
Tomātu sēklu katalogu un citus jaunumus var apskatīt “Tomātu varavīksnes” lapā: http://tomatuvaraviksne.blogspot.com/ vai www.facebook.lv, meklētājā ievadot – tomātu varavīksne.
Inga Ozoliņa,
LLKC Valmieras biroja uzņēmējdarbības konsultante
Foto: Inga Ozoliņa un no Natālijas Zeltiņas personīgā arhīva
Pievienot komentāru