Videi draudzīga saimniekošana Sāremā salā

4. Novembris 2022.

GalerijaPrint

LLKC Valkas konsultāciju birojs oktobra vidū devās iepazīties ar mūsu kaimiņvalsts Igaunijas lauksaimnieku pieredzi, saimniekojot integrēti. Te uzreiz gan jāpiebilst, ka Igaunijā šādu saimniekošanas veidu sauc par videi draudzīgu lauksaimniecību, kas pēc būtības tāda arī ir.

Mūsu galvenais mērķis bija ar šo saimniekošanas metodi iepazīties Igaunijas lielākajā salā Sāremā, bet pirmā saimniecība, kuru apmeklējām, bija vēl kontinentā, netālu no Pērnavas esošajā Malda ciemā. Saimniecības “Tamme talu” saimniece Heli sagaida mūs ar stāstu par savas saimniecības izveidi. Tās aizsākums datējams ar 2001. gadu, kad Heli pārcēlās dzīvot uz savu vecvecāku lauku sētu, tur audzēt zemenes un iekopt dārzu. Atklājusi savu aizrautību ar garšaugiem, aromātiskajiem un ārstniecības augiem, viņa drīz vien pārvērta savu ikdienas aizraušanos par rūpīgu sirdsdarbu, un nu viņa savas zināšanas jau vairākus gadus nodod lauksaimniecības skolas audzēkņiem. Heli pastāsta arī par to, ka “ Tamme talu” piedalās Igaunijas–Latvijas kopējā projektā “Dārza pērles”. Te ne tikai saimnieko videi draudzīgi, jo saimniecība atrodas Audru upes dabas teritorijā, bet ir izveidotas garšaugu, ēterisko augu, ārstniecības augu un seno dārzeņu kolekcijas. Pastaigājoties dārzā, arī jau rudenī, varam gūt neaizmirstamu smaržu baudījumu. Zālīšu dārza daudzveidīgajā un interesantajā kolekcijā ir ap 500 dažādu augu un tajā ir viena no lielākajām garšaugu, aromātisko un ārstniecisko augu kolekcijām Igaunijā. Tammes saimniecības zālīšu dārzam piešķirta EHE kvalitātes zīme (Ehtne ja Huvitav Eesti jeb “Dabīga un interesanta Igaunija”).

Vēl saimniecības audzēto augu klāstā ļoti nozīmīga vieta ir ierādīta čili pipariem, tiem šeit atvēlēta ap 300 kvadrātmetru liela siltumnīca. No izaudzētajiem čili tad arī top daudzi marinējumi. Bet saimniecībā ierīkotajā veikalā var iegādāties dažādus gurmē un garšaugu ievārījumus, garšaugu sāli un, protams, saimniecībā ievāktas un safasētas dažādas eksotiskas tējas. Tomēr saimniecības galvenais ienākumu avots, ka stāsta saimniece Heli, ir pavasarī dažādu garšaugu un eksotisko augu stādu pārdošana. Viņa aicina arī mūs, ja ir interese iegādāties tos saimniecības izveidotajā e-veikalā. Šī iespēja ievērojami ir palielinājusi saimniecības apgrozījumu.

Doties uz nākamo saimniecību, jau salā, izvēršas diskusijas par to, kas tad tas ir par augu – sējas idra, kurš šeit tiek audzēts, lai iegūtu eļļu, ko var lietot gan pārtikā, gan kā līdzekli, kas palīdz atjaunot un uzturēt veselību, saimniecībā “Karmeli” arī saņemam atbildes. Tas ir sens krustziežu dzimtas augs, no kura mazajām sēkliņām ar aukstās spiešanas metodi iegūst šo vērtīgo eļļu. Izmantojot videi draudzīgo audzēšanu jeb integrēto augu audzēšanu, šajā saimniecībā audzē graudus, griķus un sējas kaņepi, kuru izmanto arī sēklu un eļļas ieguvei. Kad jautājam saimniekam, kāpēc viņš nav izvēlējies bioloģisko saimniekošanu, viņš atbild, ka tad viņam būtu pārāk daudz noteikumu jāievēro un dokumenti jākārto. Saimniecība darbojas kā ģimenes uzņēmums, un to vecāki ir nodevuši dēlam, kurš tad arī ir vienīgais saimniecībā nodarbinātais, kam ir arī savs IT uzņēmums, bet vecāki, kuri jau ir pensionāri, palīdz darbos, kas saistīti ar ražas novākšanu, pārstrādi un realizāciju. IU ”Karmeli” ir izveidota arī griķu pārstrādes līnija, kurā tiek ne tikai ražoti lobīti griķi, bet arī griķu milti un arī griķu manna. Saražoto produkciju lielākoties realizē turpat uz salas, bet, kopš saimniecības ir izveidojusi savu e-veikalu, ļoti daudz produkcijas tiek realizēta attālināti. To par ļoti labu produkcijas noieta palielināšanas instrumentu atdzīst arī vecākā paaudze. Uz atvadām saimnieki rāda arī graudu miltu ražošanas dzirnavas, kas ir tik dizainiski pievilcīgas, ka būtu gods turēt viesistabā.

