Vietai ir spēks, cilvēkam – darīšana

Viesturu pagasta “Padegās” saimnieko stipra un skaista ģimene. Sandra un Artis Icaki, Aelita, Kristaps, Ralfs un Gusts Dubovski.  Lauksaimnieciskā ražošana te iesākās 2014. gadā kad tika iestādīts pirmais pushektārs smiltsērkšķu, arī rabarberam atvēlot piekto daļu no hektāra zemajā līcītī pie upes.

Te milzu lapas pret sauli pacēlis, tas rabarbers var tvert gaismu un leknajā kātā uzkrāt upes un zemes enerģiju. Augstākā un sausākā vietā tika sēti burkāni un bietes, stādīti ķirbji, kāposti un citi rudens dārzeņi, kas deva ražu pašu galdam un pildīja draugu un radu ziemas krājumus. Tomēr ražas pirmapstrādei nepieciešamo telpu “Padegās” nebija, tāpēc 2015. gadā ar LLKC atbalstu tika izstrādāts projekta pieteikums lauksaimniecības produktu ražošanas un pirmapstrādes attīstībai (mazā lauksaimnieka projekts). Par projekta līdzekļiem tapusī ēka tagad kalpo gan ražas pirmapstrādes, gan pārstrādes vajadzībām, nodrošinot efektīvu saimniecības darbību visa gada garumā. Te top zefīri, pastilas, želejkonfektes, sīrupi, sulas, sukādes un dažādi citi gardumi, kas tiek ražoti no tepat augošiem smiltsērkšķiem, rabarberiem, ķirbjiem, burkāniem, cidonijām, un nu arī melonēm. Primārās un pārstrādātās lauksaimniecības produkcijas klāsts arvien aug un dažādojas, un, mainoties laikiem, te viss mainās līdzi – top jauni projekti, kas veiksmīgi īstenojas, pieaug atpazīstamība un klientu uzticība, vien saimnieki ir tie paši – stiprie un skaistie.

Par sākumu

“Toreiz mēs vēl daudz ko nezinājām, tāpēc nenobijāmies,” teic

saimniece, atceroties sākumu. Nenobijās arī LLKC konsultanti, kad 2016. gada septembra rītā iebrauca “Padegu” sētā, lai veiktu mazā lauksaimnieka projekta pirmā gada uzraudzību. Vasaras nogale bija lietaina, un ceļš uz lauku sētu knapi izbraucams – mazais auto slīdēja un grima Rundāles mālā. Te bija būvlaukums ar smilts un grants kaudzēm, un stends ar informāciju par projektu, tā atbalstītāju, īstenotāju un būvdarbu veicēju. Būvdarbi varēja sākties, bet ceļš, kas pieved saimniecībai, ir tikai viens, un tas pats bez piemērota seguma. Lai smagā tehnika to nesabojātu, bija jānogaida. Tomēr citi darbi negaidīja – pēc lielās laistīšanas un ravēšanas, kas sausajā vasarā bija liekuši saimnieku muguras, bija jāvāc raža, jārūpējas par mājputnu ganāmpulku, jākopj jaunie stādījumi un jāgādā par iepriecinājumu pircējiem un tajā visā vēl daudz kas jāapgūst. Katrs, kurš pats kaut reizi to ir darījis, zina, kāda ir lauku idilles monētas otra puse. Rīta miglā vēl tinās rabarberu un smiltsērkšķu lauki un rudenīgais dzestrums dancināja garaiņus virs lejā rāmi plūstošās upītes, kad rudens darbi jau ritēja pilnā sparā. Saimnieks ar amatnieka veiklību rīkojās ap ierīcēm, kas tūliņ tiks liktas darbā, kamēr saimniece mūs veda Padegu dārzā, lai dokumentu “ruļļos” mēs varētu fiksēt augļu, dārzeņu un mājputnu jomās paveikto.

