Zemniece: Saeimā un valdībā neizprot lauku dzīvi

Zemnieku saimniecība «Celmi» Bauskas novada Codes pagastā pēdējos trīs mēnešus visu saražoto pienu pārstrādā, jo pircēju interese ir palielinājusies. Pastāvīgo pārmaiņu un nenoteiktības dēļ uzņēmums pakāpeniski pāriet no piena lopkopības uz gaļas liellopu audzēšanu.

Pagaidām galvenā nozare «Celmos» joprojām ir piena lopkopība un pārstrāde. Darbības veida maiņa notiek lēnām sēklošanas ceļā. Nesen saimniecība nopirkusi 12 ‘Šarolē’ šķirnes teles.

Zemnieku saimniecība izveidota 1992. gadā. Šogad aprit 30. komersanta darbības gads. Jāpiebilst, ka īpašniece Inga Celma dzīvo Bauskā, katru dienu braucot uz darbu Codē.

Spiesta atlaist darbiniekus

Augstražīgas piena govis «Celmos» izaudzē paši, lopbarībai sagatavo sienu un skābsienu ruļļos, bet pārējo nepieciešamo – rapšu raušus un mikroelementus – iegādājas.

Ingas meitai Lindai un znotam Dzintaram arī ir gaļas un piena liellopu ganāmpulks turpat Codes pagastā. Viņi līdzīgi nodarbojas ar piena pārstrādi. Savukārt dēlam Guntim ir restorāns «Rezidence» Rundāles pils tuvumā, kurā realizē «Celmu» produkciju, organizējot degustācijas. Tūristu grupas uzņēmēja uzņem arī pie sevis saimniecībā. «Tā mēs visi – katrs atsevišķi neatkarīgs un patstāvīgs – esam cieši saistīti,» stāsta lauksaimniece.

Intuīcija uzņēmējai liek veidot otru rūpalu drošības dēļ. Valdība pēdējos divos gados darot visu, lai samazinātu ražošanu. Pirms «Covid» pandēmijas «Celmi» produkciju pārdeva ap 20 restorāniem. Kad sākās ierobežojumi, tie tika slēgti. I. Celma nopirka tirdzniecības furgonu un pieņēma darbā pārdevēju, lai dotos izbraukuma tirdzniecībā. Tad sekoja tās aizliegums un paralizēja Centrāltirgus darbību Rīgā. «Celmi» izslaukto nodeva lielajiem piena pārstrādātājiem.

Atgūstoties pēc ierobežojumu atcelšanas, Codes zemnieku saimniecība «Celmi» izbraukuma tirdzniecībā dodas tikai uz lieliem gadatirgiem, piemēram, Jāņos uz Jelgavu vai Rīgu. Uzņēmums savu produkciju katru dienu realizē Rīgas Centrāltirgū. Pircēji iegādāties preces attālināti un saņemt mājās, kā tas bija pirms pandēmijas, vairs nevar.

Labus strādniekus nācās atbrīvot, jo viņi nevarēja vecuma, veselības vai ģimenes apstākļu dēļ strādāt pilnu slodzi. Nodarbinot uz pusslodzi, nodokļu pārrēķinā par ceturksni komersantei nācās piemaksāt valstij 700 eiro. Cilvēkus vajadzēja atlaist.

«Mēs sākam strādāt pulksten sešos no rīta. Tā kā atrodamies ārpus apdzīvotās vietas centra, ziemā līdz mums jānāk pa tumsu, grūti atrast strādniekus. Lielu postu laukos nodara «zaļais pūķis». Nav neviena, kas atkarīgos piespiestu ārstēties. Code ir labā ģeogrāfiskā vietā ar teicamu sabiedrisko transportu, daudzi dodas peļņā uz pilsētām. Turpretim no citām apdzīvotām vietām novadā ar autobusu tik agri grūti atbraukt. Valdība teic, ka jāoptimizē resursi. Es nevaru pārdevējai likt slaukt govi vai vārīt sieru. Lēmēji nezina, kāda ir dzīve laukos. Visu laiku samazinu ražošanu nevis tāpēc, ka gribētu, bet tāpēc, ka finansiāli tas kļūst neizdevīgi,» stāsta pieredzējusī uzņēmēja. Viņa pārorientējas uz gaļas liellopu audzēšanu, jo šajā jomā nevajag palīgu.

