Veiksmīgi darbojas mini zoo “Buki”

Agrs rīts Kurzemes pusē – migla uz lauka, kaut kur bubina zirgs, iekliedzas pāvs, savdabīgi iedziedas lama, un pirms brokastīm tev ar aci piemiedz Homērs. Paskaidroju – Homērs ir hameleons. Pavisam īsti zaļš. Vai rozā – atkarībā no noskaņojuma un garastāvokļa. Aizraujoši? Rakstītāja iedomas, jūs varbūt teiksiet – nē, tā ir pavisam ierasta mini zoo “Buki” ikdiena.

Mini zoo “Buki” stāsts sākās 2009. gadā, kad Vita un Agris Buki pēc gadiem ilgas veiksmīgas uzņēmējdarbības Ventspils pilsētā nolēma doties uz laukiem Ventspils novada Vārves pagastā, lai piepildītu sen lolotu sapni par savu kaktiņu, savu stūrīti zemes, bet neparastā veidolā – lauku tūrisms apvienots ar tradicionālu lauku sētas piedzīvojumu. Tika uzbūvēta dzīvojamā māja, kurā daļa paredzēta viesu izmitināšanai, izveidots telšu laukums un uzbūvētas pirmās kempinga mājiņas. Tika pieņemts lēmums sākt veidot lauku sētu ar apskatāmiem dzīvniekiem. Vita, kā dzimusi un augusi rīdziniece, uzstādīja noteikumu – neviens dzīvnieks nedrīkst būt lielāks par vācu aitu suni, jo no lielākiem viņai bail. Tādēļ pēc dažādu šķirņu vistām, zosīm, pīlēm sekoja kazas – nezināšanas dēļ. Agris Vitai atveda dekoratīvās kaziņas, kas nedod pienu. Tā kā lielajai ģimenei piens bija ļoti nepieciešams, tika iegādātas deviņas piena kazas, ko Vita iemācījās slaukt ar rokām. Dabiski sekoja vēlme siet sieru, un Vita sāka ģimeni lutināt ar dažādām siera šķirnēm. Vitas meistarība laika gaitā ir augusi – tagad viņa prot gatavot sešus mēnešus nogatavinātus cietos sierus, kas prasa daudz vairāk darba un padziļinātas zināšanas. Arī slaukšana nu jau notiek automatizēti. Nemanot pieauga putnu ganāmpulks, jo tam pievienojās pērļu un zīda vistas, Brama šķirnes vistas un Ķīnas paipalas, kā arī pudeļpīles, paipalas, fazāni, baloži, pāvi, strausi un stārķi, kurus savainotus atnesa apkaimes iedzīvotāji. Viesu nama iemītniekiem visa šī jautrā burzma patika, pieprasījums auga, un Agrim nācās būvēt jaunas kempinga mājiņas, papildināt piedāvājumu ar izbūvētu bērnu laukumiņu un dīķi makšķerēšanai, kurā drīz vien auga jaunā pīļu paaudze.

Labā slava izplatās

Viss notika it kā pats no sevis – labā slava izplatījās ne vien Latvijā, bet arī ārpus tās. Viesi ieradās no Lietuvas, Vācijas, Igaunijas, Lielbritānijas, Portugāles, Nīderlandes un citām  valstīm. Vēlme pēc eksotikas “Buku” saimniekiem vienmēr bijusi saistoša. Ceļojumi un jauni iespaidi vilinājuši un arī radījuši alkas pēc jauniem izaicinājumiem. Nemanot izplēnēja Vitas bailes no lieliem dzīvniekiem un, pirmo reizi noglaudot alpakas zīdaino kažociņu, Buku ģimene nolēma izmantot Ventspils novada pašvaldības izsludināto uzņēmējdarbības līdzfinansējuma programmu “SOLIS” un iegādāties alpakas meiteni Lotu, kura Vārvē jutās kā mājās un kļuva par savdabīgu Ventspils novada simbolu. Pēc neilga laika Lotai pievienojās lietuvietis Raimonds un izveidojās laimīga ģimene, kurā šobrīd aug meita Karmena. Lai nodrošinātu alpaku ģimenes veselības aprūpi, Vitas un Agra zobārste ir piekritusi rūpēties arī par alpaku zobiem un to dara divas reizes gadā. Savukārt pedikīra pakalpojumus sniedz vietējais kalējs. Zīdaino un silto alpaku vilnu cērp kvalificēti cirpēji un pēc tam to savērpj dzijā, no kuras top zeķītes visai Buku ģimenei – vecākiem, divām meitām, viņu ģimenēm un dēliem dvīņiem.

Ieradās “tuksnešu kuģis”

Agrim no lieliem dzīvniekiem nekad baiļu nav bijis un viņš, izdzirdējis, ka Lietuvā jaunas mājas meklē vienkupra kamielis Murats, nekavējoties devās turp. Drīz vien jaunizveidotā aplokā bērza zarus domīgi gremoja tuksneša kuģis. Liels bija Agra izbrīns, kad pēc pāris dienām viņš ieraudzīja pastaigu laukumā guļošu un apmierinātu Muratu, kam mugurā sēdēja Vita un enerģiski ķemmēja viņa savēlušos kažoku. Tā sākās abu draudzība. Jāsaka, Muratam mājsaimniecībā ir daudz draugu –  piemēram, mazie kazlēni dievina izmantot kamieļa lielo muguru par bērnu slīdkalniņu. Šis skats īpaši fascinē viesu nama iemītniekus un mini zoo apmeklētājus. Muratam nu jau pievienojušies dambrieži, staltbrieži, lamas, mini poniji, svētā Jēkaba aitas un auni, Kamerūnas punduraitas un auni, Katalonijas ēzelis, kā arī divkupra kamielis Rubīns.

Tik lielā saimniecībā Vitas un Agra spēku kļuva par maz un sezonas laikā sadarbībā ar NVA arī šobrīd tiek piesaistīti sezonas darbinieki – skolēni un cilvēki ar īpašām vajadzībām. Arī dvīņi nu sasnieguši vecumu, kad drīkst darboties saimniecībā.

Apmeklētāju kļūst vairāk

Agris turpināja izbūvēt kempinga mājiņas, kā arī vasaras kafejnīcu un viesu terasi pasākumu organizēšanai. Šis piedāvājums nekavējoties ieguva plašu publikas interesi un apmeklētāju kļuva daudz vairāk. Pasākumus organizē gan sabiedriskās organizācijas, gan ģimenes un darba kolektīvi, jo “Buku” nepiespiestā un jaukā atmosfēra ir pa prātam visiem. Protams, visi apmeklē mini zoo iemītniekus. Vitai un Agrim radās doma īstenot seno sapni par eksotiku – tā dzima ideja par “Buku” tropu māju. Tā 2020. gadā apmeklētājus sagaidīja hameleons Homērs, iguāna, bārdainā agama, ķirzakas, zirnekļi, skorpioni, kailās un spalvainās jūrascūciņas, sesks, šinšillas, degu, Āfrikas pigmeju pundureži, parastā vāvere un mīlīgā cukurvāverīte. Putnu mājā iemitinājās papagaiļi un amadins. Viesiem jārezervē diezgan ilgs laiks, lai apskatītu visus dzīvniekus. Dzīve ir dzīve, un tik raibā saimniecībā gadās arī pārpratumi un smieklīgi notikumi. Kāds no saimes nolemj kļūt patstāvīgs un dodas dzīvē – kā kamielis Rubīns, kam piepeši šķita, ka kaimiņu pļavā zāle daudz gardāka. Bēgli ķert devās visa ģimene, vēlāk nācās nopietni nostiprināt aploku. Citkārt Agris devās pastaigā pa tuvējo apkārtni ar Rubīnu pavadā, jo kamieļpuisim tā bija ierasts. Piepeši no kaimiņu saimniecības atskanēja aitas blējiens un Rubīnam tas bija kā šāviens – jābēg. Agris vēl ilgi sadziedēja nobrāztos sānus un Rubīnam pastaigas tika iepauzētas.     

Cilvēki un dzīvnieki gan draudzējas, gan strīdas

Mini zoo “Buki” ikdiena parāda: kā cilvēki, tā dzīvnieki gan draudzējas, gan strīdas. Piemēram, Vita novēroja, ka uzplaukusi āža mīlestība pret zosi, kura pašaizliedzīgi rūpējās par āža bārdu, to rūpīgi tīrot ar knābi. Vita abus pieķēra apkampjoties. Ne visi dzīvnieki ir tik draudzīgi. Piemēram, no skata mīlīgais ponijs ne mirkli nekavēsies pagaršot nejauši uzgrieztu apmeklētāja muguru. Nācās pat izvietot brīdinošu uzrakstu, lai netiktu apskādēti viesi. Blakus aplokos izvietoti auni sacenšoties izārdīja žogu un centās noskaidrot, kurš stiprāks.

Visnotaļ mīlīgais ēzelis vārdā Jančuks tikai vienreiz zaudēja savaldību un iekoda tā laika Ventspils mēram, lai gan iemesls nav zināms vēl šobaltdien. Dažbrīd mini zoo iemītnieki nogurst no publicitātes un krīt galējībās. Piemēram, alpakas, nogurdinātas fotosesijā, apspļāva fotogrāfu. Jāatzīmē, ka alpaku spļāviens ir zaļš, glums un ļoti lipīgs.  Bet šādi “izlēcieni” ir retums.

Daži no “Buku” saimniecībā dzimušiem dzīvniekiem nonāk citās saimniecībās. Piemēram, viens no ponijiem dzīvo aristokrātiskā vidē – Bīriņu pilī, kur priecē mazos apmeklētājus, vizinot uz savas muguras.

Privāto zoo dārzu īpašnieku vidē ir ierasts mainīties ar dzīvniekiem, lai dažādotu savu saimniecību ganāmpulkus. Arī mini zoo “Buki” nav izņēmums, un viņu audzēkņi ir aizceļojuši uz dažādiem Eiropas privātiem zoodārziem.

Šis piesātinātais stāts atklāj “Buku” ikdienas unikalitāti, kas ir neraksturīga lauku telpai. Ne tuvu  katrs uzņēmējs ir gatavs dzert rīta kafiju ar Homēru, bet, ja nopietni – seko sirdsbalsij, dari to, kas patīk, dari, ko mīli un tev nekad nevajadzēs strādāt... Tas nenozīmē bezdarbīgu un dīku laika pavadīšanu. Vita nemitīgi mācās un pilnveidojas, jo katrs jauns mini zoo iemītnieks un jauns pakalpojums ir izaicinājums. Vita ir apguvusi gan lauksaimniecības izglītības pamatus, gan darba aizsardzības principus, gan grāmatvedību, gan lauku tūrisma zinības – jo viss noder ikdienā. Vita aktīvi apmeklē atbilstošas Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra organizētas mācības un seminārus, kā arī pieredzes braucienus.

Kopumā mini zoo “Buki” ir vairāk nekā 400 galvas – pārsvarā tie ir zālēdāji. Facebook mājaslapai, kur redzama aktuālā informācija, ir daudz sekotāju. Ir sava mājaslapa www.buki.mozello.lv. Mini zoo “Buki” iet līdzi laika garam un vienmēr piedalās pasākumā “Atvērtās dienas laukos”, kā arī izmanto www.boking.com vietni un sadarbojas ar “Dāvanu serviss” un “Gribu atpūsties”. Skolēnu izglītojošās ekskursijas tiek piedāvātas augu gadu. Arī ziemā netrūkst klientu – piemēram, naktsmītnes dažādu konferenču un citu pasākumu dalībniekiem, kā arī viesiem no Lietuvas, kuri vēlas apmeklēt Ventspils tūrisma un izklaižu vietas.

Simbols nākotnes sapņiem

Jautāti, vai darītu visu tāpat jeb ko mainītu – abi vienā balsī apgalvo, ka nekad neko nemainītu un dzīvo tieši tā, kā vēlas, kas patiesi iedvesmo Ventspils novadniekus. Tomēr, lai nodrošinātu uzņēmuma attīstību, Vita un Agris saprot, ka nepieciešams piesaistīt līdzfinansējumu, lai būtu iespējama mini zoo “Buki” attīstība, tādēļ ir pieņemts lēmums startēt LAD pasākumā “Atbalsts ieguldījumiem ar lauksaimniecību nesaistītu darbību radīšanā un attīstīšanā”, lai iegūtu līdzfinansējumu pamatlīdzekļu iegādei.

Lai apliecinātu ticību nepārtrauktai un ilgtspējīgai izaugsmei, Buku kuplā saime ir savā teritorijā iestādījusi 16 no ozolzīlēm izaudzētus ozolus, kas sakņojas dzimtajā zemē un ir stabils pamats – simbols ticībai nākotnes sapņiem.

Īrisa ROZE-POSUMA,
LLKC Ventspils konsultāciju biroja vadītāja

Foto: no FB
Foto: Agnese Pastare