Daudz mācās

Uz  “Padegām” no Siguldas toreiz bija pārcēlusies arī meita Aelita ar vīru Kristapu, kuri aktīvi iesaistījās saimniecības darbos, lai viss plānotais būtu paveicams un attīstības mērķi īstenojami. Te pasaulē nāca abas viņu atvases – Ralfs un Gusts, kuri tagad jau ir lieli puiši  un kopsolī ar vecākiem un vecvecākiem mācās kopt un mīlēt savu zemīti. Tikmēr Sandra daudz mācījusies gan lauksaimniecības, gan pārtikas pārstrādes jomā. Apgūtas zināšanas un prasmes par integrētās augu audzēšanas sistēmu un lauksaimniecisko ražošanu,  un pievienotās vērtības radīšanu savai produkcijai, iesaistoties LLKC un LLU rīkotajos zināšanu pārneses un informācijas pasākumos. Arī lauksaimnieciskās ražošanas ietekme uz vidi, apsaimniekojot nogāzē ierīkotu augļu dārzu un uzturot mājputnu ganāmpulku, ir ļoti aktuāla tēma, kurā ieskats un salīdzinājums gūts, apmeklējot dārzkopības un lopkopības saimniecības Austrijā, kas, ņemot vērā teritorijas reljefu un lauksaimniecībā izmantotās zemes virsmas slīpumu, vides jautājumu risināšanā ir lietpratēji.

Saimnieciskās darbības uzsākšanai un ideju attīstībai nepieciešamās zināšanas apgūst arī Aelita. 2017. gadā Valsts Lauku tīkla aktivitātē “Atbalsts lauku jauniešiem uzņēmējdarbības veicināšanai” ieskats gūts uzņēmuma vadīšanas un finanšu plānošanas pamatos, izstrādājot biznesa plānu par Īslīces ielejas atpūtas vietas izveidi. Idejas pamatā bija lauku tūrisma attīstība, sniedzot apmeklētājiem plašu piedāvājumu klāstu – sākot ar kempinga pakalpojumiem labiekārtotā telšu vietā pie upes un relaksāciju “Zaļajā“ pirtiņā, beidzot ar skatu torņa apmeklējumu.  Jā, Aelita jau toreiz spēja redzēt kopainu, novērtēt to, kas ir, un izvirzīt tālejošus plānus. Kā gan citādi, ja šī vieta ir tik skaista,  un te ir tik daudz darāmā. No skatu torņa, teic Aelita, būs redzama līkumotās upes ielejas ainava, Zemgales līdzenuma netveramais plašums un mazās lauku sētas, kas nav vēl sastumtas kaudzē līdz ar vecajām ābelēm, liepām un ozoliem, kas tās ieskauj. Tāds liktenis  šajā auglīgajā zemē piemeklē visas pamestās lauku sētas. Arī “Padegas”, pirms Icaku ģimene te iemājoja, bija aizmirsts un grūti piebraucams nostūris. Skatu tornis te vēl nav tapis, tā ir nākotnes iecere, kas prasa lielus ieguldījumus. Tikmēr idejas tiek attīstītas cita pēc citas, un katra nākamā iecere papildina un pilnveido jau esošo. Bizness, tāpat kā dārzs, veidojams pakāpeniski un mērķtiecīgi, bet galvenais, lai pašam patīk tas, ko dari un redzi tajā nākotni.