Vajadzīga stabilitāte

Pašreizējās izjūtas Inga Celma raksturo šādi: «Klusums pirms vētras. Nevaru teikt, ka ir smaga situācija. Parādu nav. Drīzāk viss nomierinās, jo restorāni atveras.» Saimniecība ieguldīja lielu naudu piena pārstrādes iekārtās un aprīkojumā. Taču ražošanas izmaksas līdzīgi citiem komersantiem pieaug. Piemēram, par gāzi ražošanas un prezentācijas telpu apkurei līdz šim ziemā maksāts 400 eiro mēnesī, bet, pieaugot energoresursu cenai pagājušās ziemas beigās, rēķins bija 1400 eiro. Proti, apkures maksa pieaugusi 3,5 reizes.

Saimniece cer uz pozitīvām pārmaiņām. Pašlaik ražošanas darbi un tirdzniecība veicas. Tomēr priekšnojauta ir, ka pircēji, ja būs jāmaksā daudz par apkuri, «Celmu» produkciju iegādāsies mazāk. «Varianti jau vienmēr ir. Redzēs, varbūt kaut kas mainīsies, bet būt par ielāpu arī negribas. Vajadzīga stabilitāte,» spriež Inga. Piemēram, Pārtikas un veterinārajam dienestam vienu reizi pusgadā bija jānodod viena siera parauga analīžu rezultāts. Par tā veikšanu laboratorijai jāmaksā ap 50 eiro. Tagad jānodod pieci paraugi. Reiz laboratorijā kāda topošā mājražotāja, uzzinot izmaksas, atzinusi, ka tad viņai drīzāk jālikvidē trīs gotiņas, nevis jāsāk uzņēmējdarbība.

«Celmu» saimniece ievērojusi, ka interneta sludinājumu portālā «ss.com» daudz īpašnieku pārdod liellopu ganāmpulkus. Iespējams, tās ir pēdējo gadu sekas. «Man patīk tas, ko daru. Es gribu redzēt plānu divus gadus uz priekšu, bet varu pārskatīt divus mēnešus. Tas ir slikti, ka nevar pieņemt cilvēku uz pusslodzi. Nav iespējams strādāt un visu atdot, vajadzīgs kaut ko arī nopelnīt,» rezumē pieredzējusī uzņēmēja.

Interesējas par dabisku dzīvesveidu

Latvijas iedzīvotāji maz zina par siera šķirnēm. Pārsvarā ļaudis uzskata, ka šo produktu var ēst tikai ar maizi. Taču, kad izstāsta, kādos vien veidos var svaigos sierus pagatavot, cilvēkiem ir pavisam cita attieksme. Zināšanas veicina tirdzniecību.

Karš Ukrainā piena ražošanas un pārstrādes uzņēmumu Codē ietekmē tikai pieaugušās dzīves dārdzības ziņā. Zemniece vairāk domā par to, kas notiek Latvijā: «Pēdējā laikā negāju balsot, jo domāju, ka varu uz deputātiem paļauties. Taču izrādījās, ka nevaru, – viņi (varas elite – red.) dzīvo pa valsts maku kā savējo. Lūdzu Dievu, lai valdība nomainītos. Jebkurā gadījumā vēlēt iešu noteikti.»

Energoresursu un izejvielu sadārdzinājuma dēļ «Celmos» interesējas par saules paneļiem. Saimniecībai ir liels elektrības patēriņš – vidēji 4500 kilovatstundas mēnesī, tāpēc jāmeklē risinājumi. Raizes rada nākamā apkures sezona. Izmaksu pieaugums liks celt cenas pašu produkcijai, kas, visticamāk, samazinās pārdotā apjomu. Diemžēl līdzšinējie piegādātāju piedāvājumi bijuši nesamērīgi dārgi, bet ņemt kredītu ar tik lielu nenoteiktību valstī būtu pārāk liels risks.