Sāremā salā atrodas saimniecība, kuras nosaukums tulkojumā tieši pasaka, ar ko tā nodarbojas “Kadastiku õunaaed oü” (Kadastiku ābeļu dārzs). Uzņēmums ābolus audzē kopš 2004. gada. Patlaban tas ir lielākais ābeļdārzs Sāremā, kurā audzē 30 dažādas ābeļu šķirnes. Saimniecības divos dārzos ābeles aug vairāk kā 11 hektāros. Saimnieki ir pārliecināti par to, ka tieši Sāremā ir vislabākais klimats ābolu audzēšanai Igaunijā. Salā ir maigas ziemas, viegla jūras brīze, saulaina vasara, bet, galvenais, garš un silts rudens. Tādā veidā āboli var savākt saules siltumu un to var sajust arī garšā – īpaši sulīgos un saldos augļos. Tā arī uzņēmuma galvenais mērķis ir izaudzēt kvalitatīvus pašmāju galda ābolus igauņu patēriņam. Uz mūsdienīgiem principiem veidoti un labi kopti augļu dārzi, kur strādā, izmantojot integrētās augu aizsardzības sistēmas un visas darbības saskaņā ar vides saudzēšanu, ir apmeklējuma un pieredzes apgūšanas vērti.

No Sāremā salā audzētiem āboliem iegūst arī dzidras sulas ar lielisku garšu. Uzņēmums izveidojis zīmolu "Tehumardi" – sulu līnija ir iekarojusi daudzu igauņu sirdis. Tieši mūsu apmeklējuma dienās Tartu pilsētā norisinājās ikgadējā lauksaimniecības izstāde, kurā rādīt savu veikumu devās arī saimniecība ar saražoto produkciju.

Jau iepriekšējos Igaunijas apmeklējumos, esam satikušies ar viņu nevalstiskajām organizācijām, kas palīdz lauksaimniekiem. Apmeklējot Sāremā salu, noteikti gribam tikties ar viņu pārstāvi Jānu Kīderu, kurš no Sāremā salas darbojas Igaunijas lauksaimnieku apvienību valdē. Dodamies uz saimniecību “Riido OU”, kas nodarbojas ar piena lopkopību, uzturot ganāmpulku, kas veidots no Igaunijas senākās govju šķirnes – vietējām brūnajām, kuru genofonda uzturēšana tiek atbalstīta ar papildu maksājumiem. Tāpat, kā tas ir ar Latvijā audzētajām Latvijas brūno un Zilo govi, šo govju ražība ir mazāka, bet piena kvalitāte ir augstāka nekā augstražīgajām govīm. Valsts papildu atbalsts šīs šķirnes saglabāšanai padara rentablu šo ganāmpulku. Jāna Kīdera saimniecība ir lielākā Sāremā salā, tās kopplatība ir ap 800 hektāriem, tajos tiek nodrošināta lopbarības audzēšana savam ganāmpulkam un arī tiek audzēti graudi realizācijai. Saimniecība ir labi nodrošināta ar resursiem, viņiem pašiem ir sava graudu glabātuve, bet, galvenais, saimniecībā jau pirms četriem gadiem ir izvietoti saules paneļi, kas nodrošina saimniecības vajadzību pēc elektroenerģijas un paliek vēl pāri, lai to realizētu.