Atbildība pret vēsturisko mantojumu

Aelitas atbildībai un nākotnes plāniem vēl klāt nākusi 2018. gadā no vecāsmātes mantojumā saņemtā senās Grāvendāles liecība, bijusī skola, ar senu vēsturisku nozīmi. Ēka ir vairāk kā 130 gadus veca, tās būvniecībai vesti ķieģeļi no firsta Anatola Līvena cepļa, kur tagad mājo “Igo Mūzikas un mākslas centrs “Ceplis””. Ar lielu atbildību pret vēsturisko mantojumu Aelita ar ģimeni veic šī īpašuma atjaunošanas un labiekārtošanas darbus. Pamazām tiek sakopta 4 ha lielā zemes platība, kur kādreiz tika audzēti augļi, ogas un dārzeņi skolas vajadzībām. Šogad ēkai nomainīts jumts, lai saglabātu senā ķieģeļu mūra vērtību. Vēsturiskais Grāvendāles vietvārds mūsdienās vairs netiek lietots, tāpēc Aelita par nozīmīgu uzdevumu uzskata atjaunot senā vārda skanējumu. Šai nolūkā jaunā uzņēmēja izveidojusi zīmolu – “Grāvendāles atrakcijas”. Tajā apvienots Īslīces ielejas atpūtas vietas pakalpojumu klāsts ar piemājas saimniecībā “Padegas” ražotiem gardumiem. Katrs, kam patīk būt pie dabas, var izvēlēties labāko savu ģimenes svinībām. Te ir ugunskura vieta, galds, krēsli un šūpuļtīkli, pieejams bērnu laukumiņš, batuts, baseins, grils, dārza un  dzīvnieku apskate, arī  kubls un bērnu piepūšamā atrakcija, un vēl dažādi brīnumi, ko var baudīt gada siltajā sezonā. Taču īpašais piedāvājums ir “Čigānu” jeb “Zaķīšu” pirtiņa. Šī pirts nav būve, tas ir speciāls akmens krāvums un koka karkasa konstrukcija. Pirtiņas izkurināšana, līdz akmeņi uzkarsēti, aizņem 2–5 stundas. Tad visas ogles tiek izņemtas un konstrukcija apsegta. Pirtiņai ir sava burvība – esi uz zemes, svaigā gaisā, smelies zemes enerģiju un dabas smaržas, atjauno savu ķermeni, garu un dvēseli. Augi pirtsslotām un pirts procedūrām tiek ievākti tepat – līkumotās Īslīces upes ielejā. Palienes (lanku) pļavās aug vīgriezes, kalmes, baldrijāņi un citi ārstniecības augi, upmalu skauj kuplu vītolu un ievu stāvi, bet seno māju no droša attāluma sargā ozoli, liepas un bērzs, kas jauno paaudzi dāsni izsēj auglīgi mitrajā upes krastā. Zaķīšu pirtiņa “Padegās” ienāca 2009. gada Jāņu vakarā, tad arī radās mīlestība pret pirti un interese par pirts rituāliem, kas dod enerģiju un spēku miesai un garam. Šī ir ģimenes tradīcija, kas tiek turpināta arī pēc tam, kad uzbūvēta īstā pirts.

Biznesa plāniem palīdz zināšanas 

Jaunās uzņēmējas biznesa plāniem nepieciešamās pamatzināšanas medicīnā balstās uz Rīgas Stradiņa universitātē apgūtajām studijām ergoterapijā. Savukārt 2021. gadā zināšanas papildinātas “Ģimenes pirtsskolā” mācoties – relaksācijas metodes, masāžas tehnika un pirtsslotu zinības. Zināšanas par pirts procedūrām un izmantojamiem augiem arvien tiek papildinātas, lasot medicīnas zinātnisko literatūru un ārstniecības augu grāmatas, kas vispirms tiek izmēģinātas un pārbaudītas uz ģimenes locekļu “ādas”.

Te mājo ģimenisks spēks

Patiesi, “Padegās” mājo ģimenisks spēks un skaistums. Visas iegūtās zināšanas te tiek liktas lietā un rada vērtības, ko varam izmantot miesas un gara veselībai. Te ir auglīga augsne gan fiziskā gan garīgā izpratnē. Par to liecina arī apbalvojumi un goda raksti uz viesistabas galda, daudzās publikācijas presē un atsauksmes sociālajos tīkos. Vien paši saimnieki zina, cik daudz spēka ir vajadzīgs,  to dod šī zeme – Īslīces upes ielejā – tā baro dārzu un vieno cilvēkus.

Dace Griķe,
LLKC Bauskas biroja vadītāja

Foto: no ģimenes arhīva