Iedzīvotāju maksātspēja dažādos gadalaikos un ģeopolitiskajā situācijā, arī «Covid-19» ietekmē mainās. Pēc pandēmijas cilvēki sākuši novērtēt dabisku pārtiku. Ekskursanti «Celmos» jautā, kā piena produktus dažādi izmantot. Ļaudis interesējas par dabisku dzīvesveidu.

Problēma – brīvu mājokļu trūkums

Laikraksts jautāja, kā komersante vērtē valsts iestāžu un Bauskas novada pašvaldības darbu. «Ar vietējo varu saskaros maz. Man no viņiem neko nevajag. Nodokļus maksāju, un viss. Savukārt valsts iestādes pēdējā laikā strādā ļoti lēni. Turklāt amatpersonas negrib runāt pa telefonu, tikai sarakstīties. Domāju, ka daudzus tas kavē kārtot lietas. Kāds, iespējams, tāpēc apstājas,» atbildēja uzņēmēja.

Pārdomājot valsts nodokļu politiku, Inga saprot, ka ārējais parāds ir liels un tas jānomaksā. Valdība visiem stāsta, ka jābūt taupīgiem, bet valsts iestāžu darbiniekiem ceļ algas. Ja reiz mērķis ir «savilkt jostu», tad visiem tas būtu jādara.

Zemnieku saimniecībai jautāts, vai varētu dot iespēju pelnīt iztiku kādam Ukrainas kara bēglim. Šķērslis tam ir dzīvojamo telpu neesamība. Diemžēl Codē ir problēmas ar brīva mājokļa atrašanu. Iespējams, veicinot vietējo uzņēmējdarbību, šajā ziņā pašvaldība varētu kaut ko darīt.

Viedoklis

Dace šķiliņa, Bauskas apvienības pārvaldes Codes pagasta nodaļas vadītāja:

– Katra darba vieta laukos ir zelta vērtē, īpaši šajā ekonomiskajā situācijā. Pagastā nav daudz iespēju nopelnīt iztiku. Turklāt zemnieku saimniecība «Celmi» veido vidi, uztur cilvēku garu. Visos informācijas līdzekļos dominē doma, ka viss būs sliktāk. Turpretī Inga Celma rada pārliecību, ka ir iespējas, ka var darboties, ka viss nav zaudēts. Viņa ar savu piemēru parāda, ka var izdzīvot arī mazs uzņēmums, un mudina iet citus rosīties un darīt.

Kristīne Tirole,
“Bauskas Dzīve”

Foto – Ivars Bogdanovs

UZZIŅAI

Zemnieku saimniecība «Celmi» vidēji nodarbina deviņus cilvēkus.
Saimniecības sierotavā top:

• astoņu veidu siers – baltais svaigais panīrs. To visvairāk pērk restorāni.
• ķimeņu siers; ar dažādām sēklām; amoliņa siers; ar dillēm; ķiplokiem; tomātiem; čili; sinepēm; zaļumiem u. c. piedevām;
• saldie sieri – ar augļiem; dzērvenēm; datelēm un kanēli;
• jaunums ir siers ar pašu gatavotām rabarberu sukādēm;
• saldais, skābais krējums;
• četru veidu jogurts;
• pilnpiena, vājpiena, sausais biezpiens;
• sviests, arī kausētais gī sviests, kas ir ļoti pieprasīts;
• rūgušpiens;
• paniņas;
• sūkalas. Rīgā labi pērk, jo cilvēki zina, ka tas ir diētisks, bioloģiski aktīvo vielu bagātīgs produkts;
• piena deserti – «Panna Cotta», rudzu maizes saldēdiens ambrozijs, dažādi biezpiena un jogurta kārumi.