Apmeklējamo vidū ir arī saimniecība, kas atrodas netālu no Serves pussalas dabas lieguma teritorijas. Kāslas ciemā saimnieko ģimene, kura uz salu pārcēlusies no Tallinas 2005. gadā. Viņi izveidojuši “Tiiduniidu Farm” unuzsākuši, arī saliniekiem netradicionālu nodarbi – valriekstu koku audzēšanu riekstu ieguvei. Nu jau iestādīti ap 100 kokiem, no tiem gan ražot sākuši labi ja trešdaļa, jo kokam jāaug 15 gadus, lai sāktu ražot. Ar interesi uzzinām šo koku audzēšanas nianses un arī to, kā tad tikt pie pareizi izaudzēta un izkaltēta rieksta, jo daudziem ir pieredze ar to, ka koks izaug, bet raža, ko likt “uz zoba” izpaliek. Te nu uzzinām, ka arī valriekstiem ir vairāki paveidi un daži no tiem ražo riekstus, kuros praktiski nav kodola. Lai nebūtu tikai runas par to, ka ir iespējams izaudzēt riekstus, saimnieki mums ir sagatavojuši mazu cienastu no pašu audzētā.

Lai būtu dažādība iespaidos, dodamies uz Vihma ciemu, kur atrodas saimniecība, kas nodarbojas ar dārzeņu audzēšanu – “Rautsi Talu”. Tā izveidota vēl 1989. gadā un nu jau nonākusi veco saimnieku mazdēla Tāvi rokās, joprojām darbos piedalās viņa tēvs Ārns, kurš saimniecību bija mantojis no saviem vecākiem. Ārns neslēpj, ka viens no iemesliem, kāpēc daļu saimniecības nodevis dēla rokās, ir bijusi iespēja piesaistīt investīcijas, kas paredzētas gados jauniem lauksaimniekiem. Par šo finansējumu tapušas 500 m² lielas siltumnīcas, kurās vasarā tiek audzēti tomāti un gurķi. Ārns pārvalda saimniecību un ir arī galvenais par saražotās produkcijas realizāciju, bet viņa sieva vada darbu dārzeņu fasēšanā. Saimniecībā vairāk nekā 20 hektāros tiek audzēti kartupeļi, burkāni, bietes, lapu kāposti. Lai integrētajā jeb, kā saka Igaunijā, videi draudzīgajā saimniekošanā varētu izpildīt augu maiņas noteikumus, tiek audzēti arī graudaugi. Arī “Rautsi Talu” uzskata, ka bioloģiskās audzēšanas metodes ir ar pārlieku stingrām prasībām, kas prasa daudz laika “papīru” kārtošanai, tāpēc integrētā audzēšana ir vispieņemamākā, arī lai nodrošinātu ražas kvalitāti un lielumu. Saimniecība ar savu saražoto dārzeņu produkciju nodrošina ne tikai vairumtirgotāju bāzēs turpat Sāremā salā, bet arī uz vietas saimniecībā mazgā, tīra un fasē savu produkciju, kuru vēlāk tieši piegādā gan veikaliem, gan sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem.

Apmeklējot saimniecības Igaunijā un uzklausot saimnieku stāstījumu, parasti izmantojam mūsu gida Jāņa Prangeļa palīdzību, kas tulko no igauņu valodas stāstīto, bet sarunas beigās Ārns atzīstas, ka nu jau viņš var runāt ar mums arī brīvi krieviski, jo karš Ukrainā nav gājis garām arī Sāremā salai un viņi ir uzņēmuši pie sevis kara bēgļus, kas tagad atraduši darbu viņu saimniecībā dārzeņu fasēšanā.

Bija arī mazi pārsteigumi –“Rautsi talu” saimniecībā sarunās par to, kā viņi cīnās ar dažādiem kaitēkļiem, saimnieks stāsta par metodi, kā viņš cīnās ar drātstārpiem – arot zemi tieši pirms sala, lai uz augšu uzvērstie kaitēkļi sasaltu un aizietu bojā, un tad viņš saka, ka Sāremā salā nav kurmju!

Saprotam, ka mūsu priekšstats par salu un dzīvi uz tās ir bijis nepilnīgs, un ka šeit rit ļoti darbīga dzīve, un salinieki praktiski paši sevi nodrošina ar pārtiku un vēl viņiem paliek pāri, ko realizēt valsts kontinentālajā daļā. Katra jauna pozitīva pieredze iedvesmo, tādu esam ieguvuši arī mēs, apmeklējot un kaut nedaudz iepazīstot Sāremā salu.

Valkas konsultāciju biroja pasākums īstenots LAP 2014.-2020. pasākumā “Saimniecību un mežu apmeklējumu nodrošināšana” par tēmu: Integrētās augu aizsardzības sistēma augkopībā, sekmējot vides aizsardzību un dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu (Igaunija).